LU Fonds uzsācis ekskursiju ciklu „Uz Morbergu vasarnīcu ceturtdienās!”

03.09.2009.

Pēc Latvijas Universitātes (LU) Fonda iniciatīvas atklāts ekskursiju cikls „Uz Morbergu vasarnīcu ceturtdienās!”, kas norisināsies līdz 22.oktobrim. Šai laikā jebkuram interesentam ir iespēja klātienē no plkst.14.00 līdz 18.00 apskatīt LU reprezentatīvo neogotikas pērli Jūrmalā, Dzintaru prospektā 52/54. Par godu Universitātes 90.gadadienai tā atvērta plašākai sabiedrībai. Vasarnīca ir dižmecenāta Kristapa Morberga 1928.gada novēlējums LU.


Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 2001.gadā tika turpināta tradīcija izmaksāt K.Morberga stipendijas. Šo gadu laikā ir piešķirtas vairāk nekā 300 stipendiju. Starp Morberga stipendiātiem ir daudz jauniešu, kas aktīvi iesaistās LU Fonda aktivitātēs. Tieši LU Fonda stipendiāti vadīs ekskursijas ceturtdienās, lai dotu savu artavu mecenāta vārda daudzināšanā un iepazīstinātu interesentus ar Augustes un Kristapa Morbergu vasarnīcas vēsturi un arhitektūru.


2008.gadā tika pabeigta vasarnīcas restaurācija, restaurācijas arhitekts Pēteris Plūms norāda: „Tik eleganta un izsmalcināta neogotiskās koka arhitektūras pieminekļa otra Latvijā nav.” Latvijas Būvnieku asociācija Kristapa Morberga vasarnīcas kompleksa restaurāciju atzīta par labāko 2008.gada būvi nominācijā “Restaurācija”.


Ieejas maksa vasarnīcā būs simbolisks (pēc katra iespējām) atbalsts Latvijas Universitātes 90 gadu jubilejā.


Par Augustes un Kristapa Morbergu vasarnīcu
Kristaps Morbegs (1844 – 1928) ir pazīstams kā LU lielākais mecenāts, savā testamentā LU ir novēlēja vairākus nekustamos īpašumus. Viens no interesantākajiem un vecākajiem īpašumiem ir vasarnīca un botāniskais dārzs Jūrmalā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Jūrmalas un Latvijas analogo objektu vidū tiek vērtēta kā unikāla.


Ar vasarnīcas vēstures pētniecību un restaurāciju nodarbojas arhitekts Pēteris Blūms. Veicot restaurācijas darbus, bija iecerēts saglabāt gan pašreizējo, gan iespēju robežās atjaunot sākotnējo vasarnīcas izskatu, izmantojot fotogrāfijas un aculiecinieku stāstus.


Par Morbergu vasarnīcas un botāniskā dārza kultūrvēsturiskajām vērtībām stāsta restaurācijas arhitekts Pēteris Blūms: „Kristaps un Auguste Morbergi savas vasarnīcas un botāniskā dārza veidošanu uzsāka 19.gs. 80.gadu vidū un turpināja to pilnveidošanu un paplašināšanu līdz pat slavenā mecenāta nāvei 1928.gadā. Bija radies neparasts vasarnīcas un dārza ēku ansamblis, kurā lielākā daļa koka un mūra ēku bija neogotikas stilā, ko īpašnieks novēlēja Latvijas Universitātei.


Padomju varas gados īpašums tika nacionalizēts un turpmāko pusgadsimtu to sauca par Maksima Gorkija vārdā nosaukto sanatoriju. Pa šiem gadiem pazuda dārza un mājas mēbeles, grāmatas, gleznas un mākslas priekšmeti. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla primitīvu silikātķieģeļu kopmītni, bet pārējās ēkas iespēju un ierobežotas prasmes ietvaros tika uzturētas. Projekts tika uzsākts vēsturiskajās ēkās ar cauriem jumtiem, izkurtējušiem pagrabiem, trupējušām sienām, primitīvi aizbūvētām lodžijām, bet – kopumā saglabājies bija neparasti daudz. Varbūt tāpēc, ka būvēts bija ļoti labi un arī paša Morberga gars laikam šo brīnumu sargāja.


No Dzintaru prospekta puses dārzā izceļas dzīvojamā ēka, ap kuru attālināti grupētas citas celtnes, savukārt no meža puses atsedzas cita Morberga nama – pils seja. Te tā ieraugāma gandrīz kā īsta viduslaiku pils ar aizsargmūri, torņiem, šaujamlūkām.


Morbergu vasarnīcas vēsturiskais ansamblis, to vērtējot no kultūras mantojuma viedokļa, ir nenoliedzami izcils retums. Tieši retums, varbūt ne tik daudz stila vai arhitektūras šedevrs. Neparasts ir tas, ka Jūrmalas vasarnīca sastāv no vairākām stilistiski vienotām ēkām un katra no šīm ēkām celta savai konkrētai vajadzībai. Nevar noliegt, ka Latvijā ir pietiekami daudz neogotiskās arhitektūras paraugu un nedaudzas no tām pat ir koka, tomēr tik eleganta un izsmalcināta neogotiskās koka arhitektūras pieminekļa otra Latvijā nav. Savukārt, ja ņemam vērā, ka šī neogotikas koka pērlīte ir ar metāla virsapdari un saglabājusies oriģināla, tad te varam runāt par unikālu retumu vismaz Eiropas līmenī. Varam cerēt, ka reiz apstiprināsies šeit izteikta hipotēze, ka šī ir vienīgā šāda veida ēka pasaulē.”


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.