SVA speciālisti aicina ievērot profilaksi, lai nesaslimtu ar norovīrusiem

21.02.2008.

Sabiedrības veselības aģentūra (turpmāk – SVA) atgādina, ka laikā, kad valstī izplatās gripas vīruss, vērojams arī saslimstības pieaugums ar norovīrusu izraisītām akūtām zarnu infekcijām, tādēļ bieži vien gripas un norovīrusi tiek jaukti un tautā saukti arī par „vēdera gripu” vai “ziemas vemšanas slimību”.


Pēdējos gados saistībā ar norovīrusu aktivitāti reģistrēti arī vairāki grupveida saslimšanas gadījumi ģimenēs – 2005. gadā reģistrēti 8 grupveida saslimšanas gadījumi, 2006.gadā – 26 gadījumi, bet 2007.gadā – 28. Tā kā pagājušajā gadā no reģistrētajiem gandrīz 900 gadījumiem 46% saslimušo bija bērni vecumā līdz 6 gadiem, SVA epidemiologi īpaši aicina vecākus gan pašiem ievērot, gan uzmanīt, lai bērni ievēro nepieciešamo profilaksi:
• bieži mazgāt rokas – it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, bērnu autiņu maiņas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība;
• uzturā lietoto krāna ūdeni pirms lietošanas uzvārīt;
• nelietot uzturā nezināmas izcelsmes ledu;
• nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus;
• uzturā lietot tikai termiski pietiekami apstrādātu gaļu un tās produkciju, kā arī vēžveidīgos;
• neļaut slimam cilvēkam gatavot ēdienus pārējiem ģimenes locekļiem.


Visbiežāk norovīruss izplatās no personas uz personu tieša kontakta ceļā vai ar koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā inficējis slims cilvēks (arī tāds, kuram slimība norit vieglā formā vai bez simptomiem).


Norovīruss ir salīdzinoši izturīgs vīrus, tas var neiet bojā pat produktus vai ūdeni sasaldējot. Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Saslimušais var just nelabumu un vemt vairākas reizes dienā, atveseļošanās parasti notiek 1-2 dienu laikā un saslimšana neatstāj ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Ja saslimušais nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, var sākties ķermeņa dehidrācija (atūdeņošanās) un var rasties nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības. Dehidrācija parasti tiek novērota bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.


Informāciju sagatavoja:
Elīna Sprūde-Nesenberga

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.