No 23. novembra līdz 13. decembrim Preiļu Galvenās bibliotēkas 2. stāvā skatāma Francijas Kultūras Centra ceļojošā izstāde `Frankofonā komiksa gadsimts`

13.11.2009.

Teksts veido bildi un bilde veido tekstu – tas ir komikss.
/Īvs Mabins/


Tikai XIX gadsimtā komikss ieguvis tādu formu, kādu to pazīstam šodien, vispirms Eiropā un tikai pēc tam ASV. Tomēr līdz 1945. gadam amerikāņu skola bija noteicošā. Līdz beidzot beļģu un franču skolas atjaunoja savu ietekmi un iekaroja visu vecumu publiku.


Ilgu laiku komikss bija aizliegts un tika uzskatīts kā subkultūras daļa, jo daļa pieaugušo bija norūpējušies par dievbijīgajiem cilvēkiem, kuri varētu padoties krāsaino komiksu valdzinājumam. Bija jāpaiet vairākām desmitgadēm līdz situācija mainījās. Komikss ir kļuvis par devīto mākslu, līdzās kino un fotogrāfijai un XIX gadsimtā, attīstot šo nozari, parādījās tādi komiksu zīmētāji kā šveicietis Rodolfs Topfers, francūži Karāns Dačs, Gistavs Dorē, Šams, Nadars un citi. Komikss iekaroja visas aprindas un kļuva par disertāciju, semināru, kolokviju un salonu tēmu. Par to sāka mācīt arī skolās un tas tika oficiāli atzīts.


Kopš 1974. gada notiek ikgadējais Angulemas komiksu festivāls, kas pierāda komiksa nozīmību, dzīvotspēju un radošo attīstību franču kultūrā.


Šī izstāde ir veidota balstoties uz Angulemas nacionālā komiksu un bilžu centra (Cité internationale de la bande dessinée et de l’image d’Angoulême) kolekciju, kas publikai tika atvērta 2008. gada 1. janvārī.


Angulemas nacionālā komiksu un bilžu centra kolekcija sastāv aptuveni no 7000 komiksiem, bet šajā izstādē apskatāmi 14 komiksi, kuri parāda dažus no nozīmīgākajiem vēstures etapiem šīs mākslas attīstībā, kurai ir nenovērtējama vieta franču, Eiropas un visas pasaules kultūrā.


Sākot ar pārsteidzoši moderno Karānu Daču un viņa stāstiem bez vārdiem līdz iespaidīgajam tehnikas meistaram Edmundam Boduānam – vairāk nekā gadsimtu ilgā franču un beļģu komiksu tradīcija tagad ir apskatāma šeit.


Sākot ar komiksa aizsākumiem – « stāsti bildēs », kad katram zīmējumam klāt bija pielikts paskaidrojošs teksts; turpinot ar beļģu komiksiem, kas noteica jauno franču lasītāju gaumi 50. – 60. gados; apbrīnojamais franču meistaru dzīvesprieks, kas Asteriksa panākumu ēnā, radīja apvērsumu 60. gados stāstu stāstīšanas manierē; nesenie intīmā komiksa žanra pārstāvji; postmodernais, ironijas pilnais komikss par klasiķiem… Īsumā: plašs, uzjautrinošs, aizraujošs un intriģējošs stāstošo attēlu krājums par pirmo gadsimtu kopā ar komiksiem.


 

Pēdējās izmaiņas: 13.11.2009.