Notika cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO konference

23.11.2007.

“Bez skaļa sava viedokļa paušanas cilvēki diez vai tiks sadzirdēti”- ar šādiem vārdiem 23. novembrī notikušo Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO (turpmāk tekstā – LCĪVSO SUSTENTO) konferenci „Par dzīvi sabiedrībā” atklāja Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, kurš savā uzrunā konferences dalībniekiem, līdzīgi kā jaunievēlētā Labklājības ministre Iveta Purne, uzsvēra, ka valstij kopumā, ne tikai atsevišķām pašvaldībām, jādarbojas pie alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības. Tādejādi nākotnē veidotos sabiedrība, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un ikvienam ir līdzvērtīgas iespējas.


Kā norādīja I.Purne, viens no Labklājības ministrijas turpmākajiem uzdevumiem ir attīstīt tādus pakalpojumus, kas būtu atbilstoši katra cilvēka vajadzībām, izvērtējot viņa resursus un iespējas. Kā lielākos trūkumus sociālo pakalpojumu jomā ministre norādīja to pieejamības ierobežotību un to neatbilstību katra klienta vajadzībām. Tāpat tika uzsvērta pakalpojumu atšķirība pēc kvalitātes un kvantitātes rādītājiem dažādos reģionos, ko, iespējams, uzlabotu administratīvi teritoriālās reformas realizēšana. Pakalpojumu pēctecības ierobežotība, sociālā darba speciālistu trūkums zemā atalgojuma un psiholoģiski smagā darba dēļ, kā arī nepietiekama sadarbība valsts – pašvaldību – nevalstisko organizāciju sektora vidū tāpat tiek uzlūkoti kā būtiski trūkumi kvalitatīvu sociālo pakalpojumu izveidē.


Konferences gaitā interesantu skatījumu par attieksmes pret invaliditāti izmaiņām pauda LCĪVSO SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, norādot, ka aktīva ir kļuvusi cilvēku ar invaliditāti kustība, kas nebaidās paust savu viedokli. Turklāt darbaspēka trūkums darba devējiem liek arī invalīdos saskatīt kādu potenciālu. Lai arī pamazām, bet tomēr pieaug tolerance un sapratne starp dažādu grupu cilvēkiem.


Darba grupas „Par dzīvi sabiedrībā” pārstāve, Velku biedrības valdes locekle Liāna Velka iepazīstināja ar alternatīvajām atbalsta formām nākotnes perspektīvā, kā būtiskākās un uz pozitīvu rezultātu orientētas minēja konsultācijas un atbalstu no sociālā darbinieka, psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, izglītības darba speciālista u.c. profesionāļiem, personīgā asistenta, pavadoņa vai kontaktpersonas piesaiste personai ar invaliditāti, īpaši piemēroti dzīvokļi, dzīves vieta ar īpašiem pakalpojumiem bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsta grupas, kurās iespēja saņemt atbalstu un uzlabot savas dzīves kvalitāti.


Darba grupas „Par dzīvi sabiedrībā” vadītāja Inga Šķestere klātesošos iepazīstināja ar izstrādāto koncepciju „Dzīve sabiedrībā”, kurā galvenie pamatprincipi ir: visi cilvēki ir vienlīdzīgi, cilvēku ar invaliditāti un cilvēku bez invaliditātes vajadzības ir vienlīdz svarīgas, cilvēku ar invaliditāti un cilvēku bez invaliditātes vajadzībām ir jābūt par pamatu sabiedrības plānošanai, cilvēkam ar invaliditāti un cilvēkam bez invaliditātes ir jābūt vienlīdzīgām iespējām būt noteicējam par savu dzīvi.


Lai cilvēki ar īpašām vajadzībām patiešām tiktu sadzirdēti, LCĪVSO SUSTENTO organizācijas pārstāvji Labklājības ministrei I.Purnei nodeva neskaitāmas bērnu ar īpašām vajadzībām vecāku vēstules, no kurām aizkustinošākās bija pieejamas arī publiskai apskatei konferences laikā.
Atliek vien cerēt, ka visas sociāli mazaizsargātās grupas pamazām tiks sadzirdētas.









Anita Gāga,
Preiļu novada domes
Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja

Pēdējās izmaiņas: 23.10.2018.