Preiļos savāktās plastmasas pudeles tiek nosūtītas uz jaunatklāto rūpnīcu “PET Baltija”

23.12.2008.

Polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu pārstrādes rūpnīca „PET Baltija”  pēc atklāšanas  Jelgavā sākusi darbu, sasniedzot vērienīgu pārstrādes apjomu. Tagad rūpnīca  strādā ar piecas reizes lielāku jaudu – gada laikā pārstrādājot 15 000 tonnu plastmas pudeļu. Preiļu iedzīvotāji vari būt droši, ka visas pilsētā savāktās PET pudeles tiek nogādātas uz otreizējo pārstrādi rūpnīcā “PET Baltija”.


Sākotnēji, no 2003. gada, AS “PET Baltija” rūpnīcas ražotne atradās Vecmīlgrāvī, taču pēc jaudīgāku un modernāku iekārtu iegādes tā tika pārvietota uz Jelgavas biznesa parku. Jaunas ražotnes izveide ir būtiska ne tikai Latvijai, bet arī valstīm, kas sadarbojas ar rūpnīcu: Igaunija, Lietuva, Īslande, Vācija, Krievija un citas Eiropas valstis ir „PET Baltija” ilggadēji partneri.


PET BALTIJA – MODERNĀKĀ UN LIELĀKĀ RŪPNĪCA AUSTRUMEIROPĀ
Jaunās rūpnīcas “PET Baltija” direktors Jānis Caune uzsver, ka “rūpnīca ir lielākā un modernākā Austrumeiropā – 1000 km rādiusā tamlīdzīgu uzņēmumu nav. Mēs esam vienīgā rūpnīca Latvijā, kas pārstrādā PET pudeles. Faktiski arī Baltijā, jo tie uzņēmumi, kas ir Igaunijā un Lietuvā ir 5 – 10 reižu mazāki, tiem arī nav tik modernu iekārtu.
Vēl šādi uzņēmumi ir Slovākijā, Slovēnijā, Itālijā. Zviedrijā atkritumu apsaimniekotājiem pieder šāda pārstrādes līnija”.


JAUDA, CILVĒKRESURSI UN KVALITĀTE
Salīdzinot jauno iekārtu ar veco, būtiskākās atšķirības vērojamas trīs rādītājos – jauda, cilvēkresursi un kvalitāte.
“Vecajā Vecmīlgrāvja rūpnīcā vienas stundas laikā bija iespējams pārstrādāt 600 kg PET pudeļu. Jaunās rūpnīcas jauda ir gandrīz piecas reizes lielāka – vienas stundas laikā iespējams pārstrādāt 2 tonnas jeb aptuveni 50 000 pudeļu”, stāsta J. Caune.


Rūpnīca strādā 24 stundas diennaktī. Vienā maiņā ir nodarbināti tikai četri cilvēki. Pārējo paveic mašīna.
Kopumā tiek nodarbināti 29 cilvēki, iepriekš, pie mazākas ražošanas jaudas, bija nepieciešami 40 darbinieki. “Iekārta ir kļuvusi gudrāka, automatizētāka, daudz mazāk ir vajadzīgs cilvēku roku darbs”, uzsver J. Caune. Viņš arī salīdzina, ka kvalitātes ziņā vecajā rūpnīcā saražotais produkts bija ar daudz zemāku kvalitāti, tam bija daudz lieku piemaisījumu no citām plastmasām. “Šobrīd, pārstrādājot PET pudeles, tiek ražotas plastmasas pārslas, kam ir pasaules labākā kvalitāte (TOP kvalitāte). Tas nozīmē, ka šīs pārslas var izmantot pārtikas produktu iesaiņojumu un dzērienu pudeļu ražošanā, kam nepieciešams vistīrākais izejmateriāls ar ļoti augstu kvalitāti”, kvalitāti raksturo J. Caune.


PĀRSTRĀDES PROCESS
Vispirms pudeles tiek mazgātas līdzīgi kā lielā veļas mašīnā – tiek noskaloti netīrumi, etiķetes ar līmi. Pēc tam trīs automātiskie šķirotāji optiski novērtē materiālu un izšķiro pudeles: pirmie divi šķirotāji atdala no PET pudelēm citus sadzīves atkritumus, cita veida plastmasas, PVC pudeles, taru ar metāla korķiem u.c. pārstrādes procesā nevajadzīgos materiālus, trešais šķirotājs atdala pudeles pēc krāsām, atstājot tikai tās pudeles, kuras konkrētajā brīdī nepieciešams pārstrādāt. Ir trīs veidu pudeles: caurspīdīgas, gaiši zilas un brūnas. Rūpnīcas ražošanas plāns nosaka, kāda veida pudeles konkrētajā brīdī ir jāpārstrādā un kādas plastmasas pārslas jāražo. Pārsvarā pudeles ir caurspīdīgas, taču arī brūnas krāsas pudeles Baltijai ir raksturīgas, jo tiek patērēts daudz alus.


Pēc tam divi cilvēki – šķirotāji speciālā apgaismojumā nošķir tos atkritumus, cita veida plastmasas vai neatbilstošās krāsas PET pudeles, ko automātiskā iekārta nav pamanījusi.


Tad līnija pudeles novirza uz dzirnavām, kur tās samaļ. Tālāk jau speciālās tvertnēs tiek vairākās pakāpēs mazgātas samaltās pārslas – ar ūdeni, tvaiku un specializētiem mazgāšanas līdzekļiem.
 
Tā kā PET pudeles tiek samaltas kopā ar korķīšiem, tie ir jāatdala. Tāpēc samaltās pārslas tiek peldinātas speciālā vannā. Korķīšu plastmasa ir vieglāka par PET, tāpēc šīs pārslas uzpeld, un tās var viegli nosmelt.


Pēc tam divās tvertnēs nomazgātās pārslas tiek skalotas, lai likvidētu ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus.
Tad pārslas izžāvē, ber lielos toveros, ko sauc par sifoniem, lēnām maisot, atdzesē. Kad atdzisušas – pilda maisos, pa ceļam atdalot dažāda veida putekļus – PET, metāla pārslas un nestandarta izmēra PET pārslas.


NO PĀRSLĀM LĪDZ TURZIŅĀM
J. Caune: “Mūsu produkciju kā izejmateriālu izmanto četru nozaru uzņēmumi: pirmkārt un galvenokārt, pudeļu ražotāji, otrkārt, speciālās pārtikas iepakojuma plēves ražotāji, kas izgatavo, piemēram, šokolādes konfekšu kastēm plastmasas ieliktnīšus (blisterus) vai zemeņu pārdošanai plastmasas turziņas. Gan pudeļu, gan pārtikas plēves ražotāji pieprasa tikai augstākās kvalitātes pārslas”.


RŪPNĪCAS IETEKME UZ VIDI
Par rūpnīcas ietekmi uz vidi J. Caune stāsta: “Mazgāšanas un skalošanas ūdeni attīrām speciālās attīrīšanas iekārtās un novadām kanalizācijā. Rūpnīca būvēta tā, lai jebkas, kas pārstrādes procesā tiek atdalīts vai izbirst, būtu vēlreiz izmantojams. Vadoties no pieredzes, kāda ir šāda veida uzņēmumiem Itālijā, mēs meklējam uzņēmumus, kam var pārdot visa veida atbirumus, lai nekas nav jāmet ārā. Piemēram, korķīšus pārdodam uzņēmumiem, kas ražo plastmasas kastes, spaiņus u.c. saimniecības priekšmetus. Masu, kas izdalās attīrīšanas procesā (nestandarta pārslas, netīrumi un skalotas smiltis, etiķešu atliekas) pārstrādā betona bruģa un asfaltbetona ražotāji. Pat etiķetes pievieno bruģim, jo tās materiālam piešķir elastību!”


EKSPORTA PARTNERI
Lielākā daļa rūpnīcas produkcijas tiek eksportēta uz Krieviju un Lietuvu. “Latvijā piegādājam izejvielas pārtikas plēves ražošanai, no kuras speciālā tehnoloģijā tiek izspiesti tie konfekšu ieliktnīši (blisteri), ko parasti ieraugam, atverot šokolādes konfekšu kasti”, skiadro J. Caune.


Liela daļa rūpnīcas izejvielas tiek iepirktas Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, kā arī Anglijā, Vācijā, Spānijā, Īslandē, Kostarikā, Izraēlā, Grieķijā un Itālijā.


IEGULDĪTĀS INVESTĪCIJAS, INVESTORI UN APGROZĪJUMA PROGNOZES
Jaunajā iekārtā tika investēti gandrīz 4 miljoni latu, ko veidoja gan dažādas instalācijas, komunikāciju montāža, caurules u.c. tehnoloģiskās sistēmas. Rūpnīcas „PET Baltija” akcionāri ir AS „Latvijas Zaļais punkts”, SIA „Eko Baltija”, AS „Otrais Eko Fonds”, Benony Olafson un „Previero N SRL”.
“Mūsu projekts paredz gadā sasniegt 10 – 13 milj. EUR lielu apgrozījumu”, J. Cune prognozē.


Marta Romanova, SIA „Eko Media” vecākā projektu vadītāja

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.