Kāzas un kāzošanās Jasmuižā

25.09.2010.

Rudens jau no seniem laikiem tradicionāli ir bijis kāzu laiks. 25. septembrī Raiņa muzejā Jasmuiža un Aizkalnes tautas namā notika pasākums „Rainis, Antons Kūkojs un latgaliešu kāzu ieražas”, kura dalībnieki un apmeklētāji runāja par un ap kāzām, kā arī piedalījās kāzu norisēs un izdarībās.


Šis gads ir zīmīgs ar vairākām jubilejām. Nupat svinējām Raiņa 145.dzimšanas dienu. Šogad arī dzejnieka apcerējuma pirmpublicējumam „Daugavpils apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas” aprit 120. gadadiena. Savukārt 23. decembrī 70. gadadiena būs dzejniekam, māksliniekam, režisoram Antonam Kūkojam. Bet, kas tad kopīgs šiem notikumiem? – Dzīvesvieta Latgale? Jā, bet ne tikai – jo gan Rainis 19. gadsimta otrajā pusē, gan Antons Kūkojs, kā izrādās tās pašas Raiņa apceres rosināts, ieinteresējās par vienu no bagātākajām latgaliešu tradīcijām – latgaliešu kāzas. Rainis izveidoja pirmo plašāko etnogrāfisko apceri, bet A. Kūkojs kopā ar Rēzeknes Tautas teātri 1974. gadā izdomāja to celt gaismā un parādīt visai Latvijai. Uzvedums „Kōzys Latgolā” piedzīvoja 22 izrādes. Jāpiebilst, ka A. Kūkojs bija arī Jasmuižas muzeja pirmās Rainim veltītās ekspozīcijas mākslinieks 1968. gadā.


Šo triju faktu sakritība mudināja izveidot īpašu sarīkojumu „Rainis, Antons Kūkojs un latgaliešu kāzu ieražas”, kuru atbalstīja arī Valsts Kultūrkapitāla fonds. Atzīmējot šos notikumus, tika izdots arī buklets, kurš ir pieejams Jasmuižā.


Pasākums sākās ar semināru „Rainis un latgaliešu folklora, kāzu ieražas”, kurā referente Angelika Juško-Štekele (Rēzeknes Augstskola) stāstīja par folkloras apzināšanu Latgalē un Raiņa vākumu, Iveta Dukaļska (Rēzeknes Augstskola) – par kāzu mūziku Latgalē, Vija Ancāne (Aglonas Maizes muzejs) – par ēdieniem latgaliešu kāzās. Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (Latvijas Universitāte) pati šoreiz nevarēja ierasties, bet viņa bija atsūtījusi savu referātu par kāzām Latgalē.


Visas referentes savas tēmas prezentēja atraktīvi, ar humora dzirksti un semināra apmeklētājiem garlaicīgi nebija ne brīdi – smiekli atskanēja samērā bieži. 


Pēc tējas un šmakauciņas (to kopā ar veistekņi degustēt piedāvāja Vija Ancāne) pauzes sarīkojums turpinājās ar dziesmu un rotaļu saspēli „Kuozys Latgolā”, kuru piedāvāja Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Nautrēnu pagasta kultūras nama dramatiskais kolektīvs, deju kopa „Dziga” un „Dzigas muzikanti”. „Kuozu Latgolā” apmeklētāji varēja justies kā īstās latgaliešu kāzās – gan izdejoties, gan nobaudīt gardos sierus, pīrāgus, zāļu tējas un kādu stiprāku dzērienu. Gandrīz visiem kāzu viesiem tika arī kāda loterijas balva.


Tie, kuri atbrauca uz Jasmuižu, nebija vīlušies un teica paldies par piecām stundām pilnām prieka un pozitīvu emociju. Tie, kuri šoreiz nevarēja ierasties kāzās, lai neskumst, jo dziesmu un rotaļu saspēle šoruden vēl notiks Rēzeknē un decembrī – Rogovkā.


Paldies par atbalstu Aizkalnes tautas nama vadītājai Ainai Kažemākai, Aizkalnes pagasta pārvaldes vadītājai Guntai Uzuļevičai, Rēzeknes novada pašvaldībai, Nautrēnu pagastam, Rēzeknes pilsētas kultūras namam, Rēzeknes Augstskolai! Paldies Staņislavam Garkalnam par izvizināšanu ar drošku un Annai Brūverei par gardajiem pīrāgiem! Īpašs paldies Ilgai Šuplinskai (Rēzeknes Augstskola), kā arī Rogovkas etnogrāfiskajam ansamblim un Nautrēnu pagasta kultūras nama dramatiskajam kolektīvam, deju kopai „Dziga” un „Dzigas muzikantiem” par ieguldīto darbu dziesmu un rotaļu saspēles „Kuozys Latgolā” tapšanā!


Solvita Brūvere,
projekta vadītāja,
Raiņa muzeja Jasmuiža galvenā speciāliste


 

Pēdējās izmaiņas: 25.09.2010.