Gripas gadījumi joprojām nav reģistrēti, arī saslimšana ar saaukstēšanās slimībām nepieaug

15.11.2007.

Valsts aģentūra
Sabiedrības veselības aģentūra
Sabiedrisko attiecību daļa
Tālrunis 67081549; mob.26442452; fakss 67339006;
e-pasts:
prese@sva.gov.lv; www.sva.gov.lv


Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 5. līdz 11.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī. Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1167,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.


Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Aizkraukles, Jelgavas, Madonas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā.  Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē  76% audzēkņu, skolas – 91%.


SVA epidemiologi norāda: pašreiz saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir tādā pašā līmenī kā pagājušā rudens-ziemas sezonā, un arī situācijas attīstība ir tāda pati kā pagājušajā  sezonā.


Pagājušajā (2006. – 2007.gada) sezonā pirmie laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi tika reģistrēti 2007.gada janvāra pirmajā nedēļā. Bet gripas epidēmija Latvijā sākās 6.nedēļā (februāra sākumā). Iepriekšējā sezonā saslimstība ar gripu bija vērtējama kā „augsta”, jo saslimstības maksimālais līmenis vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 6 gadu vidējo maksimālo saslimstības rādītāju.


Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām, kad bija vērojama gripas izplatības „vidējā” intensitāte, daudz augstāka un gripas izplatības intensitāte.
Atgādinām, ka efektīvākais pretgripas profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Arī šogad, tāpat kā iepriekš, tiek prognozēts, ka cirkulēs gan A, gan B tipa gripas vīrusi. Aizsardzība pret abu tipu gripas vīrusiem iekļauta arī šīs sezonas pretgripas vakcīnas sastāvā.


Tāpat arī svarīgi ir ievērot citus pretgripas profilakses pasākumus:
• Ievērot personīgo higiēnu, it īpaši bieži mazgāt rokas;
• Regulāri vēdināt telpas;
• Lietot uzturā pēc iespējas vairāk šķidrumu (zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas), skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), produktus, kas satur fitokomponentus (svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus), kā arī produktus, kas satur C vitamīnu (kivi, mežrozīšu augļi, kāposti, saldie pipari, apelsīni un greipfrūti).
 
Informāciju sagatavoja:
Elīna Sprūde-Nesenberga
Papildus informācija pa telefoniem 67081625 vai 28805384

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.