SVA pētījumā apkopota legālo un nelegālo narkotiku lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un uzsākšanas motivācija

27.02.2009.


Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) pabeigusi darbu pie pētījuma „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū”. Pētījumā apkopoti 2007. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Tā mērķis – noskaidrot atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū. Iegūtie dati tika salīdzināti ar 2003. gadā veiktā pētījuma „Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā” rezultātiem.


Pētījumā apskatīta legālo (alkohols, tabaka) un nelegālo (marihuāna, amfetamīni, ekstazī, kokaīns, heroīns) atkarību izraisošo vielu, kā arī psihoaktīvo medikamentu (sedatīvie līdzekļi, trankvilizatori, antidepresanti) izplatība, lietošanas modeļi un uzsākšanas motivācija 15 – 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū.
 
Pētījums parāda, ka salīdzinājumā ar 2003. gadu, 2007. gadā par četriem procentiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dzīves laikā mēģinājuši lietot jebkādas narkotiskās vielas – attiecīgi no 12  līdz 16 procentiem. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka būtiski nav palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas narkotikas lietojusi pēdējā gada un pēdējā mēneša laikā.


Biežāk narkotikas tiek pamēģinātas un lietotas Rīgā un citās lielākajās pilsētās.


Kopumā lielākais skaits iedzīvotāju, kas narkotikas pamēģinājuši ir vecuma grupā no 15 – 34 gadiem – 38 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu. Vīrieši lietot narkotikas pamēģinājuši divas reizes biežāk nekā sievietes.


Visbiežāk lietotā nelegālā narkotiskā viela iedzīvotāju vidū ir marihuāna vai hašišs – to pamēģinājuši 12 procenti iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2003., 2007.gadā būtiski nav palielinājies iedzīvotāju skaits, kas mēģinājuši lietot marihuānu, tomēr ir palielinājies marihuānu lietot mēģinājušo sieviešu skaits.


Otra biežāk lietotā viela ir ekstazī, to pamēģinājuši gandrīz pieci procenti Latvijas iedzīvotāju.


Kā amfetamīnus, tā arī opioīdus lietot pamēģinājuši trīs procenti Latvijas iedzīvotāju.


Lai arī  kokaīns Latvijā ir viena no dārgākajām narkotiskajām vielām, tās pamēģinātāju īpatsvars iedzīvotāju vidū kopš 2003. gada ir pieaudzis aptuveni par vienu procentu.


Narkotiku lietošanas izplatība ir atkarīga no tā, cik viegli iedzīvotājiem narkotikas ir pieejamas. Narkotiku iegūšanas sarežģītību nosaka tas, vai cilvēkam ir zināms kāds, kas šo vielu lieto. Tie, kuri paši, vai kuru draugi lieto narkotiskās vielas, norādīja, ka  zina vairākas vietas, kur narkotikas var nopirkt vai cilvēkus, kas tās pārdod.


Nereti tiek piedāvāts narkotikas pamēģināt bez maksas. Aptaujātie atzinuši, ka visbiežāk bez maksas piedāvāts pamēģināt marihuānu. 21 procents aptaujāto atzina, ka ir saņēmuši šādu piedāvājumu, visbiežāk kādā privātā pasākumā drauga mājās. Lielākā daļa (58%) no tiem, kuriem  narkotikas piedāvātas, tās arī lietojuši.


Visbiežākā situācija, kad narkotikas tiek pamēģinātas vai lietotas,  ir atrašanās draugu kompānijā. 75 procenti narkotikas lietojuši kompānijā ar draugiem, bieži (21%) tās lietojuši apmeklējot diskotēku vai klubu. Tikai seši procenti aptaujāto atzinuši, ka narkotikas lieto skumjos vientulības brīžos, savukārt trīs procenti – kad rodas problēmas ģimenē, skolā vai darbā, un vēl trīs procenti – garlaicības mākti.


Eiropas kontekstā narkotiku lietošanas līmenis Latvijā ir nedaudz zemāks nekā vidēji Eiropā. Vairākās Eiropas valstīs līdzīgi kā Latvijā joprojām novērojams narkotiku lietošanas līmeņa pieaugums. Narkotiku pamēģināšanas un lietošanas līmeņa samazinājums novērojams valstīs, kuras daudz līdzekļu iegulda pētniecībā un uz pierādījumiem balstītās profilakses aktivitātēs un konsekventi tiek realizēta sodu politika un piedāvātas alternatīvas ārstēšanas iespējas ieslodzījumam.


Pētījuma gaitā tika aptaujāti respondenti, kuri nekad nav lietojuši narkotikas, mēģinot noskaidrot iemeslus, kas atturējis viņus no šādas rīcības. Visbiežāk (65%), iedzīvotāju norādījuši ka narkotikas viņus neinteresē un liela daļa (32%) norādījuši, ka viņiem ir negatīva attieksme pret narkotiku lietošanu.


Noskaidrojot iedzīvotāju attieksmi un viedokļus secināts, ka nosodoša attieksme pret jebkuru vielu lietošanu palielinās pieaugot aptaujāto vecumam. Vislielāko iecietību pret dažādu atkarību vielu lietošanu izrādījuši 15 līdz 24 gadus veci jaunieši. Tāpat nozīmīgs faktors, kas ietekmē attieksmi pret atkarības vielu lietošanu ir indivīda zināšanām un personīgajai pieredzei. 


Jautājot iedzīvotājiem viņu viedokli par atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanu, lielākā daļa iedzīvotāju atbalstījuši dažādu sodu piemērošanu un paaugstināšanu par narkotiku lietošanu, izplatīšanu un piedāvāšanu. Salīdzinot ar 2003. gada pētījumu, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas uzsvēruši informatīvo un izglītojošo aktivitāšu nepieciešamību un nozīmību atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības ierobežošanā.
 
Pētījuma laikā tika realizēta reprezentatīva iedzīvotāju izlases veida aptauja, kopumā aptaujājot 4500 iedzīvotājus vecumā no 15 – 64 gadiem visā Latvijas teritorijā.


Lai pārrunātu augstāk minētas problēmas un secinājumus, informētu par citu pētījumu rezultātiem, kā arī dalītos informācijā par jauniešu vidū izplatītajām jaunajām psihoaktīvajām vielām un vērtētu farmakoloģisko opioīdu atkarības ārstēšanu Latvijā, 27.februārī uz tikšanos SVA aicināti vairāk kā 90 nozares speciālisti.



Pētījumu  „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū” var izlasīt, apmeklējot SVA mājas lapas www.sva.gov.lv sadaļu Atkarības.



Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas
Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.