AS „Latvenergo” aicina iedzīvotājus domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti un patēriņa optimizāciju ikdienā

28.03.2009.


AS „Latvenergo” konceptuāli atbalsta Pasaules dabas fonda aicinājumu iedzīvotājiem š.g. 28. martā uz stundu izslēgt apgaismojumu, šādi simboliski demonstrējot nostāju pret klimata izmaiņām. Vienlaicīgi ikvienu aicinām nopietni domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti un dabas piesārņojuma un klimata jautājumiem arī ikdienā. 


Jau pašlaik AS „Latvenergo” ir viens no „zaļākajiem” elektroenerģiju ražojošajiem uzņēmumiem Eiropā, jo aptuveni 70% elektroenerģijas tiek saražots, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tas iespējams pateicoties trīs Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām – Rīgas HES, Pļaviņu HES un Ķeguma HES, kuru efektivitātes maksimums tradicionāli tiek sasniegts pavasara palu laikā, palīdzot pilnībā nodrošināt vietējo patēriņu. Arī gāze, kas kā primārais energoresurss tiek izmantota Rīgas termoelektrocentrāļu TEC-1 un TEC-2 darbināšanā garantē ievērojamu kaitīgo izmešu apjoma samazinājumu pretstatā situācijai, kad pirms rekonstrukcijas kā kurināmais tika izmantoti naftas produkti un kūdra.


Šādas pozitīvi vērstas aktivitātes, protams, ir atbalstāmas, tomēr dabas un klimata jautājumu aktualizēšanai nepieciešama ilgtermiņa, uz zināšanām balstīta pieeja resursu efektīvas izmantošanas jautājumos. Tāpēc AS „Latvenergo” cer, ka elektroenerģijas patērētāji vienosies akcijas Zemes stunda ietvaros paredzētajā apgaismojuma izslēgšanas kampaņā, lai pēc tam to pārdomāti un gudri atkal ieslēgtu.


AS „Latvenergo” gan norāda, ka ir ļoti grūti objektīvi noteikt, par kādu apjomu šādu akciju laikā ir novērojamas elektroenerģijas patēriņa svārstības, jo patēriņa apmēru ietekmē gan temperatūras svārstības konkrētās dienas laikā, gan arī dabiskais apgaismojums, līdz ar to patēriņš jebkurā gadījumā mainās ik stundu. Tāpat elektroenerģijas patēriņa bilanci ir ietekmējusi ekonomiskā situācija valstī. Samazinoties aktīvajai uzņēmējdarbībai, novērojamas arī izmaiņas elektroenerģijas patēriņā.


AS „Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Varis Boks norāda, ka šāda patērētāju atslēgšanās no tīkla būtisku ietekmi uz elektroenerģijas sistēmu neatstās, jo Latvijas pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” strādā sinhroni ar Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju un mūsu patēriņš šajā sinhronajā zonā sastāda mazu daļu no kopējā patēriņa. Kopējo tīkla frekvences regulēšanu veic Krievijas pārvades sistēmas operators, tāpēc šādas īslaicīgas patēriņa svārstības lielu iespaidu uz frekvences izmaiņām neatstās. Frekvence ir tas elektroenerģijas kvalitātes rādītājs, kas raksturo attiecību starp patērēto un saražoto elektroenerģijas apjomu. Arī uz jaudu balansēšanu un rezervēšanu šādi pasākumi iespaidu neatstāšot.


Savukārt AS „Augstsprieguma tīkls” Sistēmvadības funkcijas direktors Voldemārs Lapinskis norāda, ka „kopējā sistēmā, kurā ir pieslēgta arī Latvija, Latvijas patēriņš sastāda mazāk kā 1% no kopējā sistēmas patēriņa, tādēļ mūsu vietējās sistēmas svārstības neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo sistēmu.”


Vidēji nedēļas nogalē vakara stundās Latvijā mājsaimniecības un mazie uzņēmumi sastāda 32% no uzstādītās jaudas patērētāju kopuma. Tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja visi privātie patērētāji vienotos par visu elektroiekārtu atslēgšanu, kritums sastādītu 30% no kopējā Latvijas patēriņa. Tātad, pat pieņemot, ka akcijā iesaistās trešā daļa mājsaimniecību, jaudas svārstības augstākais varētu sasniegt 20-30 MW apjomu. Tomēr, jāņem vērā, ka līdzīgas patēriņa svārstības ikdienā 20-30 MW apjomā var izraisīt, piemēram, mākonis virs pilsētas, kas, aizsedzot sauli, liek iedzīvotājiem ieslēgt apgaismojumu telpās.


Rūpējoties par efektīvu, ekonomisku un drošu elektroenerģijas patēriņu AS „Latvenergo” Energoefektivitātes centrs regulāri aicina interesentus apmeklēt semināru par dažādām ar elektroenerģijas efektīvu izmantošanu saistītām tēmām un sniegtu iedzīvotājiem izsmeļošu priekšstatu par dažādiem energoefektivitātes aspektiem.


Andris Siksnis, AS “Latvenergo”
Ārējās komunikācijas daļas vadītājs

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.