Saslimšana ar vakcīnregulējamām infekcijām saglabājas zemā līmenī; pieaug infekcijas slimību skaits, kuru izplatība saistīta ar higiēnas neievērošanu

26.03.2009.


Lai sabiedrība būtu pasargāta no tādu infekcijas slimību uzliesmojumiem un epidēmijām, pret kurām var cīnīties ar vakcināciju, nepieciešams, lai 95% bērnu būtu savlaicīgi potēti. Infekcijas, kuras izplatās higiēnas neievērošanas rezultātā (piemēram, dažādas akūtas zarnu infekcijas, A hepatīts), savukārt, var novērst ar pasākumiem, kas vērsti uz higiēnas stāvokļa uzlabošanu un sabiedrības izglītošanu.


Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2008.gadā galvenokārt palielinājies to infekcijas slimību skaits, kuru izplatība saistīta ar higiēnas neievērošanu.


Zema saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām ir panākta, īstenojot Imunizācijas valsts programmu, un ir vērtējama kā būtisks Latvijas veselības aprūpes sasniegums sabiedrības veselības jomā. Pēdējo gadu laikā ir sasniegti un uzturēti augsti imunizācijas rādītāji: 96,2% zīdaiņu vakcinēti pret B hepatītu, 98,7% –  pret tuberkulozi, 97,3% – pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un b tipa Haemophilus influenzae infekciju. 96,6% bērnu līdz 2 gadu vecumam un 97,5%  bērnu līdz 8 gadu vecumam vakcinēti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.


Ja 97% bērnu līdz 14 gadu vecumam ir vakcinēti pret difteriju un stingumkrampjiem, tad tikai 78,9% no viņiem ir izmantojuši valsts garantētu iespēju vakcinēties pret B hepatītu, kaut gan inficēšanās risks pusaudžu vecumā strauji pieaug.


2008. gadā nav reģistrēts neviens stingumkrampju gadījums. Par trešdaļu mazāk kā iepriekšējos gados reģistrēti B hepatīta saslimšanas gadījumi (2008.gadā – 140, iepriekšējos gados – vidēji 211). Bērniem līdz 6 gadu vecumam 2008. gadā nav reģistrēts neviens B hepatīta saslimšanas gadījums.


Pagājušajā gadā reģistrēti 3 apstiprināti masalu, 3 masaliņu, 2 epidēmiskā parotīta un 7 garā klepus gadījumi, kā arī 1 b tipa Haemophilus influencae (Hib) baktērijas izraisīts meningīts nevakcinētam bērnam.


2008.gadā tika uzsākta valsts apmaksāta 15 mēnešu vecu bērnu vakcinācija pret vējbakām. Pagaidām pret vējbakām vakcinēto bērnu skaits ir divas reizes mazāks, nekā bērnu skaits, kuri vakcinēti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Tas izskaidrojams ar to, ka parasti vakcinācijas līmenis ar jaunām vakcīnām sasniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos 95 procentus pakāpeniski: 2-3 gadu laikā.
Sakarā ar to, ka vakcinācija pret vējbakām tika veikta tikai vienu gadu, saslimstība ar vējbakām 2008. gadā, atšķirībā no citām infekcijas slimībām, joprojām bija augsta. 2008. gadā ārsti ziņojuši par 6955 vējbaku gadījumiem, t.sk. par 238 saslimušajiem pieaugušajiem. 131 vējbaku slimnieks ārstējies slimnīcā.


Kaut arī pusaudži un pieaugušie vējbakas izslimo smagāk (2008.gadā hospitalizēts katrs sestais pieaugušais), arī maziem bērniem ir iespējami vējbaku izraisīti veselības sarežģījumi, kad nepieciešama medicīniskā aprūpe stacionārā (2008.gadā 4% bērnu ārstējās slimnīcās). Vējbakas var nelabvēlīgi ietekmēt augli, ja ar vējbakām saslimusi grūtniece.


Nepietiekama pieaugušo vakcinācija pret difteriju ir par iemeslu tam, ka 2008. gadā reģistrēti 29 difterijas gadījumi. Divi no tiem beigušies letāli. Līdz 2008.gada beigām  Latvijā kopumā pret difteriju bija vakcinēti 62,1% pieaugušo. Rīgā, kur reģistrēti 25 (86%) difterijas gadījumi, pret difteriju vakcinēts tikai 31,1% pieaugušo.


SVA Imunizācijas monitoringa dati liecina, ka vairāk nekā 96 vecāki no 100 izvēlas potēt savus bērnu. Nepotēti pārsvarā ir bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Atsevišķos gadījumos vecāki nepotē bērnus pārliecības vai aizspriedumu dēļ.


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Baiba Auzāne

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.