Eksperti: diemžēl krīze iet roku rokā ar korupciju

29.10.2010.

Kādu ietekmi uz sabiedrību atstājusi krīze varēs novērtēt pēc laika. Dziļu plaisu, visticamāk, radīs fakts, ka 30% no bezdarbniekiem bez darba atrodas ilgstoši. Diemžēl krīze iet roku rokā arī ar korupciju. Tā Madonā secināja eksperti vakar notikušajā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Krīze: samelstais un faktiskais”.


Ar Madonas iedzīvotājiem diskusijā tikās vairāki eksperti: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica, filosofe Māra Kiope un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija paraudzīties pašiem uz sevi, apzinoties risināmās problēmas un gūt jaunas idejas krīzes pārvarēšanai.


Sarunā eksperti norādīja, ka, pieņemot drosmīgus lēmumus un darbojoties kopā, par vadošo dzīvesveidu var kļūt veselīga attieksme pret notiekošo. Labie darbi aizrauj, liek sabiedrībai mobilizēties. Lai gan vienmēr būs sabiedrības daļa, kurai tiešām nepieciešama palīdzība, tie, kas spēj rīkoties un domāt, paši var veidot savu ikdienu un nākotni.


Baiba Paševica uzskata, ka krīze ir izaicinājums izvērtēt savu līdzšinējo rīcību un īstenot jaunas idejas, pieņemt drosmīgus lēmumus. Nedrīkst gaidīt palīdzību no valsts, kad pats spēj rīkoties. Protams, vienmēr būs sabiedrības daļa, kurai ir objektīva nepieciešamība pēc pabalsta. Turpina Baiba Paševica: „Nodarbinātības un bezdarba jomā esošās problēmas ir dziļas. Šobrīd reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 164 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 30% ir ilgstošā bezdarbnieka statusā. Kādas sekas sabiedrībā šis fakts radīs pēc gada, pieciem vai desmit ir jautājums, kam jāpievēršas jau šodien.”


Juta Strīķe norādīja: „Krīze un korupcija iet roku rokā, jo korupcija ir viena no krīzes sekām. Augstos amatos bieži nonāk cilvēki, kuru kompetence neatbilst amatam. Tādējādi rodas plaisa starp bagātiem un ne tik bagātiem cilvēkiem Latvijā, un tas tikai pastiprina krīzes situāciju. Krīze sākas jau tad, kad jūtam, ka kaut ko darām nepareizi, bet tomēr turpinām savu rīcību, nedomājot par sekām. Korupcijas sākums var būt mazas lietas, kas pāraug būtiskos pārkāpumos, no kā cieš visa sabiedrība kopumā. Tāpēc valsti nepieciešams ikdienā kontrolēt, kā tiek izlietoti tai pieejamie līdzekļi.” Juta Strīķe aicina iedzīvotājus neklusēt par aizdomām par korupciju, un sniegt informāciju.


Turpina filosofe Māra Kiope: „Vārds „krīze” kā tāds jau sen vairs neko nepasaka. Krīzes ir tik dažādas, un šis vārds vairs neraksturo to situāciju, kādā šobrīd atrodas sabiedrība. Katastrofa, ko slēpj vārds krīze, ir pašā cilvēkā. Un no tā cilvēks var atbrīvoties, ja domā par lietām, izveidojot savu vērtību prizmu, tādu attiecību kārtošanas veidu, kas saistīts ar komunikāciju, dalīšanos labajā. Protams, laika gaitā ir iestrādājusies neveselīga attieksme pret notiekošo, taču tas nedrīkst kļūt par vadošo dzīvesveidu.”


Uzziņai:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.
2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.


Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:
http://twitter.com/eiropa
http://ec.europa.eu/index_lv.htm
http://www.esmaja.lv/


Informāciju sagatavoja:
EK organizētā diskusiju cikla
„Eirodzīve – kāpēc?” Latvijas reģionos
sabiedrisko attiecību konsultante
Lauma Ozoliņa
tel. 26397999
lauma@repute.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.