Pietiekama fiziskā aktivitāte ir mazāk nekā pusei Latvijas skolēnu

20.09.2007.

Valsts aģentūra
Sabiedrības veselības aģentūra
Sabiedrisko attiecību daļa
Tālrunis 67081549; mob.26442452; fakss 67339006;
e-pasts:
prese@sva.gov.lv; www.sva.gov.lv 


Mazāk nekā puse (46,3%)Latvijas skolēnu pusaudžu vecumā ir pietiekoši fiziski aktīvi. Palielinoties vecumam, fiziskās aktivitātes būtiski samazinās. Meiteņu īpatsvars ar pietiekamu fizisko aktivitāti 11 gadu vecumā ir 45,5%, bet 15 gadu vecumā – vairs tikai 35,8%.


Šādus secinājumus atklāja Pasaules Veselības organizācijas atbalstītā starptautiskā Skolēnu veselības paradumu pētījuma pēdējā aptauja, ko Latvijā 2002./2006. gadā veikusi Sabiedrības veselības aģentūra.


Izmantojot standartizētu anketu, tika aptaujāti 4245 piekto, septīto un devīto klašu skolēni. Skolēnu veselības paradumu pētījuma galvenais mērķis ir iegūt informāciju par skolas vecuma bērnu veselības paradumiem un dzīvesveidu. Pētījums tiek veikts ik pēc četriem gadiem. 


Joprojām notiek debates par pietiekamas fiziskās aktivitātes līmeni skolas vecuma bērniem, taču esošās vadlīnijas nosaka, ka visiem skolas vecuma bērniem jābūt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā, ne mazāk kā piecas dienas nedēļā, ieskaitot gan mēreno, gan intensīvo fizisko slodzi.


Aptauja parādīja, ka fizisko aktivitāšu vietā liela daļa skolēnu savā brīvajā laikā labprātāk izvēlas televizora skatīšanos vai laika pavadīšanu pie datora. Vidējais pie TV pavadīto stundu skaits darbadienās ir 4,78 stundas, bet nedēļas nogalēs 5,48 stundas. Spēlējot datorspēles, čatojot vai pildot mājas darbus skolēni pie datora vidēji pavada 3,25 stundas darbadienās un 3,51 stundas nedēļas nogalēs.


Gandrīz piektā daļa skolēnu (19,9%) darbadienās datorspēlēm un spēļu konsolēm velta līdz pat piecām stundām; nedēļas nogalēs tik pat ilgu laiku datoram velta 27,9% aptaujāto skolēnu.


Sabiedrības veselības speciālisti atgādina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan garīgo veselību, piemēram, stiprinot balsta – kustību sistēmu, samazinot sirds-asinsvadu slimību risku, kā arī sekmējot pozitīvas emocijas, savukārt mazkustīgums veicina aptaukošanos, kas ir vairāku saslimšanu riska faktors. 


Ir gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus. Cilvēks, kas bērnību un skolas gadus brīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna, visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvo laiku pavadīt mazkustīgi.


Pētījums „Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā” izdots 2000 eksemplāros un to izplatīs skolu administrācijai, sociālo zinību un sporta stundu skolotājiem, kā arī valsts un pašvaldību speciālistiem, kuri ir atbildīgi par sporta jautājumiem.Elektroniski skolēnu veselības paradumu pētījums atrodams SVA mājas lapā: www.sva.gov.lv


Informāciju sagatavoja
Sabiedrības veselības aģentūras
sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Baiba Auzāne, 67081624

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.