57 procenti iedzīvotāju par nosodāmu neuzskata alkohola lietošanu vairākas reizes nedēļā

06.03.2009.

Pētījuma „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū” sadaļā par alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un tendencēm ietvertā informācija liecina, ka 85 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada (2007) laikā ir lietojuši alkoholu, turklāt 34 procenti to lietojuši 1 – 3 reizes mēnesī, kas no sabiedrības veselības viedokļa viennozīmīgi vērtējams negatīvi. Tikpat negatīvi ir vērtējams arī tas, ka 57 procenti aptaujāto iedzīvotāju neuzskata par nosodāmu alkohola lietošanu vairākas reizes nedēļā. Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) atkarību slimību speciālisti šos datus skaidro ar plašu un akceptētu alkohola lietošanu sabiedrībā. 


Vīriešiem vienā lietošanas reizē izdzertā alkohola daudzums ir lielāks un iedzeršanas reizes ir biežākas kā sievietēm. Visbiežāk lietotais dzērienu veids iedzīvotāju vidū ir stiprie alkoholiskie dzērieni (degvīns, konjaks, brendijs u.c.), nedaudz mazāk –  vīns, alus un gatavie alkoholiskie kokteiļi. Lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka galvenokārt alkohols tiek lietots savās mājās. Drauga mājas, viesības, bārs un klubs  tika nosauktas kā nākamās izplatītākās alkohola lietošanas vietas.


Tādās valstīs kā Amerikas Savienotajās valstīs, Jaunzēlandē un Austrālijā pieņemts uzsvērt atbildīgu alkohola lietošanu, kas ietver sevī informācijas izplatīšanu un aicinājumu iedzīvotājiem kontrolēt alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Par riskantu alkohola lietošanu tiek uzskatīta vairāk kā piecu devu lietošana vienā iedzeršanas reizē (viena deva ir 10 grami absolūtā alkohola vai 30 grami stiprā alkoholiskā dzēriena) un alkohola lietošana vismaz četras reizes nedēļā. Pētījumā veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā vairāk kā piecas devas vienā iedzeršanas reizē lietojuši 36 procenti iedzīvotāju. 54 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā lietojuši vairāk kā piecas devas alkohola vienā iedzeršanas reizē. Sieviešu vidū, palielinoties vecumam, riskanto alkohola lietotāju īpatsvars samazinās, savukārt vīriešu vidū tas paliek nemainīgā līmenī.  Interesants ir fakts, ka vīriešu vidū ienākumu līmenis riskantas dzeršanas varbūtību būtiski neietekmē, taču riskantas dzeršanas risks būtiski palielinās sievietēm ar augstāku ienākumu līmeni.


Pētījumā apkopotie biežākie iedzīvotāju ierosinājumi alkohola lietošanas ierobežošanai ir šādi: alkohola cenas pacelšana, reklāmas ierobežošana; pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana, īpaši darbs ar jauniešiem; ekonomisko un sociālo  problēmu risināšana; kriminālatbildības paplašināšana un sodu pastiprināšana par nodarījumiem alkohola reibumā; nelegālo tirdzniecības vietu likvidēšana un tirdzniecības ierobežošana.


Atgādinām, ka pētījumā „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū” apkopoti dati par 2007.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Pētījuma laikā tika realizēta reprezentatīva iedzīvotāju izlases veida aptauja, kopumā aptaujājot 4500 iedzīvotājus vecumā 15 – 64 gadiem visā Latvijas teritorijā. Pētījumu var izlasīt, apmeklējot SVA mājas lapas www.sva.gov.lv sadaļu Atkarības.


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.