Par siltumu Preiļos sākam norēķināties pēc siltuma skaitītāju rādījumiem. Ko darīt, lai jāmaksā būtu mazāk?

13.12.2006.


Par siltumu Preiļos sākam norēķināties pēc siltuma skaitītāju rādījumiem.
Ko darīt, lai jāmaksā būtu mazāk?


  2006.gada 16. jūnijā Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja jauno siltuma tarifu Preiļu novadā – 27,07 lati par vienu megavatstundu. Pagājušajā gadā par vienu kvadrātmetru maksājām 0,63 latus. Šogad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem siltuma uzskaite tiek veikta, pamatojoties uz uzstādīto siltuma skaitītāju rādījumiem. Siltuma skaitītāju uzstādīšana Preiļos tika pabeigta līdz apkures sezonas sākumam. Skaitītāju rādījumi daudzās mājās ir ļoti augsti, cilvēki sašutuši, pensionāri ir neizpratnē par to, kā varēs norēķināties par siltumu, jo daudzi maksājumus ir veikuši apzinīgi, uzreiz pēc kārtējā rēķina saņemšanas, arī tagad negrib krāt parādus.
  11.decembrī Sociālā dienesta centrā notika pensionāru sapulce sakarā ar pieaugušo maksu par piegādāto siltumu pilsētas dzīvokļos. Sarunā piedalījās Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Preiļu novada domes deputāts Oļegs Hļebņikovs un SIA „Preiļu saimnieks” siltuma nodaļas vadītājs Vladimirs Haritonovs.
  Aldis Adamovičs paskaidroja, ka siltuma tarifa paaugstinājums saistīts ar izejvielu – gāzes, šķeldas un malkas cenu kāpumu. Pilsētas lielākajā daļā nomainītas arī siltumtrases, pieaugusi benzīna cena. Lai atrisinātu radušos situāciju, nepieciešama abpusēja sadarbība. Domei, acīmredzot, būs jāpieņem lēmums, kā kompensēt paaugstinātās izmaksas trūcīgajiem pensionāriem un maznodrošinātajām ģimenēm. Domes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums no šīs situācijas nevar iedzīvoties, kā to pasniedz daļa iedzīvotāju.
  Vladimirs Haritonovs informēja, ka gāzes cena novembrī bija 140,14 lati par 1000 kubikmetriem. Tā ir tikusi paaugstināta katru gadu, bet apkures tarifs ir bijis nemainīgs. Cenas augušas arī šķeldai. SIA „Preiļu saimnieks” speciālisti, saņēmuši siltuma skaitītāju rādījumus par novembri, decembrī sāka regulēt siltuma padevi tajās mājās, kur izmaksas bija lielākas par 74 santīmiem par vienu kvadrātmetru. 
  Ar lielu interesi klātesošie noklausījās Preiļu iedzīvotāja Modra Krūzes stāstījumu par praktisko pieredzi, kas gūta, jau pirms desmit gadiem Mehanizatoru ielas 6a dzīvojamajā mājā uzstādot siltuma skaitītājus un norēķinu par siltumu veicot tikai pēc skaitītāju rādījumiem. Minētās mājas iedzīvotāji par siltumu norēķinās, maksājot 25 santīmus par vienu kvadrātmetru. Gaisa temperatūra dzīvokļos nav augstāka par 17ºC. Pirms lēmuma pieņemšanas uzstādīt skaitītāju pieredze tika iegūta citās Latvijas pilsētās.
  Minētās mājas iedzīvotāji siltumu taupa. Kā to darīt pārējiem? Uzņēmīgais preilēnietis paskaidroja, ka vispirms nepieciešama mājas tehniskā inventarizācija. Jānoņem liekie radiatori dzīvokļos un māju koridoros, māju durvīm un logiem jābūt aizvērtiem. Nepieciešams māju siltināt. Lielu efektu dod logu nomaiņa.
  Modris Krūze norādīja, ka mājās nenotiek radiatoru skalošana, kas, viņaprāt, dotu lielu siltuma ekonomiju. Oļegs Hļebņikovs savukārt ar piemēru parādīja, ka radiatoru skalošana izmaksā ļoti dārgi, ko parādījusi Preiļu 2. vidusskolas pieredze. Diez vai iedzīvotāji šo pakalpojumu būtu spējīgi apmaksāt.   
  Saistībā ar radušos situāciju lūdzu skaidrojumu Preiļu novada domes tehniskās daļas speciālistam Pēterim Romanovam. Viņš pastāstīja, ka informācijas par tarifu pieaugumu un skaitītāju uzstādīšanu Preiļos ir bijis pietiekoši. Esam rakstījuši novada domes informatīvajā izdevumā „Preiļu Novada Vēstis”, novada domes mājas lapā, iedzīvotāji ir informēti arī ar citu masu mediju starpniecību. Kultūras namā SIA „Preiļu saimnieks” organizēja iedzīvotāju sapulci par jaunu siltuma tarifu ieviešanu. Ar nožēlu jāatzīst, ka no 65 daudzdzīvokļu mājām uz šo svarīgo pasākumu atnāca tikai 58 iedzīvotāji. Tas liecina, ka pilsētas iedzīvotājiem par jaunajiem siltuma tarifiem nebija īpašas intereses.
  Atcerēsimies, ka pagājušajā gadā un arī šogad triju daudzdzīvokļu māju – Celtnieku ielā 9, Daugavpils ielā 70, un Liepu ielā 9, iedzīvotājiem tika organizētas sapulces par māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Uz pirmo sapulci ieradās 15 – 28 % dzīvokļu īpašnieku, tāpēc tā nevarēja notikt, jo nebija pārstāvēti 50% dzīvokļu īpašnieku. Saruna ar dzīvokļu īpašniekiem varēja notikt tikai trešajā kopā sanākšanas reizē. „Varu secināt, ka līdz šim iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti zema,” atzīst Pēteris Romanovs. Iedzīvotāji negrib runāt par māju siltināšanu, par siltuma taupīšanu, jo visos projektos vajag piedalīties ar savu kapitāla daļu. Izrādās, ka līdz šim visus apmierināja SIA „Preiļu saimnieks” darbs siltuma piegādes jomā, jo nebija paaugstināti siltuma tarifi. Bet tagad ir sākusies neapmierinātība. Preiļu pilsētā ir aptuveni 85% privatizēto dzīvokļu, tas ir privātais īpašums un domāt par siltuma taupību un energoefektivitātes paaugstināšanu ir īpašnieka pienākums.
 Siltuma skaitītāji ir uzstādīti, lai piegādātājs un patērētājs vienmēr varētu kontrolēt un uzskaitīt patērēto siltumenerģiju.
  Ir pienācis laiks, kad iedzīvotājiem jāņem iniciatīva savās rokās un jāorganizē mājas iedzīvotāju kopsapulces, jāievēl māju vecākie un atbildīgie par siltuma daudzuma patēriņu konkrētai mājai. Pilnvarotai personai, ņemot līdzi konkrētās mājas iedzīvotāju sapulces protokola kopiju, jāpiesakās SIA „Preiļu saimnieks” uz apmācībām siltuma skaitītāju regulēšanai.
Pēteris Romanovs aicina saprast, ka siltumenerģija nevar būt lēta, jo visām izejvielām – elektroenerģijai, gāzei, malkai un šķeldai cenas pieaug. Kad būsim sākuši veikt siltuma uzskaiti, sāksim domāt arī par māju siltināšanu, kā to dara citās Latvijas pilsētās, un rezultāti būs pozitīvi.
Ko teikt par radušos situāciju Preiļos? Vai vainosim tikai SIA „Preiļu saimnieks” un atbildīgos darbiniekus? Iespējams, ka viņi varēja panākt solīti pretī iedzīvotājiem un paskaidrot konkrēti, kas jādara, lai nebūtu šoka, saņemot rēķinus. Bet varbūt mums, dzīvokļu īpašniekiem, jāņem iniciatīva savās rokās un jāiet pašiem pie apsaimniekotājiem ar priekšlikumiem? Teiksiet, ka nesaprotam neko? Mēs varam mācīties, jo mēs esam īstie saimnieki savā pilsētā un savā īpašumā.

Maija Paegle,
sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 13.12.2006.