Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvents Oskars Pakers piedalās starptautiskajā fizikas olimpiādē Meksikā

29.07.2009.

Jūlija vidū Preiļu Valsts ģimnāzijas absolvents Oskars Pakers kopā ar četriem Latvijas jauniešiem piedalījās 40. Starptautiskajā fizikas olimpiādē Meksikā. Divi no latviešiem ieguva atzinības, bet Oskaram vajadzēja savākt vēl pusotru punktu, lai uz Latviju atceļotu arī trešais atzinības raksts par sasniegumiem fizikā pasaules mērogā.


Mūsu valsts komandu pārstāvēja pieci jaunieši, un, kā pastāstīja Oskars, četri no viņiem mācās Rīgas skolās, viņš vienīgais šogad pārstāvēja Latgali.


11. jūlijā visi zēni kopā ar Latvijas Universitātes (LU) un Valsts fizikas eksaminācijas centra pārstāvjiem devās uz tālo Meksiku. Lidojums ilga 24 stundas, bet aiz muguras jau bija palikušas vairākas atlases kārtas Latvijā – ģimnāzijā, rajona mērogā un valsts līmeņa fizikas olimpiādēs. Bija sakrāti punkti un iegūta godalgota vieta atklātajā fizikas olimpiādē, izturēti profesora Jāņa Krūmiņa pārbaudījumi un LU rīkotās fizikas nedēļas, atsijājot piecus labākos jaunos Latvijas fiziķus. 


Meksika Baltijas valstu pārstāvjus sagaidīja ar pie mums neierastu klimatu un laika apstākļiem. Bija jāpierod gan pie 8 stundu laika nobīdes, gan pie karstuma ap 40ºC, jo Jukatanas pussala ir bez kalniem, tādēļ gaisā ir liels mitruma daudzums. Kā atzīst Oskars, labi vien esot bijis, ka līdz saspringtajām olimpiādes dienām bija nedaudz laika pierast pie jaunajiem apstākļiem.


12. jūlijā notika olimpiādes atklāšanas ceremonija, prezentējot Meksiku. Olimpiādē piedalījās 72 valstu pārstāvji ar 350 studentiem, un katra valsts varēja ņemt līdzi arī piecus skolēnus. Pēc atklāšanas nākošajā dienā bija teorētiskais eksāmens. Katram olimpiādes dalībniekam bija atsevišķa kabīne, eksāmens ilga piecas stundas un sastāvēja no trim uzdevumiem. Parasti starptautiskajās olimpiādēs ir bijuši divi vai trīs uzdevumi, un katrā uzdevumā ir pieci punkti. Šogad katrs uzdevums sastāvēja no divdesmit punktiem, tātad kopā – sešdesmit, tas nozīmē, ka katra punkta atrisināšanai vidēji varēja atvēlēt tikai piecas minūtes.


„Tā bija mūsu galvenā problēma, jo mēs nebijām pieraduši pildīt uzdevumus, rēķinoties ar laika limitu”, tā stāsta Oskars. Uzdevumi tika iztulkoti latviešu valodā. To aizbraukuši iepriekšējā vakarā darīja LU pārstāvji, tāpēc, lai nenotiktu informācijas noplūde, no olimpiādes dalībniekiem tika paņemti mobilie telefoni, nebija pieejas internetam un atstāt viesnīcu drīkstēja tikai gida pavadībā.


Pēc teorētiskā pārbaudījuma viena diena bija brīva, tad sākās praktiskā daļā, tāpēc savus pasniedzējus dalībnieki nesatika visas četras dienas, kamēr noritēja olimpiāde. Darbus laboja starptautiskās komisijas pārstāvji, bet katras valsts līderiem bija iespēja tos pārskatīt, un, ja nepieciešams, cīnīties par labāku rezultātu, pierādot savu viedokli, tas ir, bija iespējams piedalīties moderācijā. Viens no Latvijas jauniešiem atzinību ieguva jau pēc komisijas vērtējuma, bet otrajam atzinība tika iegūta tieši moderācijā.


Piecas pirmās absolūtās vietas ieguva ķīnieši, un pavisam neparasti, ka pirmo absolūto vietu ieguva meitene. Tā nekad neesot bijis, un, kā atzina Oskars, šogad, salīdzinoši ar citiem gadiem, olimpiādē piedalījās diezgan daudz meiteņu.


Noderīgu pieredzi Oskars ir ieguvis, piedaloties sarunās ar citu valstu skolēniem. Izrādās, ka visi olimpiādes dalībnieki ļoti nopietni gatavojas starptautiskajām olimpiādēm. Ķīnieši, piemēram, piecus gadus veic dalībnieku atlasi, vispirms atstājot 1000 skolēnus, vēlāk – 100, bet noslēgumā piecus skolēnus, kuri vispārizglītojošo skolu šajā laikā neapmeklē, bet visus spēkus velta fizikai. Arī krievu jaunieši divus gadus pirms olimpiādes ļoti nopietni gatavojas lielajam pārbaudījumam. Pats Oskars gada garumā ir apmeklējis profesora Jāņa krūmiņa nodarbības, jūlijā gandrīz divas nedēļas laiku veltījis tikai fizikai, bet puisis uzskata, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jānodrošina intensīvāks darbs, jo uzdevumi bijuši visai smagi.


Oskars pateicas Preiļu Valsts ģimnāzijas skolotājai Eleonorai Bleivei, profesoram Jānim Krūmiņam, jo iespēja piedalīties starptautiskos konkursos un olimpiādēs ir liels sasniegums. 


Visiem, kuri grib sevi pierādīt un kaut ko vērtīgu dzīvē izdarīt, jaunietis iesaka sākt ar mazumiņu un vēlāk lūkoties pēc augstākām virsotnēm. Pašam Oskaram tagad mērķis ir nosprausts – pabeigts 3. dabas kurss Preiļu Valsts ģimnāzijā, un septembrī izglītība tiks turpināta Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes elektronikas programmā. Vieta studijām jau nodrošināta, jo to garantē pēdējo gadu sasniegumi valsts olimpiādēs fizikā.


Maija Paegle,
sabiedrisko attiecību speciāliste





 

Pēdējās izmaiņas: 29.07.2009.