Saslimstība ar A hepatītu samazinās, tomēr risks inficēties joprojām ir augsts

24.04.2009.

Kopš šī gada sākuma Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) reģistrējusi   1351 apstiprinātu A hepatīta gadījumu, t.sk. piecos gadījumos slimība beidzās letāli. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka aprīlī saslimstība ar A hepatītu samazinājusies, sasniedzot vidēji 50 saslimšanas gadījumus nedēļā. Tas ir apmēram par 30 saslimšanas gadījumiem mazāk kā janvārī – februārī, kad nedēļas laikā tika reģistrēti vidēji 80 saslimšanas gadījumi. Tomēr epidemiologi uzsver, ka saslimstība ar A hepatītu joprojām ir augsta un inficēšanās risks ir liels, jo lielākai iedzīvotāju daļai nav imunitātes pret šo infekciju.


Trīs ceturtdaļas A hepatīta gadījumi reģistrēti Rīgā (768 gadījumi), Rīgas (156 gadījumi) un Ogres (70 gadījumi) rajonā. Citās administratīvajās teritorijās reģistrēti no viena līdz 46 A hepatīta gadījumiem – visvairāk Rēzeknes (46 gadījumi), Jēkabpils (33 gadījumi), Cēsu (29 gadījumi), Daugavpils (29 gadījumi).


Attiecinot A hepatīta slimnieku skaitu uz iedzīvotāju skaitu pilsētās un rajonos, var secināt, ka visintensīvāk  A hepatīta epidēmiskais process šogad notiek Ogres rajonā (110 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), Rēzeknes rajonā (101 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem), Rīgā (95 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem) un Rīgas rajonā (86 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Ņemot vērā augstākminēto,  šo teritoriju iedzīvotājiem pašreiz ir visaugstākais inficēšanas risks.


Prognozējot turpmāko, SVA epidemiologi uzver, ka saslimstība ar A hepatītu  šobrīd samazinās, tomēr atbilstoši sezonālajām īpatnībām vasaras beigās  paredzams  straujš saslimstības ar A hepatītu pieaugums. A hepatīta uzliesmojumi iespējami arī pilsētās un rajonos, kur līdz šim saslimstība bija zema.


2009.gadā SVA epidemioloģi atklāja un epidemioloģiski izmeklēja arī 14 grupveida A hepatīta uzliesmojumus (5 un vairāk saslimušie). No 14 uzliesmojumiem 2 bija saistīti ar skolām (24 saslimušie), 1 ar pirmsskolas izglītības iestādi (9 saslimušie), 1 ar slimnīcu (7 saslimušie), 1 ar sociālās aprūpes centru (6 saslimušie), un 9 uzliesmojumi, kuros pavisam saslima 58 cilvēki, bija saistīti ar inficēšanos dzīves vietās.


Analizējot epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā iegūtos datus var secināt, ka 4 uzliesmojumos dzīves vietās iespējams, inficēšanās notikusi lietojot uzturā inficētu pārtiku, jo visi ģimenes locekļi saslimuši gandrīz vienlaikus. Pieci uzliesmojumi mājas perēkļos bija saistīti ar infekcijas izplatīšanos kontakta ceļā sliktu higiēnas apstākļu dēļ. Uzliesmojumos, kas saistīti ar dažādām iestādēm, A hepatīts izplatījies kontakta ceļā, pirmajiem slimniekiem inficējoties ārpus minētām iestādēm. 


Ja uzliesmojuma sākumā biežāk slimoja pieaugušie, tad šogad A hepatīts bērniem konstatēts gandrīz divas reizes biežāk kā pieaugušiem – 95 gadījumi uz 100 000 bērniem un 52 gadījumi uz 100 000 pieaugušajiem.


Lielākā daļa no 388 bērniem, kas 2009. gadā saslimuši ar A hepatītu apmeklēja izglītības iestādes, tomēr šajās iestādēs reģistrēts ļoti mazs uzliesmojumu skaits. Tas izskaidrojams ar savlaicīgu A hepatīta gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem izglītības iestādēs.
 
Atgādinām, ka visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, tāpat dzimumakta laikā ar inficēto personu.


Personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās, t.sk. pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām.


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas
Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule

Pēdējās izmaiņas: 24.04.2009.