Iepakojums – reklāma vai nepieciešamība?

27.07.2009.

Izvēli par labu videi draudzīgam vai kaitīgam iepakojumam mēs izdarām jau tirdzniecības vietā, aplūkojot plauktos izliktās preces un iegādājoties produktu. Bet vai zinām, kas īsti ir videi draudzīgs iepakojums un no kā vajadzētu izvairīties ?


Iepakotāja atbildība


Kuri tad ir videi kaitīgie iepakojuma materiāli? Tas noteikti ir blistera iepakojums, kas satur hloru. Tā pati par sevi nav kaitīga viela, bet tāda tā kļūst noārdoties. Ikdienā ar blistera iepakojumu nākas saskarties bieži. Tajā iepako skuvekļus, bērnu rotaļlietas, arī citas preces. Par vienu no vienkāršākajiem videi draudzīgajiem materiāliem var saukt kartona kastītes, kurās ievieto, piemēram, olas.


Ne Latvijā, ne ES nav likumdošanas, kas aizliegtu tirgot preci, ja tā ir videi kaitīgā iepakojumā. Tomēr ražotāji aizvien vairāk izvēlas videi draudzīgu iepakojumu, kas lielā mērā ir patērētāju nopelns, jo pircēji ir ieinteresēti pirkt preci šādā iepakojumā. Skandināvijā, piemēram, pirmās nepieciešamības preces tiek iepakotas ļoti vienkārši, jo pircējs tās pirks jebkurā gadījumā. Arī Japānā visas preces iepako tikai kartonā, kas iztur triecienu, pasargā preci, ir videi draudzīgs un maksimāli pārstrādājams materiāls. Savukārt ekskluzīvajām precēm izsmalcināts un labi pārdomāts iepakojums kalpo kā reklāma.


Iepakojums – reklāma


Būsim godīgi – reizēm mēdzam preces izvēlēties arī tādēļ, ka uzmanību piesaista to iepakojuma krāsa, forma vai pazīstams zīmols. Tātad – iepakojums kalpo kā preces reklāma un ļauj ievērot konkrēto izstrādājumu plašā piedāvājuma vidū. Ražotājiem šāds iepakojums ir izdevīgs, jo piesaista ne tikai patērētāju uzmanību, bet arī pircēju naudu.


Izvēle ir mūsu rokās


Pirkt preces parastā vai videi draudzīgā iepakojumā izvēlas pats patērētājs. Diemžēl mūsu pircēji īpaši nepiedomā pie tā, lai izvēlētos produktus, kuru iepakojums nekaitē videi. Bet to var labot. Izvēloties preci, vienīgi jāpaskatās, kā veidots iepakojums. Uzmanība jāpievērš ne tikai iepakojuma materiālam, bet jāpadomā arī par mērķi – kāpēc izvēlēta tieši šī iepakojuma forma. Jo precīzāk un mazākā daudzumā prece iepakota, jo lietderīgāk to izmantot. Piemēram, ne vienmēr nepieciešams vesels maizes klaips, pietiktu arī ar pusi, bet, ja izvēles iespējas nav, jāpērk viss klaips. Dažkārt patērētājs jau iepriekš paredz, ka puse no tā sakaltīs un netiks izlietota, bet citas izvēles nav.


Par to, ka ražotājs domā zaļi, liecina Zaļā punkta zīme. Tā norāda uz preces ražotāja atbildību par iepakojuma tālāko likteni, proti, tiesības šādi marķēt savu preci iegūst uzņēmumi, kuri gādā par savas produkcijas izlietotā iepakojuma savākšanu. Ko iegūst pircējs? Vai šādi iepakota prece neizmaksā dārgāk? Nebūt ne. Pērkot preci ar Zaļā punkta zīmi, patērētājs samaksā par preces iepakojuma otrreizēju pārstrādi, līdz ar to viņam būs mazāk jāmaksā par atkritumu savākšanu. Jāatzīst gan, ka Latvijā šī sistēma strādā tikai atsevišķos novados. Pie tā vēl jāpiestrādā.


Informācija sagatavota
pēc Latvijas Zaļā punkta materiāliem


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.