Sabiedrības veselības aģentūra gatavo ziņojumu „Pašnāvības Latvijā – situācija, perspektīvas, risinājumi.”

14.01.2009.

14.janvārī Sabiedrības veselības aģentūrā notika diskusija, kurā piedalījās garīgās veselības speciālisti, ārstniecības iestāžu, skolu, aizsardzības ministrijas struktūru, sociālās aprūpes, nevalstisko organizāciju un citu sektoru pārstāvji, lai noskaidrotu, cik aktuāla šobrīd ir pašnāvību un pašnāvību mēģinājumu problēma minētājās nozarēs un sabiedrībā kopumā.


Diskusiju vadīja Sabiedrības veselības aģentūras direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos Māris Taube, kurš iepazīstināja klātesošos ar statistikas datiem par situāciju Latvijā un pasaulē.


Tikšanās laikā iezīmējās vairākas problēmas.


Klātesošie speciālisti atzina, ka nepietiekamas ir zināšanas, kā atpazīt cilvēkus, kuri grasās veikt pašnāvību. Lai arī skolās, sociālās aprūpes centros un bruņoto spēku struktūrās darbojas psiholoģiskās palīdzības dienesti, būtiski ir paaugstināt ikviena darbinieka (skolotāja, sociālā darbinieka, militārpersonas u.c.) zināšanas par garīgās veselības krīzes pazīmēm, prasmi izšķirt – kad iespējams cilvēkam palīdzēt pašu spēkiem, bet kad nepieciešams vērsies pēc profesionālas palīdzības.


Tā, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikas virsārsts Arnis Riževs atzina, ka teju katru nedēļu nodaļā ieved bērnus, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Lielākoties bērni un pusaudži veikuši parasuicīdu jeb demonstratīvo pašnāvību mēģinājumu, šādā veidā cenšoties pievērst tuvinieku vai vienaudžu uzmanību savām problēmām – tam, ka vecāki viņiem pievērš pārāk mazu vērību, bet izvirza pārāk stingras prasības; tam, ka vienaudži ņirgājas par viņiem vai atstumj. Savukārt, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāve Dace Patmalniece informēja, ka pērn bērni, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni,  111 reizes runājuši par pašnāvības tēmu. Skolas psiholoģe Dace Voļska norādīja, ka būtu nepieciešams izstrādāt priekšrakstus, kas skolu administrācijai, skolotājiem un klašu audzinātājiem noteiktu rīcības plānu krīzes situācijas risināšanai.


Būtiska problēma ir arī  psiholoģiskās palīdzības trūkums pašiem speciālistiem, kas diendienā darbojas psiholoģiski un emocionāli smagos apstākļos, piemēram, policistiem, kuri saskaras ar vardarbību vai cilvēku bojāeju nopietnos ceļu satiksmes negadījumos, Katastrofu medicīnas centra darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar cilvēku dzīvības glābšanu ekstremālos apstākļos, mediķiem un sociālo dienestu darbiniekiem, kuri sniedz palīdzību cilvēkiem ar garīgām saslimšanām vai nedziedējamām slimībām. Strādājot psiholoģiski smagos apstākļos, pašu speciālistu vidū vērojama tā dēvētā izdegšana, kas var novest līdz pašnāvības mēģinājumiem.     


Krīžu un konsultāciju centra Skalbes vadītāja Dace Beināre norādīja, ka valsts līmenī psiholoģiskā palīdzība netiek pienācīgi novērtēta un izmantota kā reāla ārstnieciska palīdzība. Tikai apvienojot medicīnisku un psiholoģisku palīdzību, iespējams pilnvērtīgi palīdzēt ar depresiju sirgstošajiem. Statistika liecina, ka 80% no pašnāvību izdarījušajiem bijusi depresija.


Tāpat visi klātesošie atzina, ka pašnāvības nav tikai veselības aprūpes sistēmas problēma. Valsts ekonomiskie un politiskie apstākļi lielā mērā ietekmē pašnāvību skaitu valstī.


Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Aiga Rūrāne tikšanās noslēgumā, apkopojot izskanējušos viedokļus, atzina, ka nepieciešams izstrādāt pašnāvību novēršanas plānu valsts līmenī, un pirmais solis ceļā uz to būs ziņojums „Pašnāvības Latvijā – situācija, perspektīvas, risinājumi”, ko saskaņā ar Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja sadarbības līgumu sagatavos Sabiedrības veselības aģentūras garīgās veselības speciālisti.


Informāciju sagatavoja
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Auzāne

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.