Preiļu pašvaldība dara visu iespējamo, lai apkures tarifs netiktu paaugstināts

19.02.2008.

Pašvaldība ierosina pārskatīt siltuma tarifu Preiļos


19. februārī Preiļu novada domē notika sanāksme, kurā piedalījās Daugavpils sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļi, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, izpilddirektors Vladimirs Ivanovs un SIA „Preiļu saimnieks” vadība. Sanāksmes mērķis bija izanalizēt apstiprināto siltuma tarifu Preiļu novadā, kurš no 2008. gada 1. janvāra sastādīja 43,60 latus (ar PVN) par vienu megavatstundu fiziskajām personām, ar 1. februāri tarifs sastāda 43,90 latus par vienu megavatstundu.


Tarifs, kā apgalvo vairums Preiļu iedzīvotāju, esot augsts. Ik pa brīdim no preiliešiem izskan ne sevišķi pozitīvi apzīmējumi SIA „Preiļu saimnieks” virzienā. „Preiļu saimnieks” bieži ir tas sliktais, tas ‘peramais zēns’, kurš strādā ar zaudējumiem un nemitīgi paaugstina tarifus. Protams, tarifi aug, it sevišķi apkures tarifs, kurš šobrīd nav pa kabatai lielai daļai pensionāru un bez darba esošo Preiļu novada iedzīvotāju. Bet vai nav tā, ka, „Preiļu saimnieks” gandrīz 10 gadu garumā ir realizējis vērienīgus projektus, nomainot trases, katlus, uzstādot siltummezglus un uzņemoties kredītsaistības, kuras ir iekļautas tarifā? Šobrīd kredītportfelis sastāda 100 000 latu gadā. Par to bija saruna domē. Kādi ir secinājumi?


Domes deputāti pieņem lēmumu dotēt apkuri


Jau 1. februāra Preiļu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par 120 000 latu liela kredīta ņemšanu divu jaunu šķeldas apkures katlu iegādei. Jaunie katli būs efektīvi, tādējādi samazināsies izmantotās gāzes apjoms. Vecie katli ir darbojušies jau astoņus gadus, ir savu laiku nokalpojuši. SIA „Preiļu saimnieks” salīdzinājumā ar siltuma piegādes uzņēmumiem citās pilsētās ar šķeldu kurina arī vasarā, lai sagatavotu karsto ūdeni. Kā informēja domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs, lielā pašvaldību daļā Latvijā nav karstā ūdens, tāpēc citur apkures katli darbojas tikai apkures sezonā, pie mums – cauru gadu. Un jāsaka, diez vai lielākais vairums preiliešu piekristu karstā ūdens padeves pārtraukšanai dzīvokļos.


Tātad 6 deputāti bija par, bet 2 – pret lēmumu, kura mērķis ir samazināt maksu par apkuri. Tas nozīmē, ka apkures tarifs tiks samazināts par 15%, jo no apstiprinātā tarifa tiks izņemta tā daļa, ko sastāda apkures katlu izmaksas un ko būtu bijis jādara, ja kredītsaistības būtu uzņēmusies SIA „Preiļu saimnieks”.


Jāsaka, ka šobrīd uz dažiem mēnešiem gāzes cena ir nedaudz pazeminājusies, jo Inčukalna gāzes krātuvēs ir lieli uzkrājumi, bet šis faktors tomēr minimāli ietekmē tarifu. No otras puses, 27. janvārī ir noslēgts līgums starp Krieviju un Latvijas Gāzi par gāzes piegādi uz trijiem gadiem, un no Latvijas Gāzes puses sabiedrisko pakalpojumu regulatorā ir iesniegts jauns gāzes tarifa projekts, kas paredz ar šā gada jūnija mēnesi lielu gāzes cenas pieaugumu.


Kādas izmaksas īsti sastāda apstiprināto siltuma tarifu?


Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs informēja, ka pašvaldības un SIA „Preiļu saimnieks” vadība ir vairākkārt tikusies ar Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomi un kopīgi ir nolemts, kuras pozīcijas apkures tarifā varētu samazināt. Vispirms tās ir kredītsaistības, kas sastāda aptuveni 16% no tarifa apjoma.


Ilgus gadus siltuma zudumi trasēs sastādīja līdz pat 40%, tagad tie ir no 12% līdz 14%, jo pilsētā palicis nenomainīts aptuveni 20% no visām siltumtrasēm – Lauktehnikas dzīvojamā masīvā un daļā no Celtnieku ielas dzīvojamā masīva. Jāteic, ka daļā  pašvaldību vecās siltumtrases ir mainītas maz. Tomēr, ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, arī jebkurā pilnīgi jaunā siltumtrasē siltuma zudumi sastāda 10 – 12%.


Izskatot darba samaksas apjomu, kurš iekļauts tarifā, jāsaka, ka SIA ”Preiļu saimnieks” siltuma ražošanā iesaistītajiem speciālistiem tā sastāda aptuveni 14% no tarifa. Daugavpils reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora apkopotā informācija apliecina, ka uzņēmumos citās pilsētās tā svārstās no 20 % – 30%. Tas nozīme, ka mūsējie darbinieki strādā gandrīz uz entuziasma pamata, jo šobrīd sertificēti kurinātāji saņem darba algu ap 300 latiem pirms nodokļu nomaksas, strādājot arī naktīs (diennakts darbs).


Uzņēmuma administratīvā aparāta darba izmaksas tarifā sastāda 1,4%, elektroenerģija patēriņa izmaksas iekārtām ir 3% apmērā no kopējā tarifa, kurināmā – šķeldas un gāzes, izmaksas – ap 40% no tarifa. Lai nodrošinātu apkuri un karsto ūdeni pie pašreizējās gāzes cenas, uzņēmums patērē 1 468 000 latu. Ja gāzes cena pieaugs par 30%, tad izmaksas palielināsies līdz 1 558 000 latiem. Taču gāzes cenu kāpums, kā paskaidroja domes priekšsēdētājs, neietekmē tarifu īpaši daudz. Domes vadība gan atzina, ka uzņēmums apkurei gāzi izmanto pēc iespējas mazāk, kaut gan ziemā pilnīgi iztikt bez gāzes arī nav iespējams. Gāzi izmanto arī koģenerācijas stacija, kas ražo siltumu un arī elektrību gan uzņēmuma vajadzībām, gan pārdošanai, un šobrīd tā strādā bez zaudējumiem.


Ko dara pašvaldība, lai palīdzētu iedzīvotājiem?


Pašvaldība palīdz sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām. 2008. gadā ir palielināts apkures pabalstu saņēmēju kategoriju skaits, ir pieaudzis arī pabalstu apjoms. Pagājušā gada 40 vai 50 latu vietā šogad mazturīgie iedzīvotāji saņem apkures pabalstu 80 vai 90 latu apjomā. Kopējais komunālo pabalstu apjoms ir pieaudzis no 98 000 latu uz 156 000 latu. Pašvaldība atbalsta ar pabalstiem arī pensionārus, kuri ietilpst šajās kategorijās.


Šobrīd ministrijā ir iesniegti izvērtēšanai grozījumi saistošajos noteikumos, kuros pašvaldība paredz pensionāriem, kuri dzīvo vieni, bet kuriem ir apgādnieki, neņemt vērā likumīgo apgādnieku ienākumus, bet izvērtēt tikai īpašumus, noskaidrojot, vai no tiem pensionārs varētu gūt reālu labumu.


Domes priekšsēdētājs saka paldies novada iedzīvotājiem, kuri regulāri apmaksā apkures rēķinus, un saprotoši izturas arī tādos gadījumos, kad iedzīvotājiem uz kādu laika posmu uzkrājas apkures parāds. To var nomaksāt gada laikā, jo nekādas sankcijas netiks piemērotas. „Ja iedzīvotāji nebūtu saprotoši, uzņēmums pāris gadu laikā bankrotētu, bet kopīgiem spēkiem varam risināt problēmas un dzīvot”, atzīst Aldis Adamovičs.


Domes izpilddirektors informēja, ka 20 pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir visaugstākais apkures tarifs, ir arī vislielākās problēmas saglabāt siltumu, tāpēc šogad tiks veikts māju energoaudits par valsts un pašvaldības līdzekļiem. Energoaudita rezultāti atklās problēmas katrā no mājām, bet tālākie darbi, izmantojot pašvaldības atbalstu, būs par saviem līdzekļiem jāveic pašiem iedzīvotājiem. Jo ātrāk dzīvokļu īpašnieki to iesāks darīt, jo lētāk un līdz ar to izdevīgāk tas būs. Arī valsts līmenī pašvaldību izpilddirektori runāja par energoresursu sadārdzinājumu, ko nav iespējams ietekmēt. Vienīgais risinājums – siltināt un renovēt dzīvojamās mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki mēs esam.


Dome izskatīs iespēju uzņemties SIA „Preiļu saimnieks” kredītsaistības un atslogot tarifu


SIA „Preiļu saimnieks” līdz 10. martam jāiesniedz bilance zvērinātajiem revidentiem, tad to izskatīs pašvaldība. Kā paskaidroja Aldis Adamovičs, „Preiļu saimniekā” ir lietas, kuras jāsakārto. Šobrīd daži domes speciālisti ir iesaistīti darbā, lai uzlabotu dažādas datorprogrammas uzņēmumā. Protams, tas prasa līdzekļus, bet arī iedzīvotājiem ir svarīgi ērti norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, saņemot viegli saprotamus rēķinus, kuros norādīts līdzekļu uzkrājums katrā mājā. Jāsakārto darbs pie uzņēmuma sniegtās informācijas, nepieciešams arī spēcīgs ekonomists, tā domā domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka visu smagumu uzņemsies pašvaldība, lai būtu vieglāk iedzīvotājiem. Ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi valstī, vienīgais risinājums ir dotēt siltuma uzņēmumu, tāpēc Preiļu novada dome izskatīs iespēju šī gada laikā pārņemt kredītsaistības no SIA „Preiļu saimnieks”. Ja deputāti atbalstīs priekšsēdētāja ierosinājumu, tad arī rudenī, sākoties jaunajai apkures sezonai, varētu saglabāties esošā maksa par apkuri. 


Ja siltumapgādes funkcijas pārņemtu privātā struktūra, pašvaldībai būtu grūti kontrolēt situāciju, jo privātais uzņēmums gribētu pelnīt, līdz ar to samaksa par apkuri  kļūtu neprognozējama. Dažās pašvaldībās ir pieredze, kad katlu mājas tiek nodotas nomā. Preiļos pagaidām neviens uzņēmējs nav izteicis šādu vēlmi.


Izpilddirektors pavēstīja arī to, ka citās pašvaldībās, lai gan tarifs ir samērā zems, tiek noteikti papildus vēl citi maksājumi, kas reālās izmaksas palielina. Tāpēc tuvākajā laikā tiks apkopota un atspoguļota presē informācija par komunālo maksājumu apmēriem dažādās pilsētās vienāda tipa daudzdzīvokļu māju dzīvokļos ar vienādu platību. Tad varēsim objektīvi novērtēt, kurā pilsētā un cik maksā konkrētā dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks.


Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 19.02.2008.