Preiļu galvenās bibliotēkas 2. stāvā no 2008. gada 1. februāra skatāma Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izstāde veltīta Preiļu pilsētas 80. gadadienai „PREIĻU PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS VADĪTĀJI 1928- 2008„
Izstāde veltīta Preiļu pilsētai 80. dzimšanas dienā un stāsta par pilsētas pašvaldības vadītājiem.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas uz jauniem pamatiem veidojās ne tikai valsts varas struktūras, bet arī pašvaldības. 1924. gadā Pilsētas pašvaldības likuma projekts tika iesniegts Saeimā, bet to pieņēma tikai 1930. gadā.
Likums noteica, ka pašvaldības sastāvdaļas ir pilsētas dome, valde un revīzijas komisija. Domi ievēlēja vispārējās vēlēšanās. Pilsētas galvu, viņa biedrus un valdi, kā arī revīzijas komisiju ievēlēja dome uz savu pilnvaru laiku.
Preiļu miestam pilsētas nosaukums tika piešķirts 1928. gada 11. februārī. Ar šī paša gada 25. februāri miesta valde uzņēmās pilsētas valdes pienākumus un līdz ar to par pirmo pilsētas galvu kļuva Elja Gurvičs. Pilsētas valdē darbojās Leibs Cemelis, Zalamans Zilbermanis, Logins Koļesņikovs. Valdes sekretārs bija Jūlijs Putniņš.
Kā liecina Latvijas Valsts Vēstures arhīvā atrodamie Preiļu pilsētas valdes sēžu protokoli, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Preiļos ir nomainījušies 5 pilsētas galvas. Pirmie četri pilsētas vadītāji pēc tautības bijuši ebreji.
1934. gadā pilsētas domes tika atceltas, to kompetences tika nodotas pilsētas valdei. Pilsētas galvas pārdēvēja par vecākajiem. Vecāko, valdes un komisijas locekļus iecēla Iekšlietu ministrs no spējīgāko, godīgāko un patriotiski noskaņoto pilsoņu vidus. Preiļu pilsētas dzīvi no 1934. gada līdz 1940. gadam vadīja Salimons Romanovskis (fotogrāfijā 4. no labās).
Preiļu pilsētas 6-klasīgās pamatskolas skolēni, skolotāji, viesi (centrā Izglītības ministra biedrs J.Čamanis).1939.gada maijs.
Nākošās administratīvi teritoriālās un pārvaldes izmaiņas notika 1940. gadā. Vietējo padomju vēlēšanas vēl nenotika, bet pilsētu pagaidu izpildkomitejas un to priekšsēdētājus iecēla Augstākās Padomes Prezidijs. Izstādē redzams pirmais pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940. gadā Rubenis Aršs. Arī 2. pasaules kara gados vācu okupācijas civiliestādes iecēla pašvaldību vecākos, iesaistot pašvaldību darbā vietējos iedzīvotājus.
Pēc 2. pasaules kara tika pieņemti jauni likumi par pašvaldībām. Tie noteica vēlētas Darbaļaužu deputātu padomes un to izpildinstitūcijas – izpildu komitejas. Kopš 1946. gada pilsētu izpildkomitejas pakļautībā tika veidotas pastāvīgi darbojošās komisijas. Oficiālajos dokumentos sāka iespiesties krievu valoda.
Laikā no 1944. gada līdz 1960. gadam Preiļos ir strādājuši 12 pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāji. Diemžēl muzeja krājumā atrodamas fragmentāras ziņas par šī perioda pilsētas vadītājiem, tāpēc izstādē aplūkojami tikai A.Hļebņikova un G.Stepanova portreti.
No 1961. gada līdz 2008. gadam nomainījušies 15 pilsētas vadītāji. Šo cilvēku portreti veido izstādes kodolu.
Ar 1977. gada oktobri Darbaļaužu deputātu padomes pārdēvēja par Tautas deputātu padomēm.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gada likums par pašvaldībām noteica, ka vietējo varu realizē pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – pilsētu, novadu un pagastu domes (padomes). 1990. gada februārī pašvaldības lietvedībā pārgāja uz latviešu valodu.
Izstādi papildina Preiļu miesta (pilsētas) 1928. gada valdes sēžu protokoli pilsētas tiesību piešķiršanas un budžeta jautājumos un Preiļu skati.
Fotogrāfija ir kā tilts starp iekšēju, neredzamu prāta darbību un redzamo pasauli. Cilvēka sejas faktūra. Šķiet, ka tajā iekodēts cilvēka mūžs. Kalni un lejas. Skaistums. Un patīkama apziņa – mums ir. Mēs varam.