Jāstiprina Latvijas enerģētiskā neatkarība

23.11.2010.

Lai mazinātu Krievijas ietekmi enerģētikā, jaunās valdības mājas darbs ir Baltijas valstu kopējie projekti gāzes piegādes diversificēšanā. Savukārt Krievijas ietekme uz Latvijas ekonomiku nav viennozīmīga, jo Latvijas imports ievērojami pārsniedz eksporta apjomu ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet visās galvenajās valstu grupās, – tā norādīja eksperti vakar Eiropas Savienības (ES) mājā notiekošajā diskusijā „Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?”.


Diskusijas eksperti, Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektors Jānis Tomels, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra un žurnālists Dmitrijs Petrenko ar klātesošajiem sprieda, ka sadarbības attiecību veidošana ar Krieviju Latvijai ir stratēģiski nozīmīga, bet faktori, kas skar abu kaimiņvalstu draudzīgu funkcionēšanu, ir pietiekami sarežģīti no ekonomikas, politikas, vēstures un sabiedriskās domas viedokļa. Turklāt ir iesakņojušies traucējoši stereotipi, un nesaskaņu sākumi meklējami pietiekami senā vēsturē.


Jānis Tomels uzskata, ka attiecībās ar austrumu kaimiņiem ir jāsaglabā pašcieņa un stingrs mugurkauls; tikai tad ir izredzes iemantot „Lielā kaimiņa” cieņu: „Latvijai ar visām valstīm postpadomju telpā kādā jomā veidojusies laba sadarbība, izņemot ar Krieviju. Ir trīs jomas, kurās Krievija kā Padomju Savienības mantiniece mēģina uzturēt savu ietekmi. Viena no tām ir politiskā. Nākamā joma ir ekonomika; pēc 1998. gada krīzes Krievijā, ir mazinājusies tās ietekme, izņemot enerģētikas jomu un centienus pārpirkt uzņēmumus Latvijā. Trešā joma, kas ir akcents Krievijas ārpolitikā, ir tā saucamā „maigā vara”, ar kuras īstenošanu Krievija cenšas savu valodu un kultūru darīt pievilcīgu prātiem un sirdīm.”


Ekonomikas ministrs Artis Kampars diskusijā uzsvēra: „Krievija ir nozīmīgs tirdzniecības partneris jebkurai ES valstij, kas ir aktīva ekonomiskajā izaugsmē. Tāpēc racionālas attiecības šo valstu vidū ir viena no galvenajām prioritātēm. Bažas rada vienīgi enerģētiskā atkarība. Taču nav tā, ka nekas netiek darīts, piemēram, 2014. gadā būsim pilnībā integrēti Eiropas elektroenerģijas tīklos. Problēma neapšaubāmi ir pašu jaudas, ko mēs paši spējam saražot. Pat ražojot elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, tomēr netiktu nosegts iztrūkums. Otra problēma ir pilnīga atkarība no gāzes, kam ir neadekvāti augsta cena patērētājam. Tiek plānoti Baltijas valstu kopēji projekti, lai gāzes piegādi diversificētu un tas šobrīd ir mūsu mājasdarbs, lai mazinātu Krievijas ietekmi. Citādā ziņā attīstības virzieni ar Krieviju būtu paplašināmi, un ir atbalstāma krievu investoru vēlme darboties Latvijā.”


Profesors Ojārs Skudra uzsver vairākus starptautiskus jautājumus, kas ir gan Latvijas, gan Krievijas un ES interesēs, piemēram, transporta koridors. un norāda, ka Krievijas lielā ietekme uz Latviju ir mīts. Ekonomiskajās attiecības Latvijai nav jābaidās no Krievijas, jo Latvija ir cieši integrējusies ES ekonomiskajā telpā, ko apliecina statistikas dati. Ojārs Skudra: „Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji ar NVS valstīm 2010.gadā – imports 15% no kopējā importa, eksports – 14% no kopējā eksporta, sastāda negatīvu saldo tirdzniecībā ar NVS valstīm 129,5 miljonu latu apmērā. Tomēr augusta un septembra dati liecina, ka mūsu importa un eksporta kopējais apjoms ar Lietuvu ir lielāks, nekā ar Krieviju. Septembrī importa apjoms ir pat divas reizes lielāks no Lietuvas, nekā Krievijas. Līdz ar to, Krievijas lielā ietekme ir mīts. Būtiskākā problēma ir tā, ka Latvijas imports hroniski pārsniedz eksporta vērtību visās galvenajās valstu grupās, un vienotas enerģētiskās stratēģijas trūkums, kas būtu vēlama ES.”


Uzziņai:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.
2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.
Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:
http://twitter.com/eiropa
http://ec.europa.eu/index_lv.htm
http://www.esmaja.lv/


Informāciju sagatavoja:
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla „Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases”
sabiedrisko attiecību konsultante
Lauma Ozoliņa
Tel. 26397999
lauma@repute.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.