Valdība apstiprina invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādnes

12.08.2005.

 


Rīga, 09.08.2005. – Valdība 9.augustā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes, kuru īstenošanai turpmākajos četros gados ir nepieciešami vairāk kā  14 milj. lati.
Pēc pamatnostādņu apstiprināšanas LM aptuveni divu mēnešu laikā izstrādās rīcības plānu ar konkrētām aktivitātēm invalīdu sociālās aizsardzības, nodarbinātības un invalīdu integrācijas procesa veicināšanā. Rīcības plānā tiks arī precizēts nepieciešamo līdzekļu apjoms pamatnostādņu īstenošanai, šobrīd pēc LM aptuveniem aprēķiniem laika periodā no 2006. līdz 2010.gadam nepieciešami vairāk kā 14 milj. latu.
„Invalīdu integrācijas veicināšana sabiedrībā ir nebeidzams process. Aizvien pastāv neatrisināti jautājumi, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Šajā dokumentā īpaša nozīme ir vērsta gan uz to, lai cilvēks nekļūtu par invalīdu, gan arī, lai veicinātu sakārtotas, stabilas un invalīdiem labvēlīgas vides izveidi, tādejādi veicinot pilnvērtīgu šo cilvēku iekļaušanos aktīvajā sabiedrības dzīvē,” uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe.


Ministre arī norāda, ka „nedrīkst ļaut invalīdam sēdēt mājās un ieslīgt depresijā, jo tas veicina slimības vai traumas seku attīstību. Invalīdiem ir jārada iespēja integrēties sabiedrībā, nodrošinot viņu ar nepieciešamajiem medikamentiem, rehabilitācijas pasākumiem, kā arī sniedzot plašākas izglītības un invaliditātes profilakses un invalīdu sociālās aizsardzības valsts politikas pamatprincipus, mērķus un prioritātes.


Tās nosaka galvenos darbības virzienus, lai invalīdam vai cilvēkam, kam draud invaliditāte, uzlabotos dzīves kvalitāte, piedāvājot plašākas iespējas profilakses, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā. Pamatnostādnes, piemēram, paredz:
• par valsts līdzekļiem nodrošināt asistentus 10 tūkst. invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (neredzīgajiem, cilvēkiem ar smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem u.tml.);
• ieviest atbalsta programmas (piem., darbnīcas, dažādas nodarbības) cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (tai skaitā ar psihiskām saslimšanām), kuri atrodas ārstniecības vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs;
• pilnveidot veselības profilaktiskos pakalpojumus cilvēkiem, kuriem pastāv risks kļūt par invalīdiem, piedāvājot viņiem tādus pakalpojumus, kas ļautu laicīgi novērst radušās veselības problēmas un atgriezties darba tirgū u.c.;
• attīstīt un ieviest subsidētās nodarbinātības pasākumus invalīdiem, tostarp paredzot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kuros strādā ne mazāk kā puse invalīdu no kopējā nodarbināto skaita.


Šāda dokumenta izstrāde bija nepieciešama tādēļ, ka valstī pastāv vēl neatrisināti jautājumi attiecībā uz invaliditātes profilaksi un noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Tāpat arī esošajā likumā lietotā terminoloģija neatbilst mūsdienu vajadzībām.
LM speciālisti, detalizēti analizējot pašlaik spēkā esošās tiesību aktos noteiktās normas, atzīmē, ka valstī aizvien ir nepilnīga sistēma invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. To kavē gan nepietiekamais finansējums veselības aprūpei, kompensējamiem medikamentiem, medicīniskajai rehabilitācijai, gan arī tādas sistēmas trūkums, kas veicinātu rehabilitācijas procesa vienotību un nepārtrauktību. Šeit ļoti būtiska ir sadarbība starp dažādām iesaistītajām institūcijām.
Tāpat invalīdiem savu īpašo vajadzību dēļ aizvien nākas saskarties ar ierobežojumiem, kad viņi vēlas strādās, līdz ar to nepieciešams radīt atbalsta sistēmu šo šķēršļu novēršanai un arvien plašāk attīstītu subsidēto darba vietu izveidi un to pieprasījumu. D.Staķe atzīmē, ka ir svarīgi attīstīt tādus pasākumus, kas palielinātu nodarbinātības iespējas, sniedzot atbalstu pašiem cilvēkiem un motivējot darba devējus.
Labklājības ministre īpašu uzmanību vērš arī uz to, ka invalīdu integrācijas jautājumu risināšanai vienlīdz svarīgs ir arī visu citu iesaistīto ministriju atbalsts un aktivitāte. Daudzi dokumentā ietvertie pasākumi ir jākoordinē arī Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai u.c. iesaistītajām valsts struktūrām.
LM speciālisti uzsver, ka šī politika tiks ieviesta pakāpeniski, tādējādi sākotnējā posmā darbosies divas paralēlas sistēmas. Jauno pakalpojumu sistēmu paredzēts attīstīt laikā līdz 2010.gada un tikai pēc tam ieviest jaunu sistēmu invaliditātes smaguma noteikšanai.
Labklājības ministrija, strādājot pie šī dokumenta izstrādes, vairākkārtīgi ir konsultējusies ar citu ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tādējādi uzklausot un diskutējot par dokumentā ietvertajiem jautājumiem ar vairākām iesaistītām pusēm.
2005.gada aprīlī Latvijā bija vairāk kā 111 tūkst. invalīdi, gandrīz 8 tūkst. invalīdu noteikta 1. grupa, vairāk kā 9 tūkst. bērni invalīdi, gandrīz 60 tūkst. – 2. grupa, bet aptuveni 35 tūkstošiem invalīdiem ir piešķirta 3. grupa. 


Pēc plašākas informācijas vērsties pie
Komunikācijas departamenta direktores Vinetas Bērziņas (7021632, 6497758).

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.