Garīgās veselības sarežģījumi skar visus iedzīvotājus, tikai atšķirīgi ir veidi, kā iedzīvotāji tos pārvar

13.03.2009.


Valsts aģentūra
SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AĢENTŪRA
Komunikācijas daļa
Preses nodaļa
Tālruņi: 67081(549), (624), (625); e-pasts:
prese@sva.gov.lvwww.sva.gov.lv
Fakss: 7374980; Rīga, Klijānu iela 7, LV-1012


Nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās situācijas apstākļos būtiski var palielināties depresijas pacientu skaits un diemžēl arī pašnāvību skaits, atzīst psihiatrs Māris Taube, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) direktora vietnieks. Šobrīd depresijas riska grupā ietilpst sievietes vecuma grupā virs 55 gadiem, pensionāri, mājsaimnieces un bezdarbnieki.


Garīgās veselības sarežģījumi, tādi kā spriedze, stress, nervozitāte, nomāktība, u.c., lielākā vai mazākā mērā skar visus iedzīvotājus, tikai atšķiras veidi, kā iedzīvotāji tos pārvar. SVA ziņojuma* dati liecina, ka par bezmiegu, trauksmi, depresīvu noskaņojumu un bezmiegu biežāk sūdzas sievietes, praktiski katra trešā sievietes atzīst, ka izjutusi minētos simptomus. Par nomāktību un depresiju vismazāk sūdzas jauni vīrieši, kas beiguši studijas un uzsākuši profesionālo darbību. Atšķirībā no sievietēm, kuras biežāk meklē palīdzību, vīrieši izvēlas neefektīvākus veidus garīgo problēmu risināšanai – aizmiršanās alkoholā, azartspēlēs un pašnāvības mēģinājumi.


Nediagnosticēta un neārstēta depresija ir ļoti bīstams garīgās veselības stāvoklis – 80 procentos gadījumu pašnāvību iemesls ir depresija. Tādēļ SVA speciālisti atgādina, ka tieši līdzcilvēki ir tie, kas vislabāk spēj pamanīt depresijas tuvošanos. Gadījumā, ja jūsu ģimenes locekļiem, draugiem vai kolēģiem parādās zemāk minētie simptomi, aicinām tos neuzskatīt par nebūtiskām vai nenopietnām garastāvokļa izpausmēm, bet meklēt speciālistu palīdzību.


Aicinām izmantot valsts piedāvātās iespējas, proti, šobrīd vairāk kā 150 psihiatri visā Latvijā ir līgumattiecībās ar valsti. Šie speciālisti psihiskas slimības ārstē bez maksas, nav jāmaksā pat pacientu iemaksa. Psihiatri Latvijā ir tiešās pieejamības speciālisti, tādēļ ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Tāpat atgādinām, ka depresijas ārstēšanai paredzētos medikamentus 50 procentu apmērā apmaksā valsts. 


Par depresiju var liecināt tas, ka vairāk kā divas nedēļas cilvēkam ir nomākts garastāvoklis un/vai  nespēja izjust prieku (anhedonija), kas izpaužas kopā ar vismaz pieciem no šeit minētajiem vienpadsmit simptomiem:
• nepārvaramu skumju vai baiļu izjūta vai šķietama nespēja izjust emocijas (tukšuma izjūta);
• samazinās baudas izjūta un interese par visām vai gandrīz visām ikdienas darbībām;
• apetītes traucējumi, būtisks svara pieaugums vai zudums; 
• dažāda rakstura miega traucējumi;
• garīgs vai fizisks nogurums, enerģijas trūkums;
• bērniem, pretēji pieaugušajiem, depresija var izraisīt hiperaktivitāti;
• spēcīga vainas apziņa, nevarīgums, bezcerība, mazvērtīguma izjūta, izolēšanās, vientulība un nemiers;
• nespēja koncentrēties veicamajam darbam;
• periodiskas domas par nāvi, pašnāvību;
• pamestības izjūta;
• riebums pret sevi, pašcieņas pazemināšanas, netiek pievērsta uzmanība personiskajai higiēnai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un raudulīgums.


Papildu rādītājs var būt narkotiku vai alkohola lietošana. Depresijai pusaudžu vecumā ir īpašs risks izpausties kā specifiskiem uzvedības traucējumiem – nesavaldīgumam, hiperaktivitātei, ēšanas traucējumiem un sevis ievainošanai jeb autoagresijai.


*Ar ziņojumu „Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju garīgā veselība” var iepazīties SVA mājas lapas www.sva.gov.lv sadaļā „Sabiedrības veselības analīze”.


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas
Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule
Tel.: 67081549 vai 26442452 (
laura.bundule@sva.gov.lv)


 

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.