LDDK: tiesās pieaug nepamatotu prasību skaits pret darba devējiem

09.07.2010.

Kopš 2008. gada otrā pusgada būtiski palielinājies tiesās risinātu darba strīdu skaits. Salīdzinot ar attiecīgo 2008. gada periodu, 2010. gada 1. pusgadā saņemto prasību skaits jautājumos par atjaunošanu darbā ir trīskāršojies. Turpina pieaugt arī prasību skaits par darba samaksas piedziņu un saistībā ar citiem darba strīdiem. Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) reģionālo ekspertu pieredze liecina, ka lielākajā daļā gadījumu iesniedzēja prasības nav pamatotas, turklāt šādu nepamatotu darbinieku prasību pieteikumu skaits tikai pieaug.


Tiesu informācijas sistēmas dati liecina, ka 2008. gadā rajona (pilsētas) tiesās tika iesniegtas 189 prasības par atjaunošanu darbā, 2009. gadā šādu prasību skaits gandrīz trīskāršojies (kopumā 479 prasības). Arī 2010. gada 1. pusgada dati liecina, ka šādu prasību skaits ir ievērojams, – līdz jūnija vidum saņemta jau 191 lieta.


Turpina pieaug arī prasību skaits jautājumos par darba samaksas piedziņu un citiem darba strīdiem – saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem 2008. gadā rajona (pilsētas) tiesās kopumā tika saņemtas 687 prasības, bet 2009. gadā to skaits ir dubultojies, un kopumā tika reģistrētas 1360 prasības. Arī šī pusgada dati liecina par ievērojamu prasību skaitu – līdz jūnija vidum reģistrētas jau 598 prasības par darba samaksas piedziņu un saistībā ar citiem darba strīdiem.


Šī statistika lielā mērā ir apliecinājums situācijai valstī, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē ir samazinājies uzņēmumu darbības apjomi un darba devējiem nākas samazināt darbinieku skaitu, darba samaksas un darba laiku. LDDK darba tiesību ekspertu pieredze liecina, ka aizvien vairāk darbinieku, kas šo iemeslu dēļ vairs nespēj veikt kredītu maksājumus un segt ikdienas tēriņus, vēršas tiesās ar prasību pret darba devēju, taču daudzos gadījumos šīs prasības nav pamatotas.
Gadījumos, kad prasības nav pamatotas, visbiežāk darba devējs ir atbrīvojis darbinieku, jo pats darbinieks savus pienākumus pildījis negodprātīgi, izdarījis zādzību uzņēmumā, ieradies darbā alkohola reibumā u.tml. Ņemot vērā šos apstākļus, bieži vien jau tiesas sēdē darbinieks savu prasību atsauc. Taču darba devējam jau ir radīts ne tikai materiāls, bet arī morāls kaitējums.
Diemžēl tiesu prakse arvien vairāk liecina arī par darbinieku neprofesionalitāti un nesagatavotību tiesas sēdei. Lai arī Darba likuma 125.pants nosaka, ka pierādīšanas pienākums ir darba devējam, tiesvedībā arī darbiniekam jāpierāda sava prasījuma pamatotība ar civilprocesā atļautiem pierādīšanas līdzekļiem, taču bieži vien darbinieks to nespēj izdarīt. Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem precedentiem, LDDK iesaka darbiniekiem pirms tiesāšanās procesa uzsākšanas, vērsties Valsts darba inspekcijā vai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā un noskaidrot, vai prasījums ir pamatots, kā arī gadījumā, ja darbinieks tiesā sevi aizstāv pats, noskaidrot tiesāšanās ētikas pamatprincipus.


Vēl viens nozīmīgs aspekts ir jautājums par tiesu pieejamību – diemžēl tiesu noslogotība aizvien pieaug, lietu izskatīšanas termiņi ievelkas un tiesvedības process ilgst krietnu ilgāk kā plānots, tādējādi radot neplānotus zaudējumus abām pusēm. Tādēļ LDDK uzskata, ka Latvijā būtu jāpārņem Igaunijas pieredze un jāveido tā saucamās darba tiesas, kurās darba strīdus būtu iespējams risināt daudz ātrāk un efektīvāk.


Prasību skaits jautājumos, kas saistīti ar darba strīdiem, turpina pieaugt, jo Civilprocesa likums nosaka, ka prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, prasītāji no tiesas izdevumiem atbrīvoti, bet 28.panta devītā daļa ļauj prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājam celt arī pēc savas dzīvesvietas. LDDK uzskata, ka likumdošanā nepieciešams iestrādāt normu, ka arī darba strīdu lietās darbiniekam ir jāatlīdzina tiesas izdevumi, tai skaitā arī tiesāšanās izdevumi darba devējam, ja tiesa noraidījusi prasību.


Nonākot situācijās, kad darbinieks tiesā iesniedz nepamatotu prasīju, darba devēji aicināti vērsties LDDK darba devēju konsultāciju centros, kur bez maksas ir iespējams saņemt konsultāciju par pareizāko rīcību šādā situācijā. LDDK Latgales reģionālais darba devēju konsultāciju centrs atrodas Daugavpilī, Mihoelsa ielā 43 (e-pasts: egils@lddk.lv). 


Uzziņai:


Eiropas Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) mērķi ir sekmēt darba tiesisko attiecību un darba drošības normatīvo aktu prasību praktisku ieviešanu un ievērošanu uzņēmumos, samazināt darba attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu darba vietās skaitu, veicināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, mazināt nelegālo nodarbinātību un kopumā paaugstināt darba devēju informētības līmeni un izpratni par prasībām darba tiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jomā.


Par LDDK


Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 56 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas – nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 37% no Latvijas darbaspēka.


LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.


Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  


Sīkāka informācija www.lddk.lv 


Kontaktpersona:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte
Tālr.: 67325169 vai 29443666 e-pasts:
agnese@lddk.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.