Dendroloģijas eksperts veiks Raiņa bulvāra alejas apsekošanu

09.11.2010.

Daudziem Latgales iedzīvotājiem joprojām spilgtā atmiņā ir palikusi 8. augusta vētra. Iespējams neviens vien, kurš savās ikdienas gaitās ir gājis garām Preiļu Mūzikas un mākslas skolai un pievērsis vērību vētras nolauztās liepas tukšajam celmam, ir aizdomājies arī par to, kādā stāvoklī ir citi vecie bulvārī augošie koki un vai tie nav kļuvuši bīstami. Tāpēc Preiļu novada dome ir uzaicinājusi Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentu, dendroloģijas ekspertu Pēteri Evartu – Bunderu veikt Raiņa bulvāra alejas apsekošanu. 9. novembrī speciālists uzsāka savu darbu.


Dendroloģijas eksperts Pēteris Evarts – Bunders: „Balstoties uz mūsu 2003. gadā izstrādāto Preiļu pilsētas Raiņa bulvāra alejas inventarizāciju, tā pa šiem gadiem ir sakārtota un ir kļuvusi baudāmāka. Tomēr laika gaitā koki, tāpat kā katra dzīva būtne, nolietojas, un agri vai vēlu koks var kļūt vecs un bīstams, tāpēc ik pēc laika apsekošana ir jāatkārto. Sabiedrībā reizēm saasināti uztver apstādījumu apsaimniekošanas pasākumus, ko veic pilsētās. Cilvēki bieži uzskata, ja dabai kaut ko dara, tad tas ir slikti. Tomēr šeit ir jānovelk robeža starp dabisko biotopu – mežu, kura funkcijas ir dabas reto dzīvotņu saglabāšana, un starp mākslīgi veidoto biotopu – parku un aleju, kuru prioritārā funkcija nav augu, dzīvnieku un kukaiņu aizsardzība, bet gan ainaviskums un rekreācija. Ja cilvēks šo aleju pats ir mākslīgi radījis, tad viņam tā ir arī jāapsaimnieko… Būtu svarīgi saprast, ka šādi apsaimniekošanas darbi nevis iznīcina, bet gan aizstāj vienu cilvēka iestādītu koku, kurš savu mūži ir nokalpojis, ar tādu pašu, tikai jaunāku koku, kurš augs un ar laiku būs liels. Varbūt raugoties no viena laika punkta, to ir grūti saprast, taču arī šie koki, kas tagad aug gar ielu, pirms simts gadiem bija maziņi. Šeit jāvērtē no ainaviskuma un rekreācijas skatu punkta, jo nedrīkst cilvēka veidotus stādījumus vērtēt tāpat kā dabisko biotopu….Ja mēs novērtēsim koku un tas būs veselīgs, tad noteikti to neviens nost necirtīs.”


Apsekošanas laikā tiks pārbaudīts katrs Raiņa bulvāra alejas koks. Visiem kokiem tiks veikta vizuālā novērtēšana, kurā tiks vērtēts, cik konkrētais koks vēl ir ainaviski vērtīgs, vai tas vēl pilda savu funkciju vai tomēr tas savu mūžu jau ir nokalpojis un to var aizstāt ar jaunu stādījumu. Šajā novērtēšanā tiek ņemts vērā arī tas, cik koks ir vitāls, cik tas ir atbilstošs savai sugai, vai tas nav slims. Lai novērtētu lielākos kokus, tiem tiks ņemti arī koksnes paraugi. Šim nolūkam izmantos Spreslera svārpstu, ar kuru izdara urbumu kokā un iegūst koksnes paraugu, kurā uzskatāmi var redzēt, cik ir palicis dzīvās koksnes. Pēteris Evarts – Bunders: „Ja koka dzīvā daļa ir kļuvusi bīstami šaura, tad neraugoties uz šī koka šķietamo ainaviskumu, tas ir jāatzīst kā bīstams, jo, kā pierādīja šī gada vētra, postījumi, ko var nest viens šāds koks, var būt ļoti lieli.”


Raiņa bulvāra koku apsekošana ilgs aptuveni trīs dienas un tās rezultātā tiks izveidota Raiņa bulvāra alejas inventarizācijas lieta un sniegti ieteikumi turpmākai šīs teritorijas apsaimniekošanai. P. Evarts – Bunders: „Mana darba rezultāts būs inventarizācija un ieteikuma formā izstrādāti rezultāti. Es pats kā dendroloģijas eksperts neesmu lēmējiestāde, kas atļauj vai neatļauj cirst kokus. Par šo jautājumu lemj attiecīgās institūcijas – Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldība utt.”


Kā informēja Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs, tad pēc dendroloģijas eksperta atzinuma saņemšanas tiks uzsākta par bīstamiem atzīto koku izzāģēšanas saskaņošana ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Līdzekļus šiem darbiem ir plānots paredzēt domes nākošā gada budžetā. Ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņotie darbi varētu notikt nākošā gada martā – aprīlī, un jau pavasarī bīstamo koku vietā tiktu iestādītas jaunas liepiņas.



 

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.