Tiesībsargs aicina ratificēt ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām

29.05.2008.

Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka nav pieļaujami, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tāpēc Tiesībsargs oficiāli vērsies Saeimā, Ministru kabinetā un Labklājības ministrijā ar aicinājumi parakstīt un ratificēt šo konvenciju un tās fakultatīvo protokolu.


Tiesībsargs ir pārliecināts, ka pašreizējā vilcināšanās diemžēl pauž valsts attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas arī ir nozīmīga sabiedrības daļa. Tāpēc Tiesībsargs atbalsta arī Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” rīkoto pasākumu, kura laikā 30. maijā aktīvisti pulcēsies Esplanādē, lai atgādinātu valdībai par savu esību un lai liktu saprast, ka cilvēkiem ar invaliditāti paredzamie uzlabojumi būs noderīgi plašai sabiedrības daļai.


Turklāt jāuzsver, ka konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi ir saistoši Latvijai jau tagad, jo tie izriet no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem. Konvencija pārformulē šajos dokumentos noteiktās tiesības un pienākumus, attiecinot tos uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.


Nenoliedzami, konvencijā noteikto saistību izpilde prasīs valsts finansējumu, taču tas palīdzētu ne tikai nodrošināt personu ar īpašām vajadzībām cilvēktiesības, bet arī attīstītu ekonomiku kopumā. Kamēr cilvēki ar īpašām vajadzībām atrodas sociālā atstumtībā un ārpus darba un sociālās dzīves, viņi ir slogs valsts ekonomikai savukārt cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas ir integrēti sabiedrībā, spēj ne tikai par sevi parūpēties paši, bet arī sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, izmantojot visu savu fizisko, intelektuālo un cita veida potenciālu. Turklāt Tiesībsargs uzsver, ka konvencijas ratificēšana nenozīmētu visu prasību tūlītēju ieviešanu, jo tajā uzsvērts arī šo procesu pakāpeniskums, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas.


Valstīm ir jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti cilvēka cieņpilna dzīve tāpat kā ikvienam citam sabiedrībā. Šis pienākums ietver tādus aspektus kā vides pieejamību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tostarp bērnu tiesības netikt šķirtiem no vecākiem, tiesības dzīvot neatkarīgu dzīvi, tiesības uz sociālo aizsardzību, tiesības uz visa veida izglītību, kā arī tiesības uz tādu medicīnas pakalpojumu pieejamību, kas nepieciešami personām ar īpašām vajadzībām.


Konvencija parakstīšanai tika atvērta 2007. gada 30. martā. Šobrīd konvenciju parakstījušas 127 valstis, tostarp visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Latviju. Konvenciju ratificējušas 27 valstis, bet tās fakultatīvo protokolu ir parakstījusi 71 valsts, savukārt ratificējušas 16 valstis. Saskaņā ar konvencijā noteikto, tā stājas spēkā 30. dienā pēc tam, kad konvenciju ir ratificējušas 20 valstis. Pašlaik tas ir noticis, un konvencija ir stājusies spēkā šāgada 3. maijā.


Informāciju sagatavoja:
Laura Brance,
Tiesībsarga biroja
Informācijas un komunikācijas daļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.