Ar ko jums asociējas 9.maijs?

09.05.2010.

Varis Vētra, aktieris un režisors
Esmu dzimis 1955.gadā. Kad man bija trīs gadi, vecmāmiņa nopirka televizoru. Tajos gados sākās televīzijas ēra. Filmas par karu rādīja vai katru dienu, un mana vecmāmiņa šķendējās, ka bērniem nevajag skatīties tik daudz šausmu. Arī skolā tika daudz runāts par 9. maiju – Uzvaras dienu. 1945.gada 9.maijā tika sakauta hitleriskā Vācija, un Maskavā, Sarkanajā laukumā, bija padomju armijas parāde par godu uzvarai. 9.maijs man asociējas ar šausmu beigām, jo karš radīja šausmas visās frontes pusēs. Diezgan ātri mēs skolotājiem sākām uzdot jautājumus, kāpēc ir tik maz varoņu  – latviešu, bet parasti nekādas plašākas atbildes netika sniegtas. Latvijā labs kareivis skaitījās Vilis Simsons un vēl daži, bet lielais vairums padomju varai šķita aizdomīgi.
Pēc kara Vācijas kanclers Konrāds Adenauers centās atmodināt Vāciju, lai tā ekonomiski uzplauktu un atgūtu savu vietu citu Eiropas tautu vidū kā ekonomiski attīstīta un miermīlīga valsts. Domāju, ka Eiropas diena 9. maijā tika pasludināta tādēļ, lai Krievija un visas pārējās Eiropas valstis mācītos jaunas sociāli ekonomiskas attiecības. Eiropas vienotība ir ļoti laba ideja, un tā jau arī ir 9.maija ideja – apvienoties un dzīvot mierā! Man no bērnības, protams, šī diena asociējas tikai ar Uzvaras dienu.


Viktors Ščerbatihs, olimpiskais čempions svarcelšanā,
LR Saeimas deputāts
9.maijā beidzās karš. Karā parasti visi ir zaudētāji, tāpēc labi, ka tas beidzās. Man aptuveni pirms 20 gadiem, kad vēl biju skolnieks un dzīvoju Dobelē , notika svarcelšanas sacensības. Mums parasti sacensības notika brīvajās dienās, arī 9.maijā. Man vēl medaļa saglabājusies no tām sacensībām. Es nāku no nabadzīgas ģimenes, nekādas svinības šajā datumā neatceros. Šogad gan uzdāvināšu mammai puķes, bučas un mēs kopīgi pasvinēsim, jo 9. maijā būs arī Mātes diena. Esmu gatavs šajā dienā nobučot visas skaistās meitenes, kuras neatteiksies ar mani bučoties. Ja runājam par Eiropas dienu, kuru arī atzīmēsim 9.maijā, mana attieksme ir piesardzīga – jo ilgāk dzīvosim, jo vairāk sapratīsim, vai bija vērts iestāties ES.


Dace Dēnava, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas Restorānu nodaļas vadītāja
9. maijs man asociējas ar nacisma sagrāvi un arī ar datumu, kura saistībā daudziem cilvēkiem pēc vēsturiskiem notikumiem radušās pilnīgi pretējas un vēl joprojām ļoti dzīvas emocijas.
Domāju, ka jākoncentrējas uz tagadni un jādzīvo pēc labākās sirdsapziņas un sapratnes kopējam mērķim  – mūsu Latvijas izaugsmei un attīstībai. To visiem novēlu gan šajā datumā, gan arī visos pārējos datumos. Uzskatu, ka noteikti vajadzētu iedibināt staļinisma upuru piemiņas dienu un līdz ar to pretrunas ap 9. maiju tiktu atrisinātas, vismaz mazinātas noteikti.


Nora Ikstena, rakstniece
Man 9. maijs ir ļoti personiska diena, kurā pēc gara, skaista mūža no šīs pasaules pirms 20 gadiem projām devās mans vecaistēvs Jānis Kalnzemnieks. Savā ziņā viņš protestēja pret uzvaru, kuru nekad neuzskatīja par uzvaru. Viņš arī nekad neticēja, ka Latvijai izdosies atkal būt Eiropā. Tomēr tas ir noticis, un gan jau arī viņš kaut kur par to priecājas.


Džemma Skulme, māksliniece
Uzvaras dienu es piedzīvoju pati, kad man bija 18 gadi. Šī diena man asociējas ar cerībām un jaunas dzīves sākumu. Jau 1944.gada oktobrī, kad Rīga tika atbrīvota no vācu karaspēka, Mākslas akadēmijas vadošie mācībspēki bija sākuši darboties un arī mani tajā laikā varēja satikt akadēmijā starp studentiem. 9. maijā mums notika ballīte, bijām prieka pilni, ka karš beidzies. Skumji bija par to, ka daudzi bija karā zaudējuši savus radiniekus, draugus, paziņas. Pēc Uzvaras dienas daudziem karš vēl nebeidzās.  Daļa latviešu bija devušies emigrācijā, jo zināja, ka padomju režīms viņus nežēlos. Daļa bija neziņā, kā veidosies turpmākā dzīve un stipri riskēja, palikdami Dzimtenē. Lai arī kādas domas katram bija  galvā, gaisā bija jūtams pavasaris kā katru gadu. Eiropā es jau dzīvoju no dzimšanas līdz kara sākumam, un vienmēr esmu jutusies kā eiropiete. Tas, kādi mēs, nabadzīgi un nevarīgi, atgriezāmies Eiropā, ir cits stāsts.


Natālija Jansone, modes māksliniece
Līdz 21gada vecumam es dzīvoju Krievijā, netālu no Pēterburgas. 9. maijs man asociējas ar pavasari – mostas daba, zied pirmie ziediņi, spīd saule. Šajā dienā tiek godināti Lielā Tēvijas kara veterāni un Maskavā notiek armijas parāde. Bērnībā katru gadu to skatījos pa televizoru. Vienmēr priecājos, cik perfekti glīti ierindās soļoja karavīri. 9.maijs ir priecīga diena, lai gan Uzvaras diena aiziet vēsturē – maz vairs starp dzīvajiem ir cilvēku, kas paši piedalījās karā un 1945.gadā svinēja uzvaru. Jaunajai paaudzei tā jau ir vēsture.
Pirms sešiem gadiem, kad 9.maijs kļuva arī par Eiropas dienu, es biju skeptiski noskaņota. Joprojām uzskatu, ka valstis var apvienoties tad, ja tās ir līdzvērtīgas un bagātas. Tad ir, ar ko dalīties un ko dot pretī. Joprojām esmu par autentisku Latviju, bet mēģinu atrast plusus dzīvošanai ES. Labi ir tas, ka varam brīvi ceļot un mācīties ārzemēs.


Jeļena Prokopčuka, Latvijas labākā maratoniste
Šogad 9. maijs ir trīskārši svētki. Man nav aktuāla tāda problēma, ka aizmirsīšu savai mammai piezvanīt Mātes dienā, jo ar viņu sazvanos regulāri. Satiksimies, pasvinēsim pie vecākiem šo dienu, kas iekritusi šogad šajā datumā. Vispār 9. maijs man saistās ar asiņainākā pasaules kara beigām, ar lielākā ļaunuma – fašisma sagrāvi. Mūsu ģimenē vēl ir dzīvi vecpapi un vecmammas, kas paši savām acīm ir pieredzējuši un pārdzīvojuši karu. Bērnībā priecājos, cik labi, ka dzīvoju brīvā valstī un ka man nav jāpiedzīvo karš. To mums, bērniem, stāstīja skolās, mājās un visur citur. Eiropas Savienība kā jēdziens ir radies salīdzinoši nesen, un man nav viennozīmīga attieksme pret to. ES ir savi plusi un savi mīnusi, bet skaidrs, ka 9. maijs ir arī Eiropas diena.


Ģirts Ķesteris, aktieris
9.maijs mani uzrunā no daudz un dažādiem aspektiem. Pirmkārt, no tā, kas notiek dabā. Maija mēnesis ir gaidītākais mēnesis pēc garas ziemas. Politiskajā dzīvē tas asociējas ar diviem monumentāliem vēsturiskiem notikumiem, bet, raugoties no vidusmēra ierindas pilsoņa viedokļa, tā ir brīva diena, ko var veltīt dārza darbiem. Atceros, ka agrāk tā bija brīva diena un notika svinības. Nesen skatījos kādu kulinārijas šovu, kurā piedalījās daiļslidošanas trenere Ludmila Tarasova. Viņa, griežot lociņus, teica, ka tādas brokastis, kā pašlaik gatavo, viņa vēlētos ēst 9. maijā. Tā būšot saulaina diena kopā ar ģimeni, un viņas teiktajā nebija ne miņas no politikas. Savukārt mēs Latvijā saasināti reaģējam pret 9.maiju, sākas mediju disputi par to, vai vajag izrādīt cieņu šim datumam vai to ignorēt. Rīgas mērs Ušakova kungs ir lojāli noskaņots un neaicina uz traumatiskām reakcijām šajā dienā. Pastarpināti pavīd arī tas, ka 9. maijs ir Eiropas diena un 1950.gadā to sāka atzīmēt jau kā Eiropas vienotības dienu. Skolā to izjūt vairāk. Kā mums labi justies šajā dienā? Gluži kā Ludmilai Tarasovai – priecīgi griezt lociņus. Sava vēsture mums ir jāciena, lai arī kāda tā būtu, jo, norobežojoties no savas vēstures, mēs norobežojamies no sevis, no savas patības.


Aisha, dziedātāja, Latvijas pārstāve Eirovīzijas konkursā.
Vairāk šis laiks man asociējas ar pavasari, kad viss sāk dzimt no jauna, ar Māmiņdienu, kad beidzot varu braukt pie saviem vecākiem uz Lielvārdi. Ar mīlestību.
Eiropas Savienībā mēs visi esam vienoti. Gluži kā ASV ir štati. Mēs varam teikt, ka esam no Eiropas. Šogad manā dzīvē būs nozīmīgs notikums – man būs jāpārstāv Latvija Eiropā. Ceru, ka pēc manas uzstāšanās daudz vairāk cilvēku pasaulē uzzinās par Latviju, kas arī ir Es dalībvalsts.


Katrīne Pasternaka, aktrise un LNT labdarības akciju vadītāja
Šogad 9.maijs sevī ietver trīs lielus notikumus – Mātes dienu, Uzvaras dienu un Eiropas dienu. Man labpatiktu šo dienu skatīt Mātes dienas kontekstā, jo mātēm vissvarīgākais pasaulē ir miers. Abi pārējie notikumi arī ir apskatāmi miera kontekstā. Uzvaras diena tiks svinēta vienā Daugavas krastā, Eiropas diena, ko svinēs šajā Daugavas krastā, Vērmanes parkā. Man kā divu bērnu mammai un visām paŗējām sievietēm ir svarīgi, lai varam rūpēties par saviem mīļajiem cilvēkiem, kas ne vienmēŗ ir tikai mūsu bērni. Gribu cerēt, ka Eiropas diena mūs vienos un ļaus justies drošiem. Bērniem visā apsualē es novēlu neaizmirst savas mammas neatkarīgi no viņu gadu skaita. Mammas gaida sveicienus, un šī viena diena gadā ir tā, kad mēs īpaši sveicam savas mammas. Lai šogad visiem ir jauks 9.maijs!


Laima Muktupāvela, rakstniece
9.maijs man asociējas ar trim lietām – pirmkārt, ar to, ka 9.maijā vienmēŗ bija silts, varēja braukt uz dārzu. Mamma mums lika kaut ko stādīt, kaut ko rakt. Otrkārt, skolā mums stāstīja, kā padomju karaspēks iegāja Berlīnē, kā divi vīri Ivanovs un Džugašvilli uzvilka karogu virs Reihstāga. Klausījos to ar uzvarētājas sajūtu. Kad sāku lasīt grāmatas, klausīties cilvēku stāstos, es sapratu, ka 9.maijs ir noklusētās varmācības laiks. Laiks, kad bija jāpietur zobi aiz slēgtām lūpām. Tagad, kad kāds ordeņotais sarkanarmietis teic, ka ieņēmis Berlīni, es ieskatos šim cilvēkam sejā un domāju, vai tiešām arī tu biji starp tiem, kuri maršala Žukova vadībā tika ielaisti Berlīnē un trīs dienas varēja darīt visu. Pēc nerakstītiem kara laiku likumiem varēja izvarot uzvarēto sievas, piesmiet viņu meitas, zagt un laupīt. Tas ir uz šo sarkanarmiešu sirdsapziņas. Treškārt, 9.maijā beidzās karš, kad latvieši karoja brālis pret brāli. Rakstot grāmatu” Brāli Brāli” par Imantu un Gido Kokariem. Viņi stāstīja, ka 9.maijā Imants, uzvilcis sarkanarmiešu tērpu, devās pie mātes. Mamma teica, ka Gido slēpjas Stāmerienā, šķūnī. Sarkanarmietis Imants devās pie brāļa. Gido redzēja, ka nāk krievs un pavērsa šaujamo pret savu brāli. Imants sauca, un Gido sadzirdēja sava brāļa balsi, neizšāva, nolaida šaujamo. Man stāsti par 9. maiju ir kļuvuši personiski, Eiropa ir kaut kur tālu.


Lea, LNT šova Okartes akadēmija dalībniece
9.maijs ir Uzvaras diena. Esmu vēsturē par to mācījusies, bet emocionāli man tas vairāk saistās ar Eiropas dienu. Atceros, kā pirms sešiem gadiem visi devāmies balsot par iekļūšanu ES. Arī es balsoju PAR – par atvērtām robežām, par iespējām mācīties ārpus Latvijas. Tagad esam Eiropā – varam brīvi ceļot, izmantot ES fondu stipendijas studijām. Daudz dažādu iespēju ir arī ekonomiskā ziņā.
9. maijā krievu tautības cilvēki pulcēsies pie Uzvaras pieminekļa, bet latvieši – Vērmanes dārzā. 9.maijs šogad ir arī Mātes diena. Atceros, kā 1.klasē zīmējām savu ģimeni, locījām rāmīšus – A4 lapu uz iekšu, un mana mamma par dāvanu bija ļoti priecīga. Katram savs 9.maijs.


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.