Semināru Latgales bibliotekāriem Preiļos vadīja psihoterapeite Aina Poiša

14.03.2008.

Lai palīdzētu bibliotekāriem kļūt vēl zinošākiem, uz klientu orientētiem informācijas gidiem, no aprīļa līdz pat maijam visā Latvijā projekta `Trešais tēva dēls` ietvaros notiek semināri `Kā būt laimīgam pārmaiņu laikā`, ko vada Latvijā labi zināmās psihoterapeites Solvita Vektere un Aina poiša. Šo semināru mērķis ir atbalstīt un motivēt bibliotekārus, kuru darba vietas – bibliotēkas šobrīd pārdzīvo grandiozas pārmaiņas, no grāmatu krātuvēm pārtopot modernos informācijas centros.


Projekta ietvaros 14. martā Preiļu galvenajā bibliotēkā viesojās Aina Poiša. Seminārā piedalījās bibliotekāri no Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajoniem un Bila un Melindas Geitsu fonda pārstāvji.


`Mēs esam kolēģi, mēs strādājam dvēseļu kopšanas laukā. Grāmatu lasīšana arī ir viens no terapijas veidiem`, semināru iesāka Aina Poiša. `Runāt ar cilvēkiem cilvēku valodā ir likums nr.1, bet augstskolas diploms vēl neiedod sirds gudrību, tā jāapgūst dzīvē`. No otras, puses, kā seminārā atraktīvi un emocionāli stāstīja psihoterapeite, svarīgs ir arī pašvērtības un neizdegšanas jautājums. Daudzreiz mēs varam iedot otram informāciju un savas sirds siltumu, bet mēs nedrīkstam uzņemties atbildību viņa vietā. Ir gadījumi, kad jāprot pateikt otram cilvēkam `nē`, dodot iespēju augt viņam pašam. Ja pārāk bieži iesaistāmies atkarīgās attiecībās, tas mūs iztukšo. Lekcijas noslēgumā Aina Poiša pieskārās arī konfliktu risināšanas koncepcijai, nosaucot bibliotekāriem galvenos soļus to novēršanā.


Katram bibliotekāram projekta `Trešais tēva dēls` ietvaros ir paredzēta 140 stundu ilga apmācība, kas palīdzēs bibliotekāriem ievērojami palielināt esošo zināšanu un prasmju apjomu. Bibliotekāri apgūst zināšanas mārketinga, inovāciju, IT, klientu apkalpošanas un daudzās citās jomās, kļūstot par informācijas gidiem un apsaimniekotājiem, kuru uzdevums būs informācijas resursu ieguvē apmācīt arī bibliotēkas apmeklētājus.


Bibliotēkas šodienas pasaulē veic bezgala daudz funkciju, sniedzot gan praktiskus, gan garīgus pakalpojumus. Tas iespējams tikai pateicoties atslēgas personai – bibliotekāram – cilvēkam, kuram mūsu sabiedrībā ir jāspēj mainīties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem viskrasāk. Turklāt bibliotekārs vēl aizvien veic arī psihologa funkciju – palīdz atrast grāmatu ar nepieciešamo informāciju, kas sniegtu cilvēkam meklēto atbildi. Tas nav viegli. Tāpēc jebkurš sabiedrības atbalsts, jebkura pretimnākšana ir iesaistīšanās bibliotēkas pārtapšanā par izcilu resursu centru`, tā atzīst Solvita Vektere.


Izaicinājumiem gatavs bibliotekārs ir bijis vienmēr. Arī laipns un pretimnākošs. Taču bibliotēkai ir daudz konkurentu – lielveikali, kinoteātri, izklaides industrija. Tāpēc mūsdienu pasaulē bibliotekāram ne vien jābūt augstas raudzes savas jomas profesionālim, bet arī jāspēj konkurēt ar citās sabiedriskās dzīves sfērās strādājošajiem, sniedzot tikpat augstu servisu. Jo tikai tā ir iespējams pierādīt bibliotēkas unikālo nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē. Tāpēc mēs bibliotekāriem sniedzam atbalstu – iespēju apmeklēt psihoterapeitu vadītos seminārus, kas palīdzēs saprast bibliotekāra īpašo, svarīgo lomu sabiedrības attīstībā,` stāsta Armands Magone, Kultūras ministrijas valsts aģentūras `Kultūras informācijas sistēmas` direktors.


Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu `Trešais tēva dēls`, kura finansējumu veido Bila & Melindas Geitsu fonds, Latvijas valsts un korporācijas Microsoft programmatūras ziedojums, koordinē Kultūras ministrijas valsts aģentūra `Kultūras informācijas sistēmas`. Fonda ziedojums ir 16,2 miljoni USD, Latvijas valsts ieguldījums – 21,2 miljoni USD, korporācijas Microsoft ziedojums – 8,9 miljoni USD.


Projektu īsteno 874 pašvaldību publiskās bibliotēkas sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām.


Informāciju sagatavoja Maija Paegle,
sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 14.03.2008.