Kā varam vēl samazināt maksu par saņemto siltumenerģiju

18.01.2010.

Rēķini par siltumu ir mazāki, bet mēs varētu maksāt vēl mazāk


Pēc piedalīšanās sapulcē ar iedzīvotājiem, izlasot dažu rakstītāju viedokļus novada mājas lapas forumā un uzklausot kāda pilsētā sastapta paziņas domas, kārtējo reizi pārliecinājos, ka mēs nestāvam uz vietas un neesam vienaldzīgi pret notiekošo apkārt. Ziemā, protams, mēs visvairāk domājam par siltumu savās mājās, it sevišķi tad, kad kārtējo reizi saņemam rēķinu par siltumenerģijas apmaksu. Jā, arī par pagājušā gada decembri nācās samaksāt daudz, bet, ieskatoties 2008. gada decembra maksājumā, izskaitļoju, ka šogad mans rēķins par siltumu ir par 16 santīmiem par katru kvadrātmetru mazāks nekā pērnā gada decembra mēnesī.


Saprotu, ka ir faktori, kurus mēs nevaram ietekmēt – gaisa ārējā temperatūra, siltumenerģijas ražošanai nepieciešamais kurināmais un nodokļu politika valstī, jo 2009. gadā PVN siltumenerģijai ir pieaudzis līdz 10%.


Tajā pašā laikā mēs varam ekonomiski izmantot saņemto siltumu un ikdienā neļaut tam izplūst pa logiem, dzīvokļu un koplietošanas telpu durvīm. Speciālisti saka, ka arī radiatoriem, no kuriem siltums ieplūst istabā, nav jābūt nosegtiem, lai tiem brīvi pieplūstu aukstais gaiss.


Lai par siltumu maksātu mazāk, mēs varam samazināt arī temperatūru dzīvokļos, bet tas, savukārt, pazeminās mūsu komforta līmeni. Daudzi speciālisti uzsver, ka pazeminot apkures temperatūru dzīvojamo ēku telpās par 1ºC, siltumenerģijas patēriņa vidējais samazinājums ir ap 4–5%.


Un, visbeidzot, no speciālistu teiktā izriet, ka vislielāko efektu tam, lai mēs par apkuri maksātu mazāk, dod māju renovācijas process. Un, jāsaka, ka nekāda cita metode, kas piedāvātu iespējas iedzīvotājiem dzīvot komfortā, nepalielinot izdevumus par siltumu, valstī nav minēta ne no speciālistu, ne valdības vīru puses.


Vairākās pilsētās dzīvojamo māju apsaimniekotāju biedrības piesaista ES naudu un siltina mājas


Daudzi saka, ka māju renovācijas piedāvāšana ir kārtējais ‘acu aizmālēšanas’ efekts, lai tikai iedzīvotāji maksātu bankām un apsaimniekotājiem. Neņemos spriest no profesionāļu viedokļa, bet ievācu informāciju no tām pašvaldībām, kur renovācija vairākās mājās ir notikusi, un iedzīvotāju maksa par siltumu reāli ir par 30% zemāka.


Diskusijas par māju siltināšanu valstī arvien pieņemas spēkā. Dzirdam, ka Valmiera ar māju renovāciju ir krietnu soli priekšā citām Latvijas pilsētām. Sasparojušies dzīvokļu īpašnieki Salaspilī, Rīgā un Latgales mazajā pilsētiņā Maltā.
 
Rīgā pagājušā gada beigās pabeigti siltināšanas darbi mājai Dzelzavas ielā 84, piesaistot ES fondu finansējumu. Nosiltinātas ēkas ārsienas, pagrabi, kāpņu telpās ieliktas jaunas durvis un logi. 70. gadu vidū būvētā 464. sērijas dzīvojamā māja, kurā ir 45 dzīvokļi, tagad patīkami atšķiras no drūmi pelēkajām kaimiņienēm. Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš mājā bija 173,79 kW/m², pēc darbu pabeigšanas tam vajadzēja samazināties par 28,67%, bet aprēķini liecina, ka jau oktobrī māja patērēja par 33% mazāk siltuma nekā agrāk, un tas jau nodrošina iedzīvotājiem 22 santīmu ietaupījumu par kvadrātmetru mēnesī. Protams, mājas renovācijai dzīvokļu saimniekiem nācās ņemt kredītu. Naudu kooperatīvam uz pieciem gadiem aizdeva Swedbank. Lai atmaksātu kredītu, mājas iemītnieki piecus gadus papildus maksās 27 santīmus par kvadrātmetru. Ja atskaitām par siltumu ietaupītos 22 santīmus par kvadrātmetru, tad katru mēnesi apsaimniekošanas rēķinam klāt nāk 5 santīmi par kvadrātmetru.


Aktīvie iedzīvotāji dibina dzīvokļu īpašnieku biedrības, iet pie pašvaldības, meklē variantus. Pašlaik ir spēkā noteikumi, kuri nosaka, ka no ES fondiem dzīvojamo māju renovācijai iespējams saņemt līdzfinansējumu 60% apmērā un pieprasījumus var iesniegt pēc atvieglotās dokumentu sagatavošanas kārtības. Preiļu novada dome un SIA „Preiļu saimnieks” speciālisti ir gatavi sniegt palīdzību dokumentācijas sakārtošanā tām mājām, kuras vēlēsies iesākt renovāciju. Uzņēmums arī varētu izstrādāt tipveida renovācijas projektus, lai iedzīvotāji varētu iepazīties ar gaidāmajām izmaksām renovācijas rezultātā.


Daudzviet mēģina ieviest pakāpeniskas renovācijas procesus


Apsaimniekotāji arī citur Latvijā atzīst, ka mājokļu energoefektivitātes problēmu var atrisināt tikai ar kvalitatīvu kompleksu renovāciju. Diemžēl pašreizējā ekonomiskā situācija neļauj mums ieguldīt lielākus līdzekļus šādos darbos, tāpēc citviet Latvijā cilvēki cenšas virzīties uz priekšu pakāpeniski. Šur tur Latvijā tiek piedāvāti māju pakāpeniskas renovācijas projekti, kas sastāv no vairākiem nosacītiem soļiem.


Speciālisti pārdomās katru sīkumu, sākot no starppaneļu šuvju hermetizācijas un logu nomaiņas un beidzot ar apkures sistēmas remontu. Tas, protams, nenozīmē, ka visās mājās jāveic visi pasākumi, dažā varbūt pietiks ar pusi pasākumu, dažai – ar divām trešdaļām.
Speciālisti uzskata, ka pareizi noteikt darbu apjomu var tikai energoaudits. Tikai auditors var atrast siltuma zuduma cēloņus, noteikt mājai pareizu enerģētisko diagnozi un izstrādāt „ārstniecības” programmu. Pēc tam iedzīvotāji varēs soli pa solim pildīt speciālista ieteikumus.


No runāšanas pie pozitīvās pieredzes apgūšanas


Apmēram 70% Preiļu iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās un saņem centralizēti siltumu. Pārējie 30% paši rūpējas par apkuri – malkas iegādi, kas ir lētākais kurināmais un katrai privātmājai sezonā izmaksā no 250 līdz 600 latiem. Preiļos sešos mēnešu vidējā samaksa par apkuri sastāda ap vienu latu uz katru kvadrātmetru, tātad vidēji liels dzīvoklis – 60 kvadrātmetru platībā – sezonā par apkuri maksā 360 latus.


Arī Preiļos mēs varam soli pa solim virzīties uz savu māju saglabāšanu. Varbūt, ka nepieciešams vispirms redzēt, apgūt pozitīvo pieredzi un tad lemt par darbiem uz vietas.


Lai iepazītos ar māju siltināšanas pieredzi citviet Latvijā, SIA „Preiļu saimnieks” aicina māju energopārvaldniekus (māju vecākos) vai dzīvokļu īpašniekus doties pieredzes apmaiņā uz citām pašvaldībām. Izmantosim šo iespēju! Nāciet uz uzņēmuma galveno pārvaldi Liepu ielā 2, piesakieties pieredzes apmaiņai! Sagaidīsim siltāku laiku un aizbrauksim apskatīt veiksmīgos piemērus Latvijā! Telefons uzziņām – 65381135, 29420589.



Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 18.01.2010.