Pusaudži no pieaugušajiem mācās tikt galā ar sarežģītam dzīves situācijām

06.03.2009.


Šī brīža ekonomiskā situācija sāpīgi skar ne tikai pieaugušos – naudas pelnītājus, bet arī pusaudžus – pagaidām vēl tikai naudas patērētājus. Naudas trūkums rada abpusēju neiecietību – vecāki pusaudzim pārmet, ka pārāk daudz tiek prasīts, pusaudzis – ka pārāk maz tiek dots.


Kā runāt ar pusaudzi un rīkoties situācijā, ja ģimenei nepieciešamas ierobežot izdevumus, tai skaitā arī jaunieša kabatas naudu?  Kā rast kompromisu vecāku un pusaugu bērnu starpā?  Kā sarunāties, lai pusaudzis jūsos ieklausītos un saprastu? Kā rīkoties, lai pusaudzis savu agresiju vai izmisumu necenstos nomākt, uzsākot dzert, smēķēt vai lietot narkotika? 


Ieteikumus  izstrādājuši SVA garīgās veselības un atkarību profilakses speciālisti.


Pirmkārt, vecākiem jāpatur prātā pusaudžu vecuma attīstības īpatnības. Šajā periodā (10—16 g.) bērnam ir bailes būt izstumtam, nesaprastam, nebūt tādam kā citi. Pusaudzim ir svarīgi būt „savējam”. Lai socializētos savu vienaudžu sabiedrībā,   viņam ir svarīgi tērpties noteikta stila apģērbā. Ļoti nozīmīga pusaudzim ir neatkarība, kā arī sajūta, ka viņa viedoklis tiek ņemts vērā un ar to rēķinās. Būt pusaudzim nav viegli – fizioloģiskie procesi šajā attīstības periodā padara viņus emocionāli jutīgus un iespaidojamus. Pusaudžos krājas spriedze, ar kuru viņi nav iemācījušies tikt galā.


Lūk, vairāki ieteikumi ikdienas saziņai ar jūsu bērnu!
• Pusaudzis ir jāiesaista ģimenes budžeta plānošanā, lai viņš varētu izvērtēt savas kabatas naudas proporcijas pret kopējiem izdevumiem (jāinformē, cik liela summa katru mēnesi tiek tērēta komunālajiem maksājumiem, ēdiena iegādei, transportam utt.). Jāizskaidro – ja jāsavelk josta, tas jādara visiem;


• Uz pusaudža prasību iegādāties kādu konkrētu lietu, nevajag reaģēt agresīvi,  kategoriski atsakoties to darīt. Tā vietā vecākiem jāizskaidro savam bērnam budžeta iespējas, jāizrunā, kādā veidā naudu var iekrāt un cik ilgā laikā to iespējams izdarīt;
• Soliet tikai to, ko reāli varat izpildīt. Ja solījumu nespēsiet pildīt – nākamreiz pusaudzis vairs  jums neticēs;


• Sarunas laikā neieslīgstiet daudzvārdībā. Ļaujiet arī  jaunietim izteikt savas domas. Pārliecinieties, ka  jūsu teikto viņš ir izpratis pareizi.


• Ieklausieties savā bērnā! Aplieciniet, ka jums ir svarīgi, ko domā un jūt viņš. Sarunās ar jums bērns iemācas paust savas domas, pamatot un aizstāvēt tās. 


• Cieniet savu pusaudzi – neizsmejiet un neizsakiet aizskarošas piezīmes par viņa teikto un darīto. Tas pusaudzi aizvainos un pazemos, jūs sabojāsiet attiecības un  jaunietis noslēgsies sevī;


• Nepieprasiet, lai jūsu bērns būtu perfekts. Atcerieties, kādi paši bijāt šajā vecumā! Neuzspiediet pusaudzim kādu konkrētu lomu (labākais skolēns klasē, izpalīdzīgs mājās, jauks pret brāļiem un māsām utt.). Cenšoties pildīt jūsu uzstādījumus, taču nespējot tos paveikt, pusaudzis vai nu noslēgsies sevī vai arī meklēs sabiedrību ārpus mājas – draugus, kuri pieņem viņu tādu, kāds viņš ir;


• Uzticieties savam bērnam. Ja pusaudzis jutīs, ka vecāki viņam tic, viņš centīsies šo uzticību nesagraut;


• Nekontrolējiet katru pusaudža soli. Dodiet viņam zināmu brīvību. Vecākiem jābūt pietiekami tuvu un reizē pietiekami tālu, lai bērns spētu izjust neatkarību, rīcības brīvību, personisko telpu. Ja šāda brīvība netiek dota, bērns var kļūt vai nu pārāk nedrošs – tāds, kuram skolā citi darīs pāri, vai arī, otrādi – protestējot pret nemitīgiem aizliegumiem, viņš var kļūt tas, kurš dara pāri citiem;


• Būtiski, lai ar piešķirto  kabatas naudu pusaudzis varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem –  nepieprasiet atskaites par šiem tēriņiem;


• Nesējiet savā bērnā paniku un bezcerību par esošo finansiālo situāciju – tas neatrisinās problēmu. Māciet viņu, ka tikai ar apņēmību var iziet no grūtas situācijas, ka panika, izmisums un agresija nav labākie palīgi sarežģītu situāciju risināšanai;
 
• Ja jaunieti ir pārņēmušas dusmas un aizkaitinājums – jūsu kā pieaugušu cilvēku uzdevums ir mācīt, kā ar šīm izjūtām tikt galā – pretējā gadījumā pusaudzis var meklēt mierinājumu un aizmiršanos citur – internetā, dažādos grupējumos vai uzsākot lietot psihoaktīvas vielas;


• Māciet savam bērnam, ka aklā aizmiršanās, ko dod psihoaktīvās vielas ir tikai šķietams situācijas risinājums, jo tas neatrisinās problēmas, turklāt iedzīs vēl lielākā finansiālā strupceļā;


• Vērsiet sava bērna uzmanību uz to, ka stresa situāciju radīto spriedzi iespējams izlādēt divējādi – gan tādā veidā, kas nodara pāri pašam un citiem (lietojot rupjus vārdus, alkoholu un narkotikas), gan arī veidā, kas, gluži otrādi – vairo dzīvei vērtību, piemēram, sportojot, izkliedzoties vietā, kurā tas nevienam netraucē, padarot sen ieplānotus darbus, pievēršoties hobijam, mierīgi pārdomājot, kas dzīvē patiešām ir svarīgs un nozīmīgs, bet bez kā tomēr iespējams iztikt;


• Nepalaidiet garām pazīmes, kas var liecināt par to, ka jaunietis pievērsies atkarības vielu lietošanai (uzvedības un paradumu maiņa, norobežošanās, svārstīgs garastāvoklis, nevīžīgs izskats, u.c.);


• Palīdziet pusaudzim atrast interesantas brīvā laika pavadīšanas iespējas, tas mazinās viņa nomāktību, sekmēs atrast domubiedrus. Nav tā, ka visas nodarbes maksā lielu naudu. Interešu izglītības un sporta izglītības iestādes, kā arī skolu brīvā laika centri piedāvā virkni bezmaksas pasākumu. Informāciju meklējiet SVA mājas lapas sadaļā „DOMĀ POZITĪVI” vai savā pašvaldībā!


Svarīgāk par visu! Paturiet prātā, ka mēs, pieaugušie, esam tie, no kuriem mūsu bērni  mācās tikt galā ar dzīves grūtībām. Pusaudži reizēm neieklausīsies tajā, ko mēs viņiem SAKĀM, toties viņi  redz ko mēs DARĀM. Ģimenes modelis bērnam ir dzīves mēraukla. Pēc tās, vairāk vai mazāk, bērns veidos arī savu attieksmi pret lietām, procesiem un vielām. Ja agresija, alkohola lietošana, smēķēšana ģimenē ir pašsaprotams veids, kā it kā risināt radušās problēmas, tad visticamāk arī pusaudzis izvēlēsies šādu rīcības modeli.


Visiem spēkiem centieties saglabāt ar savu pusaudzi labas attiecības. Ja attiecības ir  atbalstošas un  mīlestības pilnas, jaunietis jūtas droši. Pusaudžu atkarības (no psihoaktīvām vielām, datora u.c.) lielākoties izraisa vecāku vienaldzība par jaunietim svarīgo, kā arī atbalsta trūkums. Pieaugušo aizņemtība darbā vai darba meklējumos, finansu problēmu risināšana nevar būt par iemeslu tam, lai neliktos ne zinis par bērna emocionāliem pārdzīvojumiem un jūtām. Bērna aktīva iesaistīšana ģimenes problēmu risināšanā,  ļaus viņam justies svarīgam un radīs vēlmi uzņemties to atbildības daļu, kura gulstas uz viņa pleciem (mācības, pašdisciplīna, savas telpas sakārtošana).


Jautājumus par attiecībām ar saviem bērniem varat uzdot rakstot uz elektronisko adresi domapozitivi@sva.gov.lv


SVA mājas lapas sadaļā „DOMĀ POZITĪVI” atradīsiet apkopotu informāciju par brīvā laika pavadīšanas iespējām.


Informāciju sagatavoja
SVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Baiba Auzāne

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.