Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs septembrī aicina uz karošu izstādi

22.08.2006.


  No septembra Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs atklātajā tekstiliju, keramikas un mēbeļu krātuvē apmeklētājiem piedāvā izstādi, kuras tēma ir iedzīves priekšmetu grupa – grebtās koka karotes un kausi. Izstāde veidota ar mērķi sniegt nelielu ieskatu karošu darināšanas vēsturē un iepazīstināt ar amatnieka Andra Brica grebto koka karošu un smeļamo kausu kolekciju.
  Karote ir viens no pirmajiem un nepieciešamākajiem ēdamrīkiem, kas nodrošināja cilvēkam zināmas sadzīves ērtības un higiēnu.
  Kultūras pirmsākumos cilvēki kā karotes lietojuši dobus priekšmetus, gliemežvākus, cietās augļu čaulas. Kā karotes lietoti arī lielo dzīvnieku locītavu kauli. Savu tagadējo veidu karotes ieguvušas neolītā un kopš šī laika savu izskatu nav būtiski mainījušas; kāts ar kausu parasti darināts no viena (koka, raga, vai māla) gabala.
 Tā kā Latvijas teritorija bija bagāta mežiem, koks kā lētākais, pieejamākais un vieglāk apstrādājams izejmateriāls, kļuva par vietējo iedzīvotāju galveno būvmateriālu un izejvielu dažādu ikdienā lietojamo priekšmetu izgatavošanai.
  Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos senākās koka karotes un kausi atrasti Sārnates purva apmetnē un datēti ar 3.g.t. pirmo pusi vai vidu pr. Kr. Akmens laikmetā karotes gatavotas no lapu kokiem tās izgrebjot ar akmens vai krama darba rīkiem. Arī viduslaikos par izejmateriālu karošu gatavošanai kalpojuši lapu koki – osis, ozols, kļava un liepa.                                              
  Latvijas teritorijā, līdzīgi kā visā Rietumeiropā, metāla karotes plašāk sāk ieviesties no 16.gadsimta. Metāla karotes Rīgas un viduslaiku piļu – Cēsu, Āraišu, Turaidas, Dobeles, Bauskas u.c. izrakumos iegūtas 16.-17.gadsimta slāņos. Bronzas un sudraba karotes, kausus un citus traukus varēja atļauties lietot tikai tā laika bagātākie ļaudis, pilsētās – patriciāts, namnieki, bet laukos muižnieki. Zemnieku mājās koka karošu vietā pirktās metāla karotes sāka lietot 19.gadsimta beigās. Trūcīgo zemnieku mājās vēl 20.gadsimta sākumā ēda ar koka karotēm.
  Arī mūsdienās koks ieņem ievērojamu vietu sadzīvē nepieciešamo priekšmetu izgatavošanā, taču ar roku grebtas karotes tagad darina tikai entuziasti, kas mīl koku un savā darbībā saskata darbošanās poētisko pusi. Viens no šiem entuziastiem ir amatnieks Andris Brics. Karošu grebšanas talantu sevī atklājis apmēram pirms pieciem gadiem. Meistars ir izveidojis koka karošu un smeļamo kausu kolekciju. Tajā ir ap 150 priekšmetu, kuru darināšanai izmantotas vairāk nekā 40 koku un krūmu sugas, arī augi – purva vaivariņi, zilenes, diždadzis. Cik dažādi koki, krūmi un augi, dažāda to krāsa, spīdums un tekstūra tik daudzveidīga veidojusies kolekcija. Tajā nav divu vienādu vai pat līdzīgu izstrādājumu arī tāpēc, ka atšķirībā no citiem meistariem, kas karošu grebšanai ņem koka pagali un no tās izgrebj karoti, Andris karotes un smeļamos kausus darina no atjautīgi izmeklētām koka saknēm ar izliekumiem, neparastas formas zariem, sakārņiem, piemēram, visi kausiņi ir izgrebti no materiāla, kuru pati daba jau izliekusi taisnā leņķī.
  Meistars uzskata, ka galdniecības darbos svarīgākais ir meistarīgs darbs un precizitāte, bet karošu grebējam jābūt apveltītam arī ar milzīgu pacietību, jo darbs ir vienmuļš un nepacietīgajiem karotes taisīšanu labāk nesākt. Andra meistarotās karotes un smeļamie kausiņi izmantojami arī ēdiena gatavošanā, tomēr amatnieks tos nedarina praktiskai lietošanai vai pārdošanai, bet gan pašam, ģimenei un draugiem par prieku.
Materiāla sagatavošanai izmantoti LU Vēstures institūta arheologu pētījumi.

Tekla Bekeša,
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore


Koka ēdamkarote. Grebis Anufrijs Ziemelis, Vārkava, 20.gs. pirmā puse
Koka smeļamais kauss. Grebis Tadeušs Sesks, Rudzāti, 1930 – tie gadi



Amatnieka Andra Brica grebtās koka karotes un smeļamie kausi

Pēdējās izmaiņas: 22.08.2006.