Raiņa muzejs „Jasmuiža” svin 45 pastāvēšanas gadus

16.08.2009.

Šogad 16. augustā Raiņa muzejam Jasmuiža aprit 45 gadi kopš tā dibināšanas. Aizvadītajā sestdienā Jasmuižas muzejs ikvienu aicināja uz svētkiem Raiņa jaunu dienu zemē. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies daudzi ciemiņi no Rīgas – 9. Saeimas deputāte Anta Rugāte, redaktore un žurnāliste Aija Lāce, dzejniece, žurnāliste Eva Mārtuža, bijušie muzeja vadītāji Ivars Aļķis, Skaidrīte Apeināne, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja un tā filiāļu darbinieki, bijušie Jasmuižas darbinieki. Ciemiņu vidū bija Preiļu novada domes pārstāvji, ilggadējais Aizkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis, bijusī Aizkalnes pamatskolas direktore Vija Mudrīte Lozda, daudzi keramiķi, kuriem ar Jasmuižas muzeju daudzus gadus bija īpaši cieša sadarbība. Pasākumā klāt bija arī Aizkalnes pagasta pārvaldes un Aizkalnes pamatskolas pārstāvji, pagasta un kaimiņu novadu ļaudis.


Svētki iesākās ‘Raiņa mājas’ pagalmā ar muzeja vadītājas Solvitas Brūveres uzrunu. Viņa muzeju vada jau astoņus gadus, tāpēc sīki izpētīts ne tikai Raiņa daiļrades ceļš, bet arī Jasmuižas vēsture. Gandrīz pusgadsimta pastāvēšanas laikā muzejs ir bijis atvērts apmeklētājiem – vasaras sezonās no maija vidus līdz oktobra beigām. Daudzu gadu garumā Jasmuižas darbinieki ir vadījuši ekskursijas, rīkojuši dažādus pasākumus, teātru izrādes, veidojuši izstādes un vienmēr centušies uzturēt Raiņa jaunu dienu zemi sakoptu un apmeklētājiem pievilcīgu. Muzejs savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir darbojies kā vietējais kultūras centrs, kā vieta, kur apkārtnes iedzīvotāji var atvest savus draugus un ciemiņus. Tagad šī kultūras un miera oāze, tāpat kā daudzas iestādes valstī, ir pārmaiņu priekšā, tāpēc arī muzejā sagaidāmas jaunas vēsmas. 


Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā Gaida Jablovska sniedza nelielu ieskatu nesen izdotās grāmatas „Tu, mana jaunības zeme. Raiņa Jasmuižas cilvēki un norises” lappusēs. Grāmatas sastādītāja ir Gaida Jablovska un Solvita Brūvere. Diezgan apjomīgajā izdevumā mēs varam iepazīt visu Jasmuižas vēsturi un izsekot muzeja darbībai gadu no gada, atsaucot atmiņā svarīgākos notikumus un Jasmuižai nozīmīgus cilvēkus. Ikviens no klātesošajiem muzeja vadītājiem, darbiniekiem un atbalstītājiem pateicībā par padarīto saņēma siltus pateicības vārdus un jauno grāmatu. Pasākuma viesi sveica muzeja kolektīvu, vēlot arī turpmāk jaunas idejas un radošu darbu.


Svētku otrajā daļā visi pulcējās pie Paulāna keramikas cepļa Jašas upītes krastā uz keramikas cepļa atvēršanu un apdedzināto trauku izsoli. Par galveno kurinātāju šoreiz bija ‘iecelts’ preilietis Raivo Andersons, bet savus darinājumus uz Jasmuižu bija atveduši Andris Ušpelis, Antons Ušpelis un Aivars Ušpelis, Olga un Valdis Pauliņi, Jolanta un Valdis Dundenieki, Anita Bernāne un Uģis Puzulis. Siltajā saulē vizēja krāsainās vāzes, podi, bļodas un citi keramikas izstrādājumi, ka pat grūti bija izvēlēties, par kuru solīt vairāk.


Visas dienas garumā svētkus kuplināja Preiļu vīru vokālais ansamblis ar jautrām un romantiskām dziesmām, bet noslēgumā pie ugunskura visiem tika piedāvāta svētku maltīte – kartupeļi un sautēti kāposti. Mielastu papildināja arī apmeklētāju līdzatnestie našķi. Raisījās sarunas, tika šķetinātas atmiņas un runāts par Raiņa jaunu dienu zemes nākotni.


Jasmuiža ir tā vieta, kur nākamais dzejnieks, toreiz vēl tikai ģimnāzists un students Jānis Pliekšāns pavadīja savus skolas brīvlaikus. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados Jasmuižas īpašnieks bija Dinaburgas 2. ģildes tirgotājs Grigorijs Kuzņecovs. 1883. gadā starp Raiņa tēvu Krišjāni Pliekšānu un Grigoriju Kuzņecovu tika noslēgts līgums par muižas nomu, Pliekšāni ar savu iedzīvi ienāca Jasmuižā, lai tur saimniekotu turpmākos astoņus gadus. Jaunajam Rainim šī vieta kļuva par tēva mājām. Tā bija viņa “miera oāze”, kur topošais dzejnieks atpūtās no mācībām, pilsētas trokšņa. Šeit viņš sapņoja, strādāja, dzejoja, mīlēja un cieta.


Muzeja pirmsākumi meklējami 1964. gada sākumā, kad, gatavojoties Raiņa simtgadei, tika izveidota īpaša svinību orgkomiteja, lai līdzās jaunas ekspozīcijas atklāšanai Raiņa vasarnīcā Majoros un jauna muzeja Tadenavā atvēršanai, plānotu arī muzeja atvēršanu Jasmuižā.


20. gadsimta 60. gadu sākumā tika rekonstruēta bijusī Jasmuižas muižas pārvaldnieka māja, bet 1964. gada 16. augustā Preiļu rajona Aizkalnē svinīgi tika atklāts Raiņa memoriālais muzejs. 1964. gada rudenī dzejnieks Gunārs Selga ierosināja stādīt liepu un ozolu aleju gar ceļiem, kas ved uz Rušonu, Kastīri un Korsikovu. Savukārt pakalnā, Jašas upes krastā, tika stādītas liepiņas. Pirmos kokus iestādīja Raiņa laikabiedri – Jānis Sudrabkalns un Eduards Smiļģis.


Pirmos divus pastāvēšanas gadus Jasmuiža bija sabiedriskais muzejs, bet kopš 1966. gada 1. janvāra tas kļuva par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja, vēlāk – Valsts aģentūras „Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs” (RTMM), filiāli.


1969. gadā toreizējam „RLMVM” direktoram Voldemāram Kalpiņam radās doma ne tikai atjaunot Jasmuižas seno izskatu, bet bijušajā zirgu stallī izveidot Latgales keramikas ekspozīciju. 1972. gada 22. jūlijā Jasmuižā atklāja jauno Latgales keramikas izstādi. Muižas bijušajā zirgu stallī, kura rekonstrukcijas projekta autors bija mākslinieks Jānis Pipurs, bija eksponēti vairāk nekā 30 Latgales keramiķu darbi, goda vietu ierādot Andrejam Paulānam un Polikarpam Vilcānam.


Pēc keramiķa Andreja Paulāna nāves no Silajāņu „Šembeļiem” uz Jasmuižu tika pārvesta meistara darbnīca – ceplis, ko apmeklētājiem atvēra 1975. gada 30. maijā, savukārt 1999. gadā cepli rekonstruēja un 2. jūlijā notika svinīga cepļa kurināšana, kur ar saviem darbiem piedalījās 16 Latgales keramiķi.


Pēc vairāku gadu darba 1976. gadā tika pabeigta bijušās muižas govju kūts atjaunošana, kur izbūvēta sarīkojumu zāle, krājuma telpas un dzīvokļi muzeja darbiniekiem. Šī muzeja ēka 1987. gada aprīlī nopietni cieta ugunsgrēkā un 1988. gadā tika atjaunota. Pašlaik lielajā izstāžu zālē izvietota Latgales keramikas ekspozīcija.


20. gadsimta 80. gados un 90. gadu pirmajā pusē muzeju vadīja Baiba Ducmane. Viņas darbošanās sakrita ar Atmodas laiku, kad Jasmuižā tika veidotas pirmās izstādes par Latgales trimdas rakstniekiem. B. Ducmane nodibināja kultūras kompleksu Jasmuiža, izdeva grāmatas latgaliešu valodā, 1986. gadā izveidoja ekspozīciju „Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”.


1990. gada augustā tika pabeigta brīvdabas estrādes izbūve. Pirmais pasākums tajā bija Raiņa 125. jubilejai veltītā Valmieras teātra izrāde – Raiņa lugas „Pūt, vējiņi!” iestudējums Māras Ķimeles režijā.


Šosezon muzejā skatāma izstāde, kurā eksponētie fotoattēli un videomateriālu ieraksti sniedz ieskatu Jasmuižas 45 gadu pastāvēšanas laikā, atspoguļojot muzejā notikušos sarīkojumus, ikdienu, ēku un apkārtnes vizuālās pārmaiņas gandrīz pusgadsimta garumā. Izstādē izmantoti materiāli no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma, kā arī no privātkolekcijām.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 16.08.2009.