Latvijas masu medijus rosina veidot aktīvāku dialogu ar krievvalodīgajiem

17.11.2010.

Cīnīties ar Krievijas masu mediju darbību Latvijā ir bezjēdzīgi, taču to ietekme uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā ir apslāpējama, vietējos plašsaziņas līdzekļos aktīvāk veidojot dialogu ar šo sabiedrības daļu. Tā secinājis žurnālists Dmitrijs Petrenko pētījumā par Krievijas mediju ietekmi Latvijā.


D.Petrenko par pētījuma rezultātiem runāja Eiropas Savienības (ES) mājā rīkotajā diskusijā „Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?”. Viņš uzsvēra, ka Latvija mēdz pārspīlēti asi reaģēt uz Krievijas mediju darbību, jo jūtas apmelota.


Turpina D. Petrenko: „Pēc skolu reformām un citiem notikumiem 2002. un 2003. gadā var secināt, ka krievu iedzīvotāji Latvijā jūtas apdraudēti – ja vienam iet slikti, tad visa lielā kopiena jūtas apdraudēta. Krievija Latvijai vienmēr šķitīs abstrakts ienaidnieks, kas raksta un rāda muļķības, taču jāsaprot, ka vairums žurnālistu ir Latvijas pilsoņi, kas te dzīvo un strādā, un viņi attiecības ar Krievijas medijiem, piegādājot informāciju, uztver kā biznesu, jo ziņa ir jāpadara asāka.


Uzskatu, ka ir jāsāk mierīgāk uztvert šo informāciju, pieņemt tās plūsmu tādu, kāda tā ir. Latvijas politiķi uztraucas, kā reaģēt, kā neitralizēt šo propagandu. Viņi neuztraucas, ko par mums domā Krievijā, bet par to, ka krievu kanālus vēro arī iedzīvotāji Latvijā, un tādējādi tiek veidots negatīvs priekšstats par šo valsti.”


Eksperts norāda, ka, balstoties uz pētījumiem un aptaujām, krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā vairāk skatās Krievijas piedāvātos TV kanālus, nekā Latvijas, un viens no iemesliem tam ir, ka Latvijas medijiem ir grūti izkonkurēt krāšņos, dārgos Krievijas medijus. „Krievijas mediju darbība visbiežāk pat nav orientēta uz mums, to komunikācija paredzēta iekšējiem mērķiem. Pati Krievija tādējādi tiek spodrināta, jo Krievijas skatītājs redz, ka demokrātija nav laba, tiek uzsvērtas un parādītās tās nepilnības Latvijā – skolotāji iet protestēt, pensionāri ir neapmierināti, un tā tālāk. Krievijas vēriens ir tik liels, ka runāt medijos par krievu kopienu Latvijā šādā veidā nav vajadzības.”


Tikmēr diskusijas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektors Jānis Tomels analizēja Latvijas un Krievijas attiecību veidošanos, norādot, ka izredzes iemantot Lielā kaimiņa cieņu ir tikai tad, ja attiecībās ar austrumu kaimiņiem tiek saglabāta pašcieņa un stingrs mugurkauls. Turpina J.Tomels:
„Latvijai ar visām valstīm Postpadomju telpā kādā jomā veidojusies laba sadarbība, izņemot ar Krieviju. Ir trīs jomas, kurās Krievija kā Padomju Savienības mantiniece mēģina uzturēt savu ietekmi. Viena no tām ir politiskā; pēc Padomju Savienības sabrukuma tika radītas politiskas institūcijas, kas centās saturēt kopā bijušās Padomju Savienības republikas. Baltijas valstis tajās nepiedalījās, un Krievijai bija sava veida greizsirdība, jo šīs valstis integrējās Rietumeiropas virzienā. Nākamā joma ir ekonomika; pēc 1998. gada krīzes Krievijā ir mazinājusies tās ietekme, izņemot enerģētikas jomu un centienus pārpirkt uzņēmumus Latvijā. Trešā joma, kas ir akcents Krievijas ārpolitikā, ir tā saucamā „maigā vara”, ar kuras īstenošanu Krievija cenšas savu valodu un kultūru darīt pievilcīgu prātiem un sirdīm. Caur šo varu tiek īstenots projekts „Krievu pasaule”. Lai arī maiga, tā ir vara, kas, nonākot ne tik demokrātisku Krievijas vadītāju rokās, var tikt izmantota ne īpaši labiem mērķiem.”


Uzziņai:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.
2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.
Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:
http://twitter.com/eiropa
http://ec.europa.eu/index_lv.htm
http://www.esmaja.lv/


Informāciju sagatavoja:
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla „Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases”
sabiedrisko attiecību konsultante
Lauma Ozoliņa
Tel. 26397999
lauma@repute.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.