2009. gads enerģētikā būs svarīgu lēmumu pieņemšanas laiks

23.12.2008.

Iznācis AS “Latvenergo” elektroniskās avīzes Energo Forums jaunais numurs. Galvenie aplūkotie temati – par to, kas enerģētikas nozari sagaida 2009.gadā, elektroenerģijas tirdzniecības tendences reģionā, kā arī ieguvumi, ko Latvijai sniegs enerģētiskās drošības stiprināšana.


Par aizvadītā gadā svarīgāko enerģētikā un to, kas nozari gaida nākotnē, intervijā stāsta AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
“Nākamo gadu es redzu kā jaunu iespēju gadu, jo enerģētikā varētu tikt pieņemti ļoti būtiski lēmumi – gan saistībā ar Ignalinas atomelektrostaciju, gan Zviedrijas – Baltijas starpsavienojumu, gan ogļu staciju. Kaut gan ekonomiskā ziņā nākamais varētu būt arī smagākais gads, vienlaikus tas ir īstais brīdis, lai pieņemtu lēmumus par sen plānoto investīciju veikšanu, piemēram, TEC-2 otrā bloka būvniecībā. Situāciju ietekmēs arī elektroenerģijas tirgus attīstība,” saka K.Miķelsons.


Drīzumā apritēs divi gadi, kopš atklāts Baltiju un Somiju savienojošais kabelis Estlink. Par tā darbību, vietu un lomu Baltijas energoapgādē stāsta Gatis Junghāns, AS Nordic Energy Link padomes loceklis.
“Protams, Estlink kabelim ir ietekme uz elektroenerģijas cenām Baltijā. Lai arī Estlink kabeļa jauda 350 MW ir samērā neliela, salīdzinot ar Baltijas patēriņu, kas vidēji svārstās no 2000 MW līdz 4500 MW, Estlink ietekmē elektroenerģijas īstermiņa (spot) tirdzniecības darījumu cenas Baltijā, jo vienlaikus darbojas gan kā konkurējoša noieta alternatīva, gan kā alternatīvs enerģijas avots, kas konkurē ar ražotājiem Baltijā un Krievijā. Tāpēc Baltijas elektroenerģijas tirgus cenām ir tendence korelēt ar Somijas tirgus cenām,” stāsta G.Junghāns


EnergoForums stāsta arī par to, kas lemts ar Briseles atbalstu izveidotajā darba grupā Baltijas enerģētiskā drošuma stiprināšani un ko no tā iegūs Latvijas enerģētika.
„Briseles iniciatīvai ir liela nozīme, jo darba grupā meklējam, kā likvidēt dažādos šķēršļus, lai iesāktie energoprojekti iekustētos. Ņemot vērā, ka Baltijas energoapgādes drošības paaugstināšana ir ES prioritāte, tā ir izdevība izpētēm un projektiem piesaistīt ES finansējumu, tā veicinot arī vēja un tās balansējošās ģenerācijas  attīstību. Piemēram, ja vēja enerģijas attīstība Igaunijā un Latvijā ir atbalstāma no vides viedokļa, jārēķinās, ka šīs enerģijas balansēšanai līdzās nepieciešama organiskā kurināmā kondensācijas cikla elektrostacija un tāpēc varētu mēģināt panākt ES finansējumapiesaisti šīs stacijas „tīrības” palielināšanai,” uz iespējām norāda Jānis Osītis, AS „Augstsprieguma tīkls” Sistēmvadības departamenta projektu vadītājs.


Izdevumā lasiet arī par to, kas mudinājis AS “Latvenergo” atjaunināt zīmolu un koncerna sratēģiju , lai padarītu Latvenergo zīmolu draudzīgāku, modernāku, klientiem atvērtāku, kā arī akcentētu rūpes par vidi kā vienu no uzņēmuma vērtībām.
„Ceram, ka investīcijas zīmola attīstībā uzlabos mūsu konkurētspēju, veicinās klientu attiecību pilnveidošanu un uzlabos reputāciju,” saka AS „Latvenergo” Komunikācijas un starptautisko attiecību direktore Ingrīda Lāce.


Ilvija Līvmane
AS „Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas projektu vadītāja

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.