SVA aicina veselīgi pavadīt brīvās dienas

08.04.2009.

Lai Lieldienu brīvajās dienās veselības problēmas neaizēnotu svētkus, Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) speciālisti aicina ievērot mērenību un piesardzību, baudot svētku maltītes, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un atpūšoties.


SVA uztura speciālisti atgādina, ka tradicionālais Lieldienu ēdiens – olas ir vērtīgām uzturvielām bagāts pārtikas produkts. Olu dzeltenumā ir A, E un B grupas vitamīni, nātrijs, kālijs, fosfors, kalcijs un dzelzs. Tomēr olas, neatbilstoši uzglabājot, pagatavojot un lietojot uzturā, rada risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi, tādēļ aicinām ievērot šādus profilakses pasākumus:
• Uzturā vai kā kāda ēdiena sastāvdaļu nelietojiet jēlas olas.
• Olas vārot, pilnīgi iegremdējiet tās ūdenī un vāriet 7 minūtes.
• Olas glabājiet tikai ledusskapī. Ieplīsušās olas izmetiet.
• Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas.
• Vienmēr ar mazgāšanas līdzekļiem rūpīgi nomazgājiet rokas, traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem un olām.


Gadījumā, ja Lieldienu svinēšana bērnudārzos, skolās un darba kolektīvos tiek organizēta pēc svētkiem, aicinām uz šiem pasākumiem brīvdienās nokrāsotās olas līdzi neņemt, jo tās jau var būt bojātas.


Lieldienās cilvēki vairāk laika pavada ģimenes un draugu lokā, un neatņemama svētku sastāvdaļa ir kopīga ēdienreize, tiek atklāta grillēšanas „sezona”. Nereti liela daļa ēdienu tiek pirkta lielveikalos vai citās sabiedriskās ēdināšanas vietās jau sagatavotā veidā:
• Iegādājoties produktus, pievērsiet uzmanību preces ražošanas un derīguma termiņam, nepērciet produktus, kam beidzies derīguma termiņš. Neiegādājies saldētus vai vēsumā glabājamus produktus, kas tiek glabāti ārpus aukstuma vitrīnām/ledusskapjiem (fasēta/jēla gaļa vai zivis, pagatavoti salāti un saldie ēdieni, piena produkti u.c.) un gatavos ēdienus (gaļa/zivs, kartupeļi, rīsi, makaroni, mērces u.c.), kas tiek glabāti ārpus karstuma vitrīnām. Neiegādājieties produktus, kam ir bojāts, netīrs iepakojums vai arī bojāts pats produkts.
• Kārtīgi izcepiet, izvāriet vai grillējiet gaļu un zivis.
• Pagatavotos ēdienus ilgstoši neuzglabājiet istabas temperatūrā, novietojiet tos ledusskapī, atsevišķos traukos.
• Kārtīgi mazgājiet rokas pirms ēšanas, pēc publisku vietu un tualetes apmeklēšanas, ēdiena pagatavošanas un saskares ar mājdzīvniekiem. Sekojiet, lai arī bērni kārtīgi un bieži mazgātu rokas.


Ja pēc ēšanas parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, ir jāmeklē ārsta palīdzība, kurš noteiks saslimšanas iemeslu, izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.


Lieldienās bieži vien iedzīvotāji nes mājās bērzu zarus un pūpolus, tādēļ jāatceras, ka ar tiem mājās iespējams atnest arī pirmās ērces, tādēļ dabas veltes pirms ienešanas mājās nepieciešams kārtīgi apskatīt un nopurināt.


Ievērojot Lieldienu tradīcijas, šūpošanās ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa, tomēr nepiesardzīgi šūpojoties var rasties sasitumi un citas traumas, īpaši bērniem. Mazus bērnus vajadzētu šūpot šūpolēs, kam ir izsargājošas malas, lai bērns nevarētu no tām izkrist. Gadījumā, ja tomēr bērns izkrīt no šūpolēm, tad nekādā gadījumā nedrīkst ļaut bērnam tūlīt mēģināt celties kājās, jo šūpoles, kas vēl kustas, bērnu var atkārtoti savainot. Ir jāpaliek guļus uz zemes līdz brīdim, kad šūpoles apstājušās pašas, vai tās ir apstādinātas.


Pirmās pavasara dienas, nereti cilvēkiem maldīgi liek domāt, ka ir pietiekami silts, lai novilktu ziemas apģērbu, tomēr tieši nepiemērota apģērba izvēle var būt iemesls iesnām, klepum, savilktai/sapūstai mugurai vai kaklam. Laikā, kad rīti un vakari vēl ir vēsi, bet dienā gaisa temperatūra ir vairāk kā plus 10 grādi, iesakām vilkt vairākas apģērba kārtas, lai atbilstoši nepieciešamībai tās varētu novilkt vai uzvilkt.


Skolēnu brīvlaikā un brīvajās svētku dienās, vecākus aicinām pastiprināti rūpēties par savu bērnu drošību – esiet informēti par to, kur jūsu bērns atrodas un ar ko nodarbojas.


Atgādinām, ka alkohola lietošana un transporta līdzekļu vadīšana nav savienojama.


Lieldienu svētki ir laiks, kad pēc ziemas tumšā perioda, darba un rūpju slodzes, cilvēks, dažreiz pat pats to nemanot, gūst enerģiju un prieku no gaišā laika, procesiem dabā, svētku tradīcijām, ģimenes un draugiem – ļaujieties un novērtējiet pavasara spēku!


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas
Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule

Pēdējās izmaiņas: 08.04.2009.