Eksperti: bez labdarības un atbalsta programmām aizvadīto ziemu nebūtu izturējuši

21.09.2010.

Labdarība un atbalsta programmas grūtībās nonākušajiem nevar kļūt par vienīgajiem ielāpiem nabadzības izskaušanā. Lai arī aizvadīto ziemu bez labdarības, kā arī bezdarbnieku stipendiju un apmācību programmām nebūtu izturējuši, jādomā par mehānismu, kurā valsts un nevalstisko organizāciju sektors darbojas vienoti. Tā secināja eksperti nedēļas nogalē Rēzeknē notikušajā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Cīņa pret nabadzību?”


Rēzeknieši tikās ar ziedot.lv vadītāju Rūtu Dimantu, Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāju Ineti Ielīti, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Baibu Paševicu, kā arī diskusijas vadītāju filozofu prof. Igoru Šuvajevu.


Inete Ielīte uzskata, ka daudzi, kas nodarbojas ar nabadzības apkarošanu, nav mēģinājuši nostāties to cilvēku situācijā, kuri dodas pēc palīdzības. Turpina I. Ielīte: „Valstī joprojām nav izstrādāta atbalsta sistēma, kas izlīdzinātu nevienlīdzību. Eiropas Savienības (ES) finansējums jāizlieto tā, lai reģionu attīstība būtu vienlīdzīga, dotu darba vietas, un veidotu tās atbalsta sistēmas, kas vajadzīgas krīzes situācijās. Mēs esam ES valsts, un mums uz savu ekonomiku ir jāskatās kā uz „ES stratēģijas 2020” dalībnieci – mēs esam daļa no tās, un mums, tai skaitā uzņēmējiem un visiem pārējiem, kas audzinām bērnus, izglītojam studentus, jādomā, ko mēs varam piedāvāt lielajai ekonomikai kopumā; vai mēs tiešām piedāvājam darbaspēku.”
Rūta Dimanta izteica domu, ka cīņa nav pareizā pieeja, jo tādējādi var tikai graut, bet nepieciešams radīt. Turpinot viņa uzsvēra, ka absurda ir situācija, kurā cilvēks, kurš saņem garantēto minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, nedrīkst tikt nodarbināts, pretējā gadījumā šāds atbalsts netiek piešķirts. Eksperte to norāda kā vienu no iemesliem, kāpēc cilvēks nonāk ilgstošā depresijā.


Stāsta R. Dimanta: „Cilvēks, kas grib dzīvot cienīgu dzīvi, vēlas strādāt. Valsts un pašvaldību pabalsti ir tie, kas atbalsta „dzērājus”, jo, lai saņemtu minimālo iztikas pabalstu, kas ir vienīgais garantētais sociālais pabalsts iztikšanai, ir jābūt nabagam. Lai saņemtu šos 40 latus, cilvēkam nevar būt citi ienākumi. Ja ir 5 latu ienākums, tad var saņemt 35 latus. Faktiski ar sociālās sistēmas palīdzību tiek veicināta patērētāja sabiedrības veidošanās.” Atbildot uz jautājumiem par labdarības lomu nabadzības novēršanā, R. Dimanta uzskata, ka labdarība nevar izglābt valsti: „Labdarība var izglābt līdzcilvēku, bet tā nedrīkst būt ielāpa lāpīšana nabadzības problēmai. Ja institūcija, kas tiek uzturēta par nodokļu naudu, var sūtīt cilvēku pēc palīdzības uz labdarības iestādi, tad tas ir tas pats, kas sūtīt pēc palīdzības pašiem pie sevis.”


Labdarība – vai kaitīga?
 „Labdarība var būt kaitīga, ja mēs palīdzam tiem, kas paši negrib, ka viņiem palīdz un labdarība arī var radīt patērētāju. Tāpēc ar to jābūt uzmanīgiem. Nevar visu laiku kādu barot. Protams, ka mūsu programmās ir nosacījumi, kas cilvēkam liek pierādīt, ka viņš grib strādāt un atteikties no pārtikas palīdzības. Tomēr, uzskatu, ka pagājušā ziemā bez labdarības mēs nebūtu iztikuši,” pārliecināta R. Dimanta.
Baiba Paševica apgalvo, ka NVA nemaksā pabalstus, bet ir saņēmusi daudz pārmetumu par stipendiju izglītības programmām. Tomēr eksperte uzsver, ka tas ir krīzes laika pasākums, kas realizēts par ES naudu un nosacījumiem.
Turpina B. Paševica: „Iespēja gūt šo izglītību, liek cilvēkam katru rītu piecelties un doties, rosīties astoņas stundas dienā, kaut vai lai satiktos ar cilvēkiem, aprunātos. Šos 100 latus nevar saņemt vienkārši, aizejot uz pašvaldību un paprasot, neko nedarot. Ja ekonomikā būs stabilizācijas periods, bezdarbs samazināsies. Lai tas notiktu, ir jābūt jaunām darba vietām. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd darba vietu skaits nesamazinās. Sliktā – tas diemžēl arī nepalielinās.”
Eksperti ir vienisprātis, ka katra darbība, kas veikta nabadzības novēršanas labā, ir kā puzles gabaliņi, kas varbūt ne vienmēr saderīgi savienojami, tomēr kopējā bildē iekļaujas.



Uzziņai:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.
2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.


Diskusijas fotoattēli atrodami šeit: http://fotki.lv/lv/Eirodzive/764972/
Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:
http://twitter.com/eiropa
http://ec.europa.eu/index_lv.htm
http://www.esmaja.lv/


Informāciju sagatavoja:
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla „Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases”
pārstāve
Lauma Ozoliņa
tel. 26397999
lauma@repute.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.