Probācijas dienests valstī un Preiļu rajonā

02.05.2005.

Kopš civilizētas sabiedrības pirmsākumiem sabiedrība meklē izskaidrojumu, vai bargiem sodiem piemīt atturošs efekts. Vai otrādi – tie rosina būt vēl cietsirdīgākam? Vai noziedznieks labojas izolācijā no sabiedrības, vai arī cietums ir “noziedzības universitāte”?


Nav noslēpums, ka šobrīd mūsu valstī kriminālsodu izpildes procesā uzsvars tiek likts uz sodīšanu, un daudzi likumpārkāpēji nonāk cietumos. Probācijas dienests radīts, lai atslogotu pārējo tiesības aizsardzības iestāžu darbu, sekmētu noziedzības novēršanu valstī un nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi. Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības rakstura, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.


Valsts probācijas dienests ir solis uz jaunas kriminālsodu izpildes sistēmas ieviešanu, jo mērķis nav tikai veicināt tādu sodu piespriešanu, kad noziedznieks tiek izolēts no sabiedrības, bet izveidot sistēmu, kurā pastāv gan cietumsodi, gan sodi, kad cilvēks netiek izolēts no sabiedrības, bet izcieš piespriesto sodu sabiedrībā.


Īsumā par probācijas dienesta funkcijām un uzdevumiem. Probācijas dienests sniegs izvērtēšanas ziņojumus, t.i., informāciju, kas raksturo probācijas klientu. Šī informācija tiks sagatavota pēc tiesas vai prokuratūras pieprasījuma gadījumos, kad tiks lemts jautājums par drošības līdzekļa pielietošanu, par soda piespriešanu, kā arī kad cietumos tiks lemts jautājums par notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.


Pēc tam, kad tiesnesis ir sagatavojis spriedumu lietā un persona nav notiesāta ar brīvības atņemšanu, bet ar kādu no sabiedrībā izciešamajiem sodiem, notiesātais ierodas pie probācijas darbinieka, kura rīcībā jābūt vairākām programmām, kuras īsteno pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas. Šos pakalpojumus ar Probācijas dienesta starpniecību pērk valsts. Tās būs programmas, kas atbrīvos no alkohola un narkotisko vielu atkarības un ļaus atgūt zaudētās pilnvērtīgai dzīvei vajadzīgās iemaņas.


Tiesa var paredzēt tādu spriedumu, kurā personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jāstrādā sabiedrības labā. Darbi jāveic bez samaksas, no darba un mācībām brīvajā laikā. Pašreiz Valsts probācijas dienests sāks koordinēt piespiedu darbu izpildi. Nākotnē probācijas darbinieki veiks soda – piespiedu darbs izpildi.


Valsts probācijas dienests īsteno izlīgumu starp vainīgo un cietušo. Izlīguma procesā likumpārkāpējs apzinās savu rīcību un tās sekas, nonāk pie izlīguma ar cietušo, kompensē cietušajam nodarīto zaudējumu, tā atjaunojot sociālo taisnīgumu.


Valsts probācijas dienests sadarbojas ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot notiesātos atbrīvošanai no cietuma pēc soda izciešanas, kā arī palīdz pēc atbrīvošanās bijušajiem ieslodzītajiem iekļauties sabiedrībā. Probācijas darbinieki sniedz palīdzību personu apliecinošu dokumentu formēšanā, kā arī citu formalitāšu kārtošanā, dzīves vietas jautājuma risināšanā, nodrošina pieprasījumus pēc sociālajiem pakalpojumiem. Ar 2006. gada janvāri Valsts probācijas dienests uzraudzīs arī personas, kas notiesātas nosacīti un pirms termiņa nosacīti atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.


Prese un televīzija jau informējusi sabiedrību, ka aktīva un valsts finansēta probācijas struktūru izveide valstī sākusies no 2003. gada oktobra. 2003. gada 7. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Valsts probācijas dienesta pārvaldes nolikumu. Tika izveidota pārvalde un noteiktas tās funkcijas. 2003. gada decembrī Saeimā tika pieņemts “Valsts probācijas dienesta likums”, kurā ir noteikti probācijas principi, Valsts probācijas dienesta funkcijas un kompetence.
2004. gadā Valsts probācijas dienests uzsāka darboties desmit rajonu centros – Tukumā, Saldū, Bauskā, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī un Rīgā. 2005. gadā durvis vērs Valsts probācijas dienesta struktūrvienības pārējos rajonu centros un Jūrmalā. Kopumā visā valstī būs 28 teritoriālās struktūrvienības.


Valsts probācijas dienesta Preiļu teritoriālā struktūrvienība darbu jau ir uzsākusi un sāks pildīt savas funkcijas šī gada maijā. Tās telpas tiks izvietotas Preiļos, Talsu ielā 2a, viesnīcas ēkas otrajā stāvā. Pašlaik notiek telpu remonts un darba vietu labiekārtošana, dažādu saimniecisko jautājumu risināšana. Par laiku, kad notiks dienesta atklāšana, lasītājiem tiks sniegta papildus informācija.


Vienlaicīgi ar saimniecisko jautājumu risināšanu notiek kandidātu atlase konkursa kārtībā uz noteikto amatu vietām. Probācijas speciālista profesionālajām iemaņām un zināšanām jāatbilst viņam uzticēto pienākumu specifikai. Vadošos amatos ierēdņiem ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, bet speciālistiem, kuru pienākumos būs tiešie kontakti ar probācijas klientiem, vairāk nepieciešamas sociālā darba iemaņas, psihologa, sociālā pedagoga zināšanas. Valsts probācijas dienesta speciālistiem nepieciešamas labas komunikācijas spējas, atbildības izjūta, organizatora dotības.


Probācija nav brīnumlīdzeklis visu problēmu atrisināšanai ar vienu vēzienu – tā ir liela un nozīmīga kriminālsodu izpildes sistēmas sastāvdaļa, kuras veidošana prasīs ļoti nopietnu un smagu darbu katru dienu. Rezultāti nebūs nākošajā dienā pēc dienesta izveides, bet pēc vairākiem gadiem – tas ir ilgtermiņa ieguldījums visas sabiedrības drošībā.


Elita Jaudzema,
Valsts probācijas dienesta Preiļu teritoriālās struktūrvienības vadītāja

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.