Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā par klienta līdzdarbības pienākumiem un likuma normu izpilde Preiļu novadā

30.11.2010.

Lai arī grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā par klienta līdzdarbības pienākumiem stājušies spēkā šī gada 10. novembrī, kas pastiprina klienta pienākumu piedalīties dažāda veida līdzdarbības pasākumos savas situācijas uzlabošanai, aktīvs darbs ar klientiem noticis arī līdz šim.


Saskaņā ar minētā likuma 7. pantu, viens no klienta pienākumiem ir sniegt ziņas par sevi. Bieži vien Sociālā dienesta darbiniekiem nākas saskarties ar situāciju, ka tā informācija, kas ir dienesta rīcībā, atšķiras no klienta sniegtās informācijas, kas rada šķēršļus objektīva lēmuma par nepieciešamo palīdzību pieņemšanai. Likuma papildināšana ar jau minēto normu par ziņu sniegšanu, kā arī punktu par to, ka klientam ir jāļauj sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu, dod iespēju rūpīgāk izvērtēt palīdzības nepieciešamību.


Kā būtiskākais likuma papildinājums minams punkts, kurš paredz, ka klientam ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai. Šīs likuma normas izpildei Preiļu novada Sociālajā dienestā seko sociālais rehabilitētājs Irēna Stašulāne, kuras darbs pārsvarā saistīts ar pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmējiem.


Atbilstoši 2009. gada 17. jūnija MK noteikumiem „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”, sociālais rehabilitētājs slēdz vienošanos ar katru pilngadīgo pabalsta saņēmēju, vienojoties par pasākumiem pabalsta saņēmēja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai. Par cik minētā pabalsta saņēmēju ģimeņu skaits salīdzinājumā ar aizvadīto gadu dubultojies (2009. gadā GMI pabalstu saņēma vidēji 65 ģimenes mēnesī; 2010. gadā līdz oktobra beigām – vidēji 130 ģimenes mēnesī), pieaudzis arī noslēgto vienošanos par līdzdarbību skaits. Šī gada novembrī vienošanās noslēgtas ar 187 klientiem.


Vairākums pilngadīgo pabalsta saņēmēju darbspējas vecumā, kuri nestrādā algotu darbu, tiek norīkoti nodarbinātību rosinošu pasākumu izpildei Preiļu novada teritorijā, kas, atbilstoši likumdošanai, ir sociālās rehabilitācijas pasākums darba un sociālo prasmju saglabāšanai.


Kā viens no līdzdarbības pienākumiem jau ilgstoši tiek praktizēta norīkojumu izsniegšana narkologa apmeklējumam un sekošana tā izpildei. Lai arī atkarība ir daudzfunkcionāla saslimšana, kuras ārstēšanā ātru rezultātu praktiski nav iespējams sasniegt, sadarbībā ar Preiļu slimnīcas narkologu un Daugavpils slimnīcas speciālistiem, atsevišķos gadījumos ir panākts pozitīvs uzlabojums klienta veselības stāvoklī. Arī šī brīža grozījumi likumā paredz, ka klienta pienākums ir izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm). Tāpat daudzos gadījumos kā līdzdarbības pienākums tiek nozīmēts psihologa apmeklējums, ja speciālists, izvērtējot klienta resursus, ir saskatījis nepieciešamību risināt kādas psiholoģiska rakstura problēmas.


Gadījumos, kad pabalsta saņēmējs ir sociālā riska ģimeņu grupā, ar kurām ikdienā strādā sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem (Sociālajā dienestā šos pienākumus veic Ritma Vigule), tiek izstrādāts rehabilitācijas plāns un/vai sadarbības līgums, nosakot vēl citus līdzdarbības pienākumus savas situācijas uzlabošanai. Par cik vairumam vecāku ir nepietiekošas zināšanas un izpratne par bērnu audzināšanu, aprūpi, bieži vien kā pienākumi tiek nozīmēti vairākumam pašsaprotamas darbības – nodrošināt bērna attīstībai labvēlīgus un drošus apstākļus, regulāri apmeklēt pediatru, sekot bērnu gaitām skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē. Ar vien biežāk nākas saskarties ar situāciju, kad līdzdarbībā tiek nozīmēts pienākums risināt bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu saņemšanas jautājumu, un, sadarbojoties sociālajam rehabilitētājam un sociālajam darbiniekam darbam ar ģimeni un bērniem, tiek sagatavots prasības pieteikums tiesai.


Daudzi klienti Sociālā dienesta redzeslokā atrodas ilgstoši, un ir gūts apstiprinājums tam, ka tikai ar sociālajiem pabalstiem situāciju klienta dzīvē ir praktiski neiespējami mainīt. Katrs gadījums tiek risināts individuāli, bet grozījumi likumdošanā dod lielākas tiesības sociālajam darbiniekam noteikt tieši klientam piemērotākos līdzdarbības pienākumus, tādejādi veicinot paša klienta izpratni par savu problēmu, cēloņiem un veicamajiem pasākumiem, lai, izmantojot iekšējos un aktivizējot ārējos resursus, situāciju risinātu pats klients.


Informāciju sagatavoja
Preiļu novada
Sociālā dienesta
vadītājas vietniece Anita Gāga


 

Pēdējās izmaiņas: 30.11.2010.