Sociālais dialogs pašvaldībā ir pamats nodarbinātībai un darba vietu radīšanai

29.12.2009.


Kaut arī daudzi ar pašreizējo ekonomisko situāciju saistīti jautājumi tiek risināti Latvijas galvaspilsētā, valsts reģionu sociālekonomiskā attīstība lielā mērā ir vietējo pašvaldību, ekonomiski aktīvo uzņēmēju un iedzīvotāju rokās. Ņemot vērā, ka ikvienā reģionā ir nedaudz atšķirīga situācija, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu šogad uzsākusi īpašu projektu sociālā dialoga veicināšanai reģionālā līmenī. Tā mērķis – paaugstināt katra Latvijas reģiona konkurētspēju un nodarbinātības rādītājus.


LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Neraugoties uz patlaban pastāvošajām domstarpībām starp darba devējiem un valdības īstenoto politiku, jāatzīst, ka pēdējos gados panākts būtisks progress sociālā dialoga veidošanā nacionālā līmenī. Darba devējiem ir iespēja paust savu viedokli valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu apspriešanā. Gūti arī daudzi pozitīvi sadarbības piemēri: UIN samazināšana, izmaiņas Darba likumā u.c. Taču reģionos sadarbības pieredze starp darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un pašvaldībām ir atšķirīga, sociālais dialogs pašvaldību līmenī ir fragmentārs un nav leģitimizēts. LDDK vēlas panākt, lai pašvaldību pieņemtie lēmumi tiešām nāktu par labu attiecīgā reģiona kopējai attīstībai ilgtermiņā. Tas iespējams, ieklausoties darba devējos un darbiniekos, kas apvienojušies organizācijās, nevis risina jautājumus ‘’jūrmalgeitas’’ stilā.”


Kā viens no pirmajiem soļiem plašākai darba devēju iesaistei sociālā dialoga veidošanā reģionos šogad bijusi piecu vietējo ekspertu iesaiste darbam Latvijas reģionos – Kurzemē (Liepāja), Zemgalē (Jēkabpils), Latgalē (Rēzekne), Vidzemē (Cēsis) un Rīgas reģionā. Viņi apzina situāciju sava reģiona pilsētās un novados, kopā ar vietējiem darba devējiem veido uzņēmumu biedrības un klubus, kuros sāk formulēt uzņēmēju vajadzības un prasības, vienoti tikties ar pašvaldību vadītājiem un pārrunāt aktuālos attīstības jautājumus, kā arī kopējiem spēkiem risināt tās problēmas, kur pašvaldību iesaiste nav nepieciešama.


Praktisks piemērs izpratnei par sociālo dialogu būs reģionālo darba devēju organizāciju, arodbiedrību un pašvaldību slēgtie trīspusējās sadarbības līgumi, lai nostiprinātu konsultāciju mehānismus un vienotos par atbildības jomām. Kā norāda sociālā dialoga projekta vadītāja Lāsma Pīlēģe, strādājam, lai projekta noslēgumā – 2015. gadā – darbinieku īpatsvars, kurus aptver reģionālais koplīgums, būtu 21% no valstī nodarbinātajiem, veidojot sistēmu nodarbinātības veicināšanai.


Minēto LDDK reģionālo ekspertu palīdzība un padoms dažādās jomās, kas saistītas ar sociālā dialoga, izglītības, nodarbinātības, infrastruktūras attīstības un inovācijas jautājumiem, bez maksas pieejams ikvienam darba devējam Latvijas reģionos. Šogad konsultācijas saņēmuši jau 300 uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas.


Lāsma Pīlēģe stāsta, ka vienlaikus ar individuālām konsultācijām un darbu pašvaldībās, projekta ietvaros šogad notikuši trīs semināri darba devējiem un viņus apvienojošām organizācijām, skaidrojot sociālā dialoga nozīmi un ieguvumus, ko ilgtermiņā rada efektīvs dialogs starp darba devējiem, ņēmējiem un lēmējvaru. „Principā šis jēdziens nav nekas jauns, un daudzviet Eiropā šāda sadarbība starp dažādām ekonomiski aktīvām grupām tiek īstenota jau sen, un tai ir labi rezultāti, tomēr Latvijā sociālais dialogs vēl tiek uztverts kā teorija,” saka L.Pīlēģe. „Mūsu uzdevums ir skaidrot, ko tas var dot ikvienā atsevišķā novadā, pilsētā, reģionā un valstī kopumā, un nolikt šādu sadarbības sistēmu uz „sliedēm”, lai nākotnē tā kļūtu par pašsaprotamu dažādu jautājumu risināšanas modeli.”


Lai paši LDDK reģionālie pārstāvji iepazītu, kā sociālā dialoga sistēma darbojas citviet, šā gada novembrī viņi viesojās Beļģijā, Briselē, kur tikās ar Eiropas Biznesa konfederācijas „BUSINESSEUROPE” un Latvijas vēstniecības Briselē pārstāvjiem, Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā. Notika pieredzes apmaiņa ar Dānijas darba devēju un rūpniecības konfederāciju pārstāvjiem Briselē par uzņēmēju interešu pārstāvību ES līmenī. Kā atzīst reģionālie konsultanti, šīs tikšanās ļāvušas precīzāk izprast gan iespējamos sadarbības modeļus un to, kādus rezultātus no tiem gaidīt, gan arī rast jau konkrētas iespējas Latvijas reģionālo uzņēmēju starptautiskās sadarbības iespēju paplašināšanu.


L.Pīlēģe stāsta, ka līdzās jaunu kontaktu veidošanai un darba devēju izglītošanai sociālā dialoga jautājumos atsevišķos reģionos jau 2009. gadā uzsāktas aktivitātes dažādu sociālekonomisko grupu iesaistei. Piemēram, Latgales reģionā, konkrētāk – Rēzeknē, šā gada rudenī notikusi virkne skolēnu ekskursiju uz vietējiem uzņēmumiem. Skolēni iepazīstināti ar viņu reģionā aktīvākajiem uzņēmējiem, viņu ražoto produkciju un darba metodēm – cerot, ka nākotnē šie jaunieši paliks savā reģionā un nemeklēs darbu citviet Latvijā vai ārzemēs. „Darbs ar jauniešiem, bez šaubām, ir ieguldījums nākotnē, jo domājot tikai par īstermiņa nebūšanām, nesagatavosim augsni pozitīvām pārmaiņām nākotnē,” piebilst LDDK Latgales reģiona konsultante Skaidrīte Baltace.


Savukārt Liepāja ir pirmā no Latvijas pašvaldībām, kur šogad ar Liepājas domes lēmumu dibināta Trīspusējā konsultatīvā padome – tajā darbojas pieci pašvaldības deleģēti pārstāvji, pieci darba devēju un pieci arodbiedrības pārstāvji. Padomes darbības mērķis ir nodrošināt saskaņotu, pilsētas interesēm atbilstošu problēmu risināšanu sociālajā un ekonomiskajā sfērā, garantējot sociālo stabilitāti un vispārēju labklājības līmeņa paaugstināšanu. Kā viens no padomes darba uzdevumiem un regulāra darba tirgus situācijas analīze Liepājā, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru iespēju robežās veicinot bezdarbnieku un darba meklētāju pārkvalificēšanos un tālākizglītības pieejamību, nodrošinot kopējai ekonomiskajai situācijai atbilstošu darbinieku sagatavošanu.


LDDK Kurzemes reģiona konsultante Sanita Linde uzsver: „Pašreizējos apstākļos aktuāls ir jautājums par darba devēju līdzdalību dažāda līmeņa valsts un pašvaldību institūciju lēmumu pieņemšanā. Gan valstij, gan pašvaldībām tiek pārmests nepietiekams atbalsts uzņēmējdarbībai, pasivitāte ekonomikas „sildīšanā” un papildu nodokļa sloga uzlikšana. Viens no veidiem, kā darba devēji šajā situācijā var aizstāvēt savas intereses un veidot efektīvu sociālo dialogu, ir – aktīvi līdzdarboties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, lai iespēju robežās nepieļautu kaitniecisku lēmumu pieņemšanu, bet gan rastu vienotu risinājumu, kas rezultātā pieņemams visām trīspusējā dialogā iesaistītajām pusēm. Tieši Liepājā īpaši iepriecina fakts, ka padomē pārstāvētie darba devēji ir no LDDK biedru vidus – viņi jau iepazinuši sociālā dialoga veidošanas principus un priekšrocības, tādējādi saprot, ka arī vietējā līmenī, savā pilsētā var ko ietekmēt nākotnes attīstības vārdā.”


LDDK Rīgas reģiona konsultants Andrejs Šnepsts norāda, ka pēdējā gada laikā līdz ar ekonomiskās krīzes saasināšanas un jaunu pašvaldību ievēlēšanu, būtiski uzlabojusies pašvaldību attieksme pret uzņēmējiem. Ir palielinājusies pašvaldību izpratne, ka uzņēmēji ir līdzvērtīgs sadarbības partneris, kas ne tikai maksā nodokļus un tādējādi rada pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī veicina sociālo labklājību, nodrošinot darba vietas iedzīvotājiem.


„Krīzes laikā arī paši uzņēmēji sāk apzināties nepieciešamību pēc savstarpējas sadarbības, nevis savrupības, kā daudzkārt līdz šim. Gada laikā esam organizējuši Rīgas, Salaspils, Carnikavas un Jūrmalas uzņēmēju tikšanās, veidojot ciešāku savstarpējo sadarbību un plašāku kontaktu loku. Esam tikušies arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kā rezultātā panākta ciešāka saikne starp uzņēmējiem un Rīgas domi. Nils Ušakovs norādījis, ka ir gatavs tikties ar uzņēmējiem arī turpmāk, uzklausīt viņu problēmas un pieņemt uzņēmējdarbību veicinošus lēmumus,” stāsta A.Šnepsts. 


2010. gadā reģionālā sociālā dialoga veicināšanas projekta ietvaros plānots īstenot 18 tālākizglītības programmas trīs jomās: sociālā dialoga veidošana un cilvēkresursu vadību, korporatīvo sociālo atbildība, privātās un publiskās partnerības priekšrocībām darba devēju organizāciju pārstāvjiem. Tālākizglītības programmas ļaus reģiona attīstībā aktīvāk iesaistīt darba devējus, piesaistīt investīcijas un finanšu resursus. LDDK turpinās sniegt atbalstu reģionālajām darba devēju organizācijām un darba devējiem, iesaistīsies darbā ar pašvaldībām kopīgi uzstādīto mērķu sasniegšanai.


Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 56 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas – nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 33% no Latvijas darbaspēka.


LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.


Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  


Sīkāka informācija www.lddk.lv 
Kontaktpersona:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte
Tālr.: 67325169 vai 29443666 e-pasts:
agnese@lddk.lv


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.