Latvenergo īsteno eksporta pieaugumu

17.09.2010.

Iznācis jauns AS „Latvenergo” elektroniskā izdevuma EnergoForums numurs. Tajā lasiet par TEC-2 priekšrocībām pēc rekonstrukcijas, par Latvenergo eksporta kāpumu, Nordpool biržā novērotajiem cenu „pīķu rekordiem”, saules enerģijas efektivitātes mērījumiem un citām aktualitātēm.


Jaunākajā Energo Foruma numurā AS ”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss atzīst:„Ja 2008. gadā no eksporta ieguvām 11 miljonus latu, tad 2009. gadā – aptuveni 25 miljonus, un šo gadu mēs plānojam noslēgt ar nedaudz vairāk kā 40 miljoniem latu lielu ienākumu”. U.Bariss stāsta, ka Latvenergo veiksmīgo eksportu nodrošinājusi ne tikai tirgus atvēršana kaimiņvalstīs, bet arī labie apstākļi hidroģenerācijai Daugavā pavasarī, turklāt TEC-2 pirmais bloks strādājis ar maksimālo jaudu visu apkures sezonu. Kā atzīst U. Bariss, bez TEC -2 pirmā bloka rekonstrukcijas, kas tika uzsākta pirms 4 gadiem, Latvenergo tirgus situācija šobrīd būtu gaužām bēdīga.


Analizējot TEC- 2 rekonstrukcijas ekonomiskos aspektus, AS „Latvenergo” Ražošanas attīstības direktors Aivars Kvesko, atzīst, ka, apvienojot gāzes un tvaika termodinamiskos procesus, ir iespējams ievērojami palielināt kurināmā izmantošanas lietderību, tajā pašā laikā samazinot  negatīvo ietekmi uz vidi. “Iegūtie rezultāti liecina, ka īpatnējie kurināmā patēriņi uz kWh elektroenerģijas samazinās par vairāk 20% gan koģenerācijas, gan kondensācijas režīmos, attiecīgi samazinoties CO2 emisiju līmenim. Uz to pašu elektroenerģijas apjomu, kas tika saražots iepriekš, ekonomija ir aptuveni 34 miljoni nm3 dabas gāzes, kas naudas izteiksmē, ja gāzes cena ir 140,93 Ls/1000nm3, ir 4,6 miljoni latu,” stāsta A. Kvesko.  Viņš atzīst, ka TEC 2 priekšrocības ir tās efektivitāte, jaudas elastīgums, zems investīciju līmenis un iespēja to ātri uzbūvēt.


Arī TEC-2 varētu būt noderīgs sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis, ja tāds tiktu uzbūvēts Baltijas reģionā. Lietuvas valdības paziņojuma par šāda termināla celtniecības iecerēm raisījis speciālistu diskusijas, kuras gan slāpē vēl daudzi nezināmie: vai terminālis darbosies abos virzienos – gan importam, gan eksportam, kāda varētu būt termināla jauda, vai tas spētu nodrošināt tikai Lietuvas vai arī visas Baltijas vajadzības, piemēram, Latvijas TEC- 2 apgādi?  Kā atzīst Latvenergo valdes padomnieks Ilmārs Stuklis, terminālis var veicināt enerģētisko neatkarību, taču būtiski prognozēt, par kādām cenām izdosies iepirkt sašķidrināto gāzi, jo gāzes piegādes pa cauruļu vadiem, to nesašķidrinot un pēc tam attiecīgi regazificējot, ir daudz lētāk. Ja tiks būvēts terminālis, tad kļūst aktuāla arī gāzes krātuvju apguve, kas var ieinteresēt Latviju. EF stāsta par SDG terminālu izplatību un tehnoloģijām pasaulē.  


Kā atzīst DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Latvijā līdz šim ļoti augsta cena ir maksāta par elektrību, kas saražota politiski izvēlētu tehnoloģiju — mazo HES, vēja elektrostaciju, biogāzes staciju iekārtās. „Sākotnēji pazīstami kā „dubultie tarifi”, kas patiesībā drīzāk bija seškāršie tarifi, ja rēķina nevis pret elektrības cenu mazajiem patērētājiem, bet elektrības importa cenu, tie transformējās uz gāzes cenām balstītās formulās, saglabājot līdzīgu starpību starp tirgus un obligātā iepirkuma cenām,” atzīst P. Strautiņš. Viņš retoriski jautā, vai valstij ir vispār jācenšas noteikt elektrības ražošanā izmantotās tehnoloģijas. Viņš atzinīgi novērtē, ka topošais AER likuma projekts beidzot virzās pretim tehnoloģiskās neitralitātes pieejai. 


Energo Forums analizē kādu novērojumu – NordPool  biržā periodiski fiksēti „cenu pīķi”,  kas  sasniedz vai pat pārsniedz 1000 euro/MWh atzīmi un saglabājas šādā līmenī vairākas stundas. „”Cenu pīķu” tiešu ietekmi jūt tikai tie patērētāji, kas ir izvēlējušies elektroenerģijas piegādes produktu, kurā izcenojumi ir piesaistīti spot cenu svārstībām. Savukārt, patērētāji, kas izvēlējušies fiksēto elektroenerģijas piegādes līgumu, piemēram, uz vienu gadu, šīs svārstības savos elektroenerģijas rēķinos neizjūt,” atzīst AS “Latvenergo” tirgus analītiķis Roberts Samtiņš.
SKDS veiktais pētījums liecina, ka visizteiktākā enerģētikas joma, kur informācijas trūkums iet roku rokā ar aizdomām un bailēm, ir attieksme pret atomelektroenerģiju. 77% aptaujāto atzīst, ka nav informēti par dažādiem atomelektroenerģijas aspektiem. Tomēr pozitīva attieksme pret atomelektrostaciju kā enerģijas avotu ir 26% respondentiem, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem. Spiežot par atomenerģijas attīstību, bīstamība videi bieži vien izvirzās pirmajā vietā, apsteidzot gan izmaksu, gan jaudu, gan arī reģiona energoapgādes drošības un tirgū konkurētspējīgas enerģijas ražošanas jautājumus. Diskusijās neizbēgami tiek uzdots jautājums, ko iesākt ar kodolatkritumiem. Izvērsts skaidrojums par nostrādātās kodoldegvielas uzglabāšanas iespējām – šajā Energo Forums numurā.


„Cilvēki bieži jautā, vai ar saules kolektoriem apkurināt māju? Nē. Saules kolektors nav apkures iekārta. Tā ir karstā ūdens sagatavošanas iekārta vai apkures iekārtas atbalsta sistēma. Arī karstā ūdens sagatavošanai efektīvi šī iekārta pie mums nav ekspluatējama visu gadu: šim mērķim to var izmantot apmēram no marta vai aprīļa līdz oktobrim,” stāsta Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs profesors Pēteris Šipkovs, kurš jau 15 gadus pēta saules enerģijas izmantošanu. Energo Forums pievēršas fotoelektrisko iekārtu (PV) jeb saules bateriju elektroenerģijas ražošanai  efektivitātes analīzei. 


Papildu informācija:
Andris Siksnis
AS “Latvenergo”, Ārējās komunikācijas daļas vadītājs 


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.