Komunistiskā genocīda upuru piemiņas 60. gadadienai Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs gatavo divas jaunas izstādes

24.03.2009.

Viena no tām ir fotoizstāde „Sibīrijas reminiscences. Izsūtītā tikšanās ar bērnību” (PDF). Izstādē būs apskatāmas no Daugavpils apr. Rudzātu pagasta izsūtītā Jāņa Būmaņa (1928) Tomskas apgabala Piškino – Troickas rajona Piškinā un tās apkārtējos kolhozos laikā no 1955. gada līdz 1957. gadam uzņemtās fotogrāfijas par izsūtīto latviešu dzīvi un darbu Sibīrijā.


Savukārt Jāņa Būmaņa brālis Edmunds Būmanis (1945) 2007. gada rudenī kopā ar bērnības un skolas draugu Jāni Freimani devās vēlreiz skatīt tālo bērnības un skolas dienu zemi – Sibīriju.


Edmundu Būmani un Jāni Freimani ( izsūtīts 1949. gadā no Talsu raj. Laucienes pagasta, nometināts Tomskas apg. Piškino – Troickas raj. Piškinā) tālajā Pervomaiskas pilsētā viesmīlīgi sagaidīja draugi. Par to, savukārt,  parūpējās Edmunda brālis Jānis Būmanis, kurš visus 50 gadus, kopš atgriezās no izsūtījuma, uzturēja saikni ar turienes ļaudīm. Pateicoties viņiem, Edmundam un Jānim tika sarūpēta tikšanās, kaut īsa, ar pilsētas vadību, noorganizēta atkalredzēšanās ar bijušajiem skolas biedriem, viņi apmeklēja rajona novadpētniecības muzeju, vietējās skolas, izsūtīto igauņu ciemu, bet galvenais – viņiem tika rasta iespēja ieskatīties vietējā arhīva materiālos.
Ar grūtībām tika atpazītas vietas, kur aizritēja bērnības un skolas gadi. Patīkami pārsteidza jaunais  tilts pāri Čulimas upei, asfaltētās  ielas, daudzie puķu stādījumi. Apbrīnas vērts ir Pervomaiskā atklātais piemiņas jeb sāpju akmens, kas veltīts visiem represētajiem.


Pervomaiskā tika sameklēti arī izsūtīto latviešu kapi, sešdesmitajos gados uzceltais kapsētas žogs gan sabrucis, kapu kopiņas zālē ieaugušas, bet vēl sazīmējamas tāpat kā upes krastā sen iebrukušo zemnīcu vietas, kurās izsūtītie bija spiesti mitināties.


To visu varēs apskatīt fotogrāfiju izstādē Preiļu novada kultūras centra izstāžu zālē 2. stāvā, Raiņa bulvāri 28, Preiļos jau no 2009. gada 6. marta.


 


Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju zālē 2009. gada 24. martā tiks atklāta izstāde „Būmaņu dzimta” ar moto: „Skaudri sāpot, zemīte nes tukšas mājas un cepļus sabrukušus…”.


Tas būs stāsts par seno, lielo, stipro Rudzātu pagasta Būmaņu dzimtu, kura 1949. gada 25. martā bija spiesta pamest dzimtās mājas, pēc tam smagi strādāt Sibīrijā, atgriezties Latvijā ne vairs tēva mājās, mīlestību Latgalei un dzimtajam novadam apliecināt, pētot Rudzātu pagasta un tā dzimtu vēsturi.


Izstādi veido trīs daļas. Pirmā iepazīstina ar Rudzātu pagastu un Būmaņu dzimtas ieguldījumu tā attīstībā līdz 1949.gadam. Otrā daļa vēstī par Būmaņu ģimenes darbu un dzīvi izsūtījumā Tomskas apgabala Piškino – Troickas rajonā no 1949. gada līdz 1958. gadam. Izstādes centrālā daļa – Būmaņu dzimta šodien.


Izstādē izmantoti Jāņa Būmaņa un Edmunda Būmaņa muzejam dāvinātie un 2009. gada februārī ekspedīcijā Rudzātu pagastā iegūtie muzeja priekšmeti.


Tikšanās ar Būmaņu dzimtu notiks 2009. gada 24. martā plkst. 13.00 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju zālē Raiņa bulvārī 28, Preiļos.


Pasākumā skanēs Jāņa Būmaņa meitas Ingunas Būmanes – Lūses  „Nebeidzamā dzeja” no Rudzātu cikla.

Pēdējās izmaiņas: 13.11.2018.