Sociālais dzīvojamais fonds Preiļu novadā – arvien aktuāls jautājums

02.05.2005.

Noslēdzot 2004. gadu, Preiļu novadā bija 155 cilvēki, kuriem ir iedalīta sociālā dzīvojamā platība. Šogad šādu personu ir kļuvis vairāk – sociālajos dzīvokļos, istabās un gultas vietās dzīvo 174 cilvēki.


Kā pastāstīja Preiļu novada domes Dzīvokļu jautājumu komisijas priekšsēdētāja Aina Iļjina, ar sociālo dzīvojamo platību vispirms tiek nodrošinātas ģimenes ar bērniem, daudzbērnu ģimenes, invalīdi, pirmspensijas vecuma un pensijas vecuma cilvēki. Tie visi pārsvarā ir maznodrošinātie novada iedzīvotāji, kuri nespēj iegādāties dzīvokli par augstajām tirgus cenām. Piešķirot sociālo dzīvokli, komisija vienmēr izvērtē personas ģimenes sastāvu, veselības stāvokli, darbaspējas, un, protams, cenšas savākt informāciju, vai cilvēkam nav kāda veida atkarības problēma (alkoholisms, narkomānija u.c.). Daudzbērnu ģimenēm parasti tiek piešķirti dzīvokļi ar atsevišķām koplietošanas telpām, bet personas ar atkarības problēmām tiek izvietotas tā, lai netraucētu ģimenēm ar bērniem.


Preiļu pilsētā sociālais dzīvojamais fonds ir koncentrēts Lauktehnikas mikrorajonā un A.Upīša ielā. Nelabiekārtotiem dzīvokļiem, kuri pilsētā atbrīvojas, arī tiek piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Tādi dzīvokļi ir iekārtoti Raiņa bulvārī, Rēzeknes, Brīvības, Aglonas, Daugavpils un Liepājas ielās. Tie ir pielāgoti sociāliem dzīvokļiem, jo pagaidām novadā nav nevienas speciāli būvētas mājas ar mazgabarīta dzīvokļiem.


Nesen tika veikts kapitālais remonts divos dzīvokļos A.Upīša ielā 18. Tagad tur ir izremontētas četras istabas, nomainīts sanitārais mezgls, veikta siltināšana, uzstādīta jauna centrālapkure, jo viens no dzīvokļiem bija bojāts ugunsgrēkā. Caurstaigājamās istabas ir pārveidotas par atsevišķām istabām. Perspektīvā arī pārējiem dzīvokļiem A.Upīša ielā vajadzīgs remonts un rekonstrukcija, lai izveidotu sociālās istabas.


Pašlaik novada iedzīvotājiem piedāvājam sociālās dzīvojamās platības Aizkalnes pagastā, diemžēl ne Preiļu pilsētas, ne Aizkalnes pagasta iedzīvotāji nevēlas tās izmantot, jo ģimenēm ar maziem bērniem parasti ir nepieciešams bērnudārzs, atzina Aina Iļjina.


Ar lielāko daļu sociālā dzīvojamā fonda īrnieku, izņemot pensionārus un invalīdus, īres līgumi tiek slēgti uz sešiem mēnešiem. Šādu kārtību nosaka likums, lai disciplinētu īrniekus veikt maksājumus par dzīvojamo platību. Likumdošanā arī noteikts, ka sociālās dzīvojamās platības īrniekiem 70 % apmērā īres maksu sedz pašvaldība.


Informāciju uzklausīja Maija Paegle

Pēdējās izmaiņas: 02.05.2005.