Riska faktori pludmalē un atpūšoties pie ūdens

29.06.2009.

Latvija ir bagāta ar ūdeņiem, un atpūta vasaras mēnešos pie ūdenstilpnēm ir ļoti iecienīta. Katru gadu tiek ierīkotas jaunas peldvietas un labiekārtotas jau tradicionāli iecienītas atpūtas vietas. Lai izmantotu peldvietas un peldūdeņus, nekaitējot dabai un ļaujot cilvēkiem baudīt atpūtu, jāņem vērā iespējamie riski. Peldvietu izmantotājiem ir jāzina, ka atpūta pie ūdeņiem var sniegt prieku sauļojoties un peldoties, tomēr nedrīkst aizmirst par drošību un izvairīšanos no nevēlamām problēmām (negadījumiem un inficēšanos ar dažādām saslimšanām vai traumu gūšanu). Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem starpgadījumiem, jāzina, kādu bīstamību ietver atpūta pie ūdeņiem. Tie var būt savainojumi, slīkšana, aukstuma un karstuma ietekme, piesārņots ūdens, piesārņotas pludmales smiltis, dažādi ķīmiski un fizikāli piesārņojumi. Risku klātesamība peldvietās atkarīga no vairākiem faktoriem: ūdenstilpnes veida, vietas, klimatiskajiem apstākļiem, apkārtējās vides urbanizācijas pakāpes, notekūdeņu tuvuma utt., kā arī no ūdenstilpnes izmantošanas veida.


Ļoti daudz negadījumu vasarā pie ūdeņiem saistīti ar slīkšanu. Statistika liecina, ka nāvi noslīkstot, vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem konstatē maziem bērniem. Vecāku nepieskatītu mazu bērnu rotaļas pie ūdens var izvērsties par traģēdiju. Bērni iekrīt ūdenī un nespēj paši no tā izkļūt. Pieaugušajiem viens no iemesliem, kādēļ cilvēks ir sācis slīkt, ir alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens. 2000.gadā atpūšoties pie ūdenstilpnēm pasaulē kopumā noslīkuši 449 000 cilvēku. 97% no traģēdijām notikušas jaunattīstības valstīs. Noslīkšana ir trešais biežākais nāves cēlonis bērniem no viena līdz pieciem gadiem. Otrie augstākie rādītāji miršanas gadījumiem, kuri reģistrēti noslīkstot, ir bērniem vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem. Turklāt mazi puikas šajā skaitā ir turpat divas reizes vairāk nekā meitenes. Līdzīga dzimumu attiecība ir arī pieaugušo cilvēku vidū – nāve noslīkstot biežāk konstatēta vīriešiem. Tas izskaidrojams ar vīriešu tieksmi lietot alkoholu un nodarboties ar sporta veidiem, kas vairāk pakļauti riskam. Sporta un atpūtas veidi uz ūdeņiem, tādi kā braukšana ar vējdēli, jahtu utt., arī ir saistīti ar slīkšanas risku. Daudzos gadījumos traģēdija notiek, nelietojot glābšanās vestes.


Pētījumi ļauj domāt, ka vismaz 80% slīkšanas gadījumu varētu tikt novērsti. Ļoti svarīga slīcēja glābšanā ir prasmīga pirmā palīdzība, kas veikta nekavējoties. Ūdens ierīšana var izraisīt arī ilglaicīgas veselības problēmas. Slīkšana var notikt ne tikai peldoties, bet arī citādā veidā atpūšoties pie ūdens, kur saskarsme ar ūdeni liekas minimāla (piemēram, braucot ar laivu, jahtu, makšķerējot). Auksts ūdens un auksts laiks var būt nelaimi pastiprinoši apstākļi. Jāizvairās no peldēšanas vietās, kur ir straumes, atvari, akmeņi. Faktori, kas pastiprina noslīkšanas risku ir: alkohols, aukstums, straume, hroniskas slimības, sapīšanās zemūdens ūdenszālēs, ūdenstilpnes dibena reljefs, ūdens caurspīdība, viļņi, glābšanas vestes neesamība.


Arī mugurkaula traumas visbiežāk tiek gūtas nirstot vai lecot ūdenī nepārbaudītā vietā. Šādi var iegūt kakla skriemeļa bojājumus, mugurkaula skriemeļu bojājumus, galvas sasitumus, smadzeņu satricinājumus, lūzumus. Traumu iemesls ir spēcīgs atsitiens pret ūdenstilpnes gultni, kas rodas lecot ūdenī. Ievērojams skaits traumu šādā veidā tiek gūtas sērfojot.


Ko varētu darīt, lai novērstu traģēdijas, kuras rodas šādā veidā?
– izmantojiet tikai ieteicamās ūdens atpūtas un sportošanas vietas,
– mācieties labi peldēt,
– apgūstiet pirmās palīdzības un glābšanas iemaņas,
– nodrošiniet sevi ar glābšanas dienesta tālruņa numuru,
– neatrodieties uz ūdens vai tā tuvumā alkohola reibumā.
Lai nepatīkami starpgadījumi neizjauc vasaras priekus!


Sagatavoja SVA Veselības veicināšanas koordinatore
Marika Rudzīte-Griķe

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.