Šī gada janvārī un februārī saslimstība ar A hepatītu Latvijā joprojām augsta

25.02.2009.


Valsts aģentūra
SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AĢENTŪRA
Komunikācijas daļa
Preses nodaļa
Tālruņi: 67081(549), (624), (625); e-pasts:
prese@sva.gov.lvwww.sva.gov.lv
Fakss: 7374980; Rīga, Klijānu iela 7, LV-1012


Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie dati par A hepatīta izplatību Latvijā liecina, ka šī gada janvārī – februārī saslimstība ar A hepatītu joprojām ir augstā līmenī. Kopumā katru nedēļu tiek reģistrēti 60 līdz 120 A hepatīta saslimšanas gadījumi, vidēji 80 gadījumi nedēļas laikā.


Pēdējo divu nedēļu laikā SVA saņēmusi ārstu ziņojumus par 190 A hepatīta gadījumiem, reģistrēti attiecīgi 107 saslimšanas gadījumi šī gada 7.nedēļā un 83 gadījumi 8.nedēļā. Minētie gadījumi reģistrēti galvenokārt  Rīgā (80), Rīgas rajonā (24), Ogres rajonā (19), Rēzeknes rajonā (16), Bauskā (7), pārējos rajonos no viena līdz četriem A hepatīta gadījumiem. Pēdējās divās nedēļas A hepatīts nav reģistrēts Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, kā arī Aizkraukles, Balvu, Gulbenes, Kuldīgas, Liepājas, Valmieras un Ventspils rajonā.


Atgādinām, ka visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā vai ar sadzīves priekšmetiem, kā arī dzerot ūdeni vai lietojot uzturā inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficēto personu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām. No inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi, paiet vidēji 15 līdz 50 dienas (vidēji 4 nedēļas). A hepatīta saslimšanas  sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja. Nereti A hepatīts atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarna trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir  tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas) kā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo inficēts cilvēks turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes.


Vakcinācija pret A hepatītu dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju. Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas, ja veikta pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Vakcinācija ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks, piem., hroniskas aknu slimības.


Lai pasargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas ar A hepatītu, ievērojiet arī citus SVA epidemiologu ieteikumus:
o   rūpīgi ievērot personīgo higiēnu: mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, vienmēr pēc tualetes apmeklējuma;
o   ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās mutei;
o   iemācīt bērniem nebāzt mutē sadzīves priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
o   nelietot kopīgus traukus – glāzes, karotes u.c.;
o   uzturā lietot vārītu vai fasētu ūdeni.


Sevišķi svarīgi nodrošināt stingru higiēnas prasību ievērošanu pārtikas aprites uzņēmumos un izglītības iestādēs.


Informāciju sagatavoja
SVA Komunikācijas daļas Preses nodaļas vadītāja
Laura Bundule

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.