Gada sākumā ir iespējams norovīrusu izraisīto saslimšanas gadījumu skaita pieaugums

09.01.2009.


Valsts aģentūra
SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AĢENTŪRA
Komunikācijas daļa
Preses nodaļa
Tālruņi: 67081(549), (624), (625); e-pasts:
prese@sva.gov.lvwww.sva.gov.lv
Fakss: 7374980; Rīga, Klijānu iela 7, LV-1012


Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi brīdina, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šī gada pirmajos mēnešos prognozējams norovīrusu izraisītu akūtu zarnu saslimšanu skaits. Norovīrusu izraisītas zarnu slimības tautā tiek dēvētas arī par „vēdera gripu” vai “ziemas vemšanas slimību”.


Apkopotie dati par norovīrusu izraisītām saslimšanām 2007. un 2008.gadā liecina, ka saslimstība augstā līmenī saglabājas vēlā rudenī, ziemas mēnešos un agrā pavasarī. Kopumā par norovīrusu izraisītām saslimšanām 2007.gadā saslimuši 879 iedzīvotāji un 2008.gadā reģistrēti 959 saslimšanas gadījumi. Reālais saslimušo skaits ir daudz lielāks, jo ne vienmēr slimnieki vēršas pie ārsta un ne vienmēr pacientiem, kas sasirguši ar zarna infekciju tiek pārbaudīta norovīrusa klātbūtne organismā.


SVA epidemiologi uzsver, ka pēdējo divu gadu laikā 49 līdz pat 72 procenti no saslimušo skaita ir bērni, īpaši mazi bērni – vecuma grupā līdz sešiem gadiem. Augsts bērnu saslimšanas līmenis ar vīrusu izraisītām zarnu infekcijām vērojams tajos gada mēnešos, kad bērni apmeklē skolas, bērnudārzus, pulciņus un pasākumus – īpaši no janvāra līdz martam. Bieži tiek reģistrēti vairāki saslimšanas gadījumi ģimenēs.


Visbiežāk norovīruss izplatās no personas uz personu tieša kontakta ceļā vai ar inficētu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, ko gatavošanas laikā inficējis slims cilvēks (arī tāds, kuram slimība norit vieglā formā vai bez simptomiem).


Norovīruss ir salīdzinoši izturīgs vīruss, tas var saglabāties arī produktus vai ūdeni sasaldējot. Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Saslimušais var just nelabumu un vemt vairākas reizes dienā, atveseļošanās parasti notiek 1-2 dienu laikā un saslimšana neatstāj ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Ja saslimušais nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, var sākties ķermeņa dehidrācija (atūdeņošanās) un var rasties nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības. Dehidrācija parasti tiek novērota mazākiem bērniem (no 0 līdz 7 gadiem), gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.


SVA epidemiologi aicina vecākus gan pašiem ievērot, gan pārliecināties, lai bērni ievēro nepieciešamo profilaksi:
• bieži mazgāt rokas – it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, bērnu autiņu maiņas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība;
• ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei;
• iemācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
• uzturā lietot tikai termiski atbilstoši apstrādātu gaļu, tās produkciju un vēžveidīgos;
• nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus;
• nelietot kopīgus traukus – glāzes, karotes un citus. Slimnieks jānodrošina ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem;
• neļaut slimam cilvēkam gatavot ēdienus pārējiem ģimenes locekļiem.


SVA Preses nodaļas vadītāja Laura Bundule 67081549 vai 26442452 (laura.bundule@sva.gov.lv)


 

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.