Trīspadsmit Otrā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas pārapbedītas Preiļu Brāļu kapos

27.09.2008.

27. septembrī Preiļu Brāļu kapos tika pārapbedītas trīspadsmit Sarkanās armijas karavīru mirstīgās atliekas, kas jau daudzus gadus bija glabājušās Vārkavas novada Cimušku sādžas zemē.


Pasākumā piedalījās Krievijas Federācijas konsulāta Daugavpilī atašejs Romāns Koršikovs un konsulāta pārstāvis, organizācijas „Patriots” pārstāvji, Otrajā pasaules karā kritušā virsnieka Rubena Cimkina dēls Jakovs Cimkins, avīzes „Čas” žurnālists Jevģenijs Orlovs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs un vietnieks Oļegs Hļebņikovs, Vārkavas novada Cimušku sādžas iedzīvotāji, kā arī preilieši, kuri bija uzzinājuši par pasākuma norisi.
Pasākuma ieskaņā Aldis Adamovičs pateicās visiem, kuri bija iesaistījušies pārapbedīšanas darbā un vēstures faktu meklējumos, jo ikviena karavīra piemiņa, atceroties pagātni, ir arvien dzīva. Romāns Koršikovs, uzrunājot klātesošos, atzina, ka pasākums ir aizkustinošs, un visi, kuri bija iesaistīti meklējumos, ir izdarījuši lielu un vajadzīgu darbu.


Pārapbedīšanu bija uzņēmusies organizācija „Patriots”, kuras vadītājs Aleksejs Botikovs uzrunā teica, ka tagad ir atgriezta vēsturiskā taisnība, jo ilgus gadus šo 43. Latviešu gvardes divīzijas karavīru mirstīgās atliekas atdusējās bez ievērības. Tagad trīspadsmit cīnītāju vārdi ir iegravēti pie Brāļu kapu sienas no jauna uzstādītajā piemiņas plāksnē un atdusas Brāļu kapos.


Vārkavas novada Cimušku sādžas iedzīvotāja Regīna Bramane, kura piedalījās pārapbedīšanas pasākumā, spilgti atceras to laiku, kad kritušie karavīri tika aprakti netālu no viņas mājām. Arī vēlāk, kad karš jau sen bija beidzies, vietējās varas iestādes neuzlika nekādu zīmi, kas liecinātu, ka tur apglabāti kritušie karavīri.


Žurnālists Jevģenijs Orlovs bija tas cilvēks, pie kura nonāca avīzei „Čas” adresētā Jakova Cimkina vēstule. Sākās informācijas vākšana, lai atrastu karavīru apbedīšanas sākotnējo vietu – Timušku sādžu. Piezvanot uz Preiļu novada domi, Jevģenijs Orlovs uzzināja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktores Teklas Bekešas telefona numuru, un sākās informācijas meklēšana un pētīšana. „Ķēdīte vijās no viena laba un izpalīdzīga cilvēka līdz nākošajam, un rezultātā mēs mērķi sasniedzām”, stāstīja žurnālists. Izrādījās, ka karavīri atdusas Vārkavas novada Cimušku sādžas zemē. Jevģenijs Orlovs ir gandarīts, ka, pētot šo karavīru lietu, ir sastapis daudz fantastisku cilvēku, kuri visi bija gatavi palīdzēt. Tas viņa skatījumā ir pats svarīgākais.

Pēdējās izmaiņas: 27.09.2008.