Latvenergo koncernam– 70 gadu

22.12.2009.

1939.gada 22.decembrī, tieši pirms 70 gadiem, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludina likumu „Par valsts elektrības uzņēmumu „Ķegums””, kas nozīmē sākotni vienotas Latvijas energosistēmas izveidei. Šī diena pirms 70 gadiem ir šodienas Latvenergo koncerna dzimšanas diena.


Šodien, vērtējot 70 darbības gadus, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons saka: „Vīzija par to, kādai jābūt Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmai, radās jau 1924.gadā, kad Latvijas Republikas Saeimā pirmoreiz izskanēja viedoklis par plānveidīgas un vienotas elektrības saimniecības izveides nepieciešamību, un 1927.gadā Nacionālā spēka komitejā pieņemot Latvijas elektrifikācijas plānu – pirmo nacionāla līmeņa elektroenerģijas sektora stratēģisko dokumentu Latvijas vēsturē. Jau tolaik tika paredzēts, ka elektroapgādes uzņēmumam jāaptver gan ģenerācijas, gan pārvades un sadales segmenti. Un tāds arī šodien ir Latvenergo. Tiesa, ar laika un vienotas Eiropas attīstības iezīmētām prasībām elektrības ražošanu, pārvadi un sadali atdalīt kā atsevišķus uzņēmumus, ļaujot tiem objektīvi darboties enerģētikas tirgus koncepta ietvaros.” 


1939. gads Latvijas elektroenerģijas vēsturē bija nozīmīgs gads. Ķeguma spēkstacijā 1939. gada 15.oktobrī, plkst. 23.45 tika iedarbināts pirmais hidroagregāts ar jaudu 17,5 MW. 1939.gada 17. novembrī Ķeguma spēkstacijā tika iedarbināts otrs hidroagregāts, kā rezultātā dienu vēlāk – 18.novembrī, Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju saņēma Rīgas iedzīvotāji.


Latvenergo koncerna sākums ir Valsts elektrības uzņēmums Ķegums, kas savā īpašumā pārņēma Ķeguma spēkstaciju, valsts elektrības uzņēmumu „Jugla”, pilsētu elektrības uzņēmumus, akciju sabiedrību un paju sabiedrību īpašumā esošās elektrostacijas, transformatoru apakšstacijas un elektrotīklus. Tālākajos kara un pirmajos pēckara gados veiksmīgi tika elektrificētas lauku saimniecības, izbūvētas vairākas elektrolīnijas gan pilsētās, gan laukos.


Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados par galveno uzdevumu tika izvirzīts elektrostaciju jaudu palielināšana un jaunu elektroenerģiju ražotņu būvniecība, lai nodrošinātu elektroapgādi rūpniecības uzņēmumu attīstībai, sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai.


1955.gadā darbu sāka Rīgas TEC-1, 1965. gadā sāka darboties Pļaviņu HES pirmie hidroagregāti, 1973.gada decembrī iedarbināja Rīgas TEC-2 pirmos divus ūdens sildāmkatlus, bet 1974. gadā iedarbināja pirmo Rīgas HES agregātu.


Jaunu elektrolīniju – gan augstsprieguma, gan zemsprieguma – celtniecība turpinājās, tajā laikā aptverot padomju saimniecību un kolhozu teritorijas. Astoņdesmitajos gados Latvenergo elektrostacijās uzstādītā jauda bija 2033 MW, gadā saražojot 4,6 miljardus kWh elektroenerģijas. 1990.gadā Latvijā 110-330 kV elektrolīniju kopgarums bija 5259 km un 118 apakšstacijas. 20 kV elektrotīklu kopgarums bija 28243 km, tostarp 463 km kabeļu līnijas un 65486 km zemsprieguma tīkli, no tiem 6126 km kabeļu līnijas. Ar tolaik Latvenergo pārziņā esošajiem augstsprieguma un zemsprieguma elektrotīkliem 2,5 reizes varēja apjozt Zemi pa ekvatoru.


2008. gada beigās visu spriegumu elektrolīniju kopgarums ir 101 434 kilometri: no tiem: vidsprieguma gaisvadu līnijas – 29 682 km, vidsprieguma kabeļu līnijas – 5 448 km; zemsprieguma gaisvadu līnijas – 51 097 km, zemsprieguma (0,23 – 0,4 kV) kabeļu līnijas – 15 207 km. Visu spriegumu gaisvadu līnijās kopā iebūvēti vairāk nekā 1 913 tūkstoši balstu. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniegšanai izmanto 24 767 transformatoru apakšstacijas (6-20/0,4 kV) un 341 sadales punktu.


Šobrīd AS „Latvenergo” elektroenerģijas ražotņu jauda Daugavas hidroelektrostacijās sasniedz  1525,6 MW (Rīgas HES jauda – 402,0 MW; Ķeguma HES jauda – 240,1 MW; Pļaviņu HES jauda – 883,5 MW), Rīgas TEC-1 elektriskā jauda 144 MW un siltuma jauda 468 MW un Rīgas TEC-2 elektriskā jauda 662 MW un siltuma jauda 1347,1 MW.


Absolūti lielāko elektroenerģijas daļu AS „Latvenergo” saražo hidroelektrostacijās (HES). Kopumā aptuveni 70% no AS „Latvenergo” saražotās elektroenerģijas top no atjaunojamiem un videi draudzīgiem energoresursiem, bet pārējā elektroenerģija –  termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas procesā.


Šodien Latvenergo koncernā veiksmīgi darbojas vairākas meitassabiedrības – AS ”Augstsprieguma tīkls”, AS „Sadales tīkls”, OU „Latvenergo Kaubandus”, kas strādā ar klientiem Igaunijā un UAB „Latvenergo Prekyba” – darbam ar klientiem Lietuvā. Uzņēmums darbojas efektīvi, atbildīgi un profesionāli, vienmēr atvērts un pilns izaicinājuma laika plūduma noteiktām pārmaiņām.


Andris Siksnis, AS “Latvenergo”
Ārējās komunikācijas daļas vadītājs

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.