Valdības stratēģija budžetu veidot uz ražotāju pleciem grauj dzērienu ražotāju industriju un paaugstina bezdarba risku

25.11.2010.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA) uzskata, ka valdības plāns būtiski palielināt nodokļu slogu bezalkoholisko dzērienu ražotājiem (paaugstināt akcīzes nodokli no 4 līdz 5,2 latiem par 100 litriem un PVN līdz 30%) ir pretrunā ar publiski deklarēto atbalstu uzņēmējdarbībai, to ne vien apzināti gremdējot, bet arī pašmāju dzērienu ražotājus nostādot daudz neizdevīgākā situācijā attiecībā pret kaimiņvalstu un ES ražotājiem kopumā. 
LBDUA aicina valdību ieklausīties industrijas pārstāvjos un nepieļaut minēto nodokļu paaugstināšanu, tā mazinot Latvijas ražotāju konkurētspēju un graujot vienu no valstī nozīmīgākajām un caurspīdīgākajām nozarēm.


Tāpat LBDUA atgādina, ka tās biedri kopumā nodrošina vairāk kā 1000 darba vietas un valsts budžetā ik gadu veic nodokļu nomaksu aptuveni 40 miljonu latu apmērā.


„Dažādu nodokļu likmju piemērošana vienas industrijas dažādiem produktiem ir absurda – tā ir vērtējama kā diskriminējoša un konkurenci kropļojoša rīcība. Ja tiks īstenota valdības iecere, tas būs vērtējams kā precedents Latvijas un Eiropas praksē, un nozares ražotāji neizslēdz iespēju uzrunāt atbildīgās ES institūcijas saistībā ar iespējamo brīvu preču kustības ierobežošanu, kas aizliegta ar Kopienas dibināšanas līgumu,” informē Inese Lielpinka, LBDUA pārstāve.   


Sabiedrības veselības problēmu risinājums uz ražotāju rēķina ir cinisks solis
Kā galvenais arguments akcīzes nodokļu paaugstināšanai bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek minētas sabiedrības veselības problēmas, neskatoties uz faktu, ka akcīzes nodoklis šobrīd tiek piemērots arī tiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas vispār nesatur cukuru, piemēram, dzeramais ūdens ar garšām un bezalkoholiskais alus.


Inese Lielpinka, LBDUA pārstāve: „Publiski izskanējušie argumenti par sabiedrības veselības problēmu sasaisti ar bezalkoholisko dzērienu patēriņu neiztur kritiku, un ir vērtējami kā ciniski, ņemot vērā šī brīža situāciju valsts veselības aprūpē. Pirmkārt, Latvijā ir viens no zemākajiem bezalkoholisko dzērienu patēriņiem Eiropā un pasaulē*; otrkārt, Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurās vispār ir ieviests akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem** – tāds nav pat ne Lietuvā, ne Igaunijā.” 


I.Lielpinka norāda, ka arī plānotā PVN likmes paaugstināšana konkrētai pārtikas produktu kategorijai (bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz 30%) nostādīs produktus diskriminējošā pozīcijā ne vien attiecībā pret pārējām pārtikas precēm, bet arī pret pārtikas industriju Eiropā kopumā, kur pārtikai ir piemērota samazināta PVN likme***.


Nodokļu paaugstināšana  veicinās būtisku ražošanas apjomu kritumu un paaugstinās bezdarba risku


Latvijas dzērienu ražošanas nozare pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojusi vairākus nozīmīgus satricinājumus jaunu nodokļu ieviešanas un paaugstināšanas rezultātā, un praktiski visi līdzšinējie mēģinājumi šādā veidā gūt papildus ienākumus budžetā beigušies ar fiasko.
Eva Sietiņsone – Zatlere, AS „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja: „Nav skaidrs, kādēļ jau atkal tieši pašmāju pārtikas produktu ražotājiem jāiznes viss „krīzes smagums”? Akcīzes nodokļa un PVN palielināšana bezalkoholisko dzērienu kategorijai ne vien neatbilstu demokrātisku valstu praksei, bet arī būtiski mazinātu nozares konkurētspēju, diskriminētu to attiecībā pret citiem pārtikas produktiem, un kopumā veicinātu ievērojamu nozares apjomu kritumu. Pēc aptuvenām aplēsēm prognozējams, ka iecerētās akcīzes nodokļa un PVN korekcijas nozarei radīs papildus slogu aptuveni 3 miljonu latu apmērā.” 


Tāpat E. Sietiņsone – Zatlere norāda, ka šobrīd iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā Latvijas valsts nebūs ieguvēja: līdz šim veiktās akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas nav devušas gaidīto valsts budžeta palielināšanas efektu. Savukārt industrijas pārstāvji kārtējo reizi būs spiesti pārskatīt komercdarbību un personāla struktūru. Ieguvēji nebūs arī patērētāji, uz kuriem gulsies papildus nodokļu slogs, kas viennozīmīgi mazinās iekšējo patēriņu un ekonomikas izaugsmi kopumā.


Veidojot nodokļu politiku, valstij ir jāņem vērā katra nodokļa specifika un tā ieviešanas mērķi. Nav pieļaujams, ka nodokļu sistēma tiek izmantota, lai nepārdomāti diskriminētu vienu no pārtikas nozarēm un ierobežotu tās konkurētspēju.
*Viens Latvijas iedzīvotājs gadā izdzer aptuveni 119 vienības (glāzes) bezalkoholisko saldināto dzērienu. Apvienotajā Karalistē izdzer 350 vienības, Beļģijā – 425, Islandē – 714.


**Jau pašlaik Latvijas akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs (Latvija – 0.056 EUR/l, Somija – 0.045 EUR/l, Beļģija – 0,037 EUR/l, Francija – 0,0054 EUR/l). Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem.


***Latvijā spēkā esošā 21% PVN likme pārtikai jau tagad ir uzskatāma par augstu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kurās tiek piemērota samazinātā PVN likme pārtikai. Čehijā PVN likme pārtikas produktiem ir 5%, Holandē – 6%, Austrijā – 10%.


Informācijai:
Latvijā līdz šim akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem paaugstinātas vairākkārt: 2000.gadā tika ieviests akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem, 2009.gadā tas tika dubultots, un šobrīd tā palielināšana tiek apspriesta 2011.gada Latvijas budžeta kontekstā, neņemot vērā faktu, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas biedri ir SIA „Cido Grupa”, AS „Gutta”, SIA „Coca-Cola HBC Latvia”, AS „Aldaris”, AS „Cēsu alus”, AS „Latvijas Zaļais Punkts” un SIA „Tetra Pak”.


Plašākai informācijai:
T. 22016161; 67350501


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.