Sagatavošanās ganību periodam

24.05.2006.


  Lēnām, bet tomēr ir sākusies šī gada ganību sezona. Gribas cerēt, ka mitruma augsnē pietiks, lai sazeltu labs un kvalitatīvs zelmenis. Pašreiz, kas vēl to nav paspējis izdarīt, ir svarīgi sakārtot ganību aplokus, ganu ceļu, padomāt par ūdens nodrošinājumu un par vietu, kur ganāmpulkam patverties no saules un vēja. Svarīgs faktors ir ganību ietilpības aprēķināšana, lai, atkarībā no ganību produktivitātes un saimniecībā esošās papildbarības daudzuma, dzīvnieki saņemtu nepieciešamo, bet nenoplicinātu ganības. Trim, četrām augstražīgām govīm nepieciešams 1 ha kultivēto ganību noganīšanai 4-5 reizes sezonas laikā.
Laižot lopiņus ganībās, jāievēro pārejas laiks. Pakāpeniski – 7-14 dienu laikā, saīsināts ganīšanas laiks, pilna ziemas barības deva, kūtī – papildus siens vai salmi, ja iespējams, kā cukura avots – melase.
  Ganību perioda sākumā gadās gremošanas orgānu saslimšanas, ko var izraisīt barības līdzekļu maiņa. Gremošanas orgāni un mikroflora nespēj pielāgoties, apēstā barības masa strauji rūgst, kā rezultātā var sākties caureja un uzpūšanās. Sniedzot pirmo palīdzību, dzīvniekus jāaizved no sulīgās barības, jānodrošina nepārtrauktas kustības, kreiso sānu  masāža, spaidīšana, novietošana slīpi ar paceltu priekšgalu, vīstokļa iesiešana mutē. Lai novērstu spurekļa satura saputošanos – ar pudeli caur muti ielej 0,5 l eļļas vai 2-3 l svaiga piena. Lieto specifiskos pretuzpūšanās līdzekļus. Aitas paceļ pakaļkājās, sānus starp ceļiem saspiežot, cenšas panākt atraugāšanos. Iesaka sadzīt ūdenī un izsauc veterinārārstu.
Aktuāla ir arī ganību tetānija jeb vielmaiņa, tā sevišķi raksturīga augsti produktīvām govīm. Ganību zālē ir daudz proteīna, labs aminoskābju nodrošinājums, toties maz ogļhidrātu un kokšķiedras, no minerālvielām daudz nātrija, hlora, kalcija un fosfora, daudz kālija, toties pilnīgi nepietiekamā daudzumā ir magnijs, kas galvenokārt izraisa minētās saslimšanas.
   Augos maz mikroelementu, tāpēc visu ganības sezonu ganāmpulks jānodrošina ar mikroelementu papildbarību. Jābūt brīvi pieejamai laizāmajam sālim, jāseko līdzi nepieciešamajam ūdens daudzumam, jo ūdens trūkums apgrūtina barības sagremošanu, līdz ar to krītas produktivitāte.
   Problēmas var izraisīt endoparazīti (lenteņi, fasciolas). Ja ir aizdomas par to esamību, jāveic izmeklējumi, analīzes jāved uz laboratoriju tajā pašā dienā, jo ilgākā uzglabāšanas periodā tie iet bojā un faktiski endoparazītu klātbūtni konstatēt nav iespējams.
Problēmas var izraisīt arī kukaiņi un ērces. Pēc pagājušā gada pieredzes ir pamatotas raizes par knišļiem. Iespējams, tik liels knišļu pieplūdums šogad nav prognozējams, bet jāatceras, ka knišļiem ir divas paaudzes gadā – pavasarī un rudenī. Dzīvnieku reakcija uz knišļu kodumiem parādās iekaisuma, sirdsdarbības un elpošanas traucējumu, analītiskā šoka veidā. Profilaksei jāizmanto dažādi repelenti. Ja novērojama masveida knišļu savairošanās, nedrīkst laist lopus ganībās. Var izmantot arī dabiskos līdzekļus – vībotnes, vaivariņus. No tiem gatavo novārījumu un lieto ārīgi. Strutenes var lietot arī svaigas, saberžot un liekot koduma vietai. Labs līdzeklis ir mājlopa ierīvēšana ar lupstāju, tā smarža aizbaida kukaiņus.
Jāseko mājlopu kāju nagu stāvoklim. Pirms ganībām nagi jāapgriež, bet tas jādara kvalificētam speciālistam.
    Iespējama saindēšanās ar savvaļas augiem. Pirmās pazīmes – nemiers, siekalošanās, bieža urinēšana, krampji. Saindējoties ar kultūraugiem –  kartupeļu lakstiem, bumbuļu asniem,  slimības pazīmes ir nomāktība, ķermeņa pakaļējās daļas nespēks, apgrūtināta elpošana, tūskas, aborti, uzpūšanās un caureja. Ārstēšanai izmanto eļļu, glaubersāli, gļotainus novārījumus (linsēklas).
   Novēlu mums visiem darbīgu vasaru ! Lai gotiņas dod daudz piena un nerodas raizes ar slimībām! Gaidīsim Jūs pēc padoma arī pie mums – Janīnas Bečas Aizkalnē un Lidijas Veigules Preiļu pagasta centrā!

Janīna Beča, Aizkalnes pagasta centra lauku attīstības speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 24.05.2006.