Labklājības ministrija atskatās uz Kalvīša valdības 100 dienās paveikto

16.03.2005.

Rīga, 10.03.2005. – Izvērtējot Aigara Kalvīša pirmajās 100 dienās paveikto, labklājības ministre Dagnija Staķe to raksturo kā saspringtu darba posmu, kurā izdevies veikt vairākus būtiskus uzlabojumus sociālajā sfērā.


Lai gan jauninājumi ir redzami daudzās Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošajās jomās, kā galveno panākumu šajās 100 dienās Dagnija Staķe atzīmē jauno bērna kopšanas pabalsta ieviešanu un izmaksu jau no šī gada 1.janvāra.


Būtiski palielināts bērna kopšanas pabalsts:
 līdz bērna piedzimšanai nodarbinātajiem vecākiem, kuri kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, kopšanas pabalsts ir 70% apmērā no mātes vai tēva vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne vairāk kā 392 lati un ne mazāk kā 56 lati mēnesī;
 līdz bērna piedzimšanai nenodarbinātajiem vecākiem pabalsts bērna pirmajā dzīves gadā tiek izmaksāts 50 latu apmērā;
 savukārt vecākiem, kuri kopj bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem, pabalsts ir 30 lati mēnesī;
 kā  jauninājums ir noteikta piemaksa tiem vecākiem, kuri kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus, proti, ja ģimenē piedzimst dvīņi, tad par pirmo bērnu tiek maksāts pabalsts pēc noteiktās kārtības, bet par otru bērnu līdz viena gada vecumam tiek maksāta piemaksa – 50 lati katru mēnesi. Savukārt par bērna kopšanu vecumā no 1 līdz 2 gadiem piemaksa ir 30 lati mēnesī.


To paredz pagājušā gada 7.decembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi – Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem.


Viens no LM mērķiem ir sekmēt invalīdu integrāciju sabiedrībā, tādēļ LM sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons realizē Eiropas Komisijas projektu Ceļā uz neatkarīgu dzīvi. Tā ietvaros pagājušā gada nogalē tika organizēta starptautiska mēroga konference Neatkarīgas dzīves iespējas invalīdiem Latvijā un Eiropā, kurā piedalījās speciālisti no daudzām ES valstīm, lai dalītos pieredzē un iepazītu citu valstu pieredzi invalīdu iesaistīšanā sabiedriskajā dzīvē. Tāpat tika organizētas on-line diskusijas LM interneta mājas lapā, diskutējot par invalīdu tiesībām un iespējām, kā arī izveidota bezmaksas tālruņa līnija – 8002080.


Būtiski pagarināts arī valsts subsidēto darba vietu ilgums invalīdiem – bezdarbniekiem. Tagad cilvēki ar invaliditāti valsts līdzfinansētajās darbavietās var strādāt  24 mēnešus līdzšinējo 10 mēnešu vietā.


LM ir izstrādājusi Pamatnostādņu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikai (2005-2015) projektu. Tas ir ilgtermiņa plānošanas dokuments desmit gadiem.


Dokumenta galvenais mērķis ir mazināt risku kļūt par invalīdiem tiem cilvēkiem, kuriem draud invaliditāte. Pamatnostādnes paredz arī mazināt sociālās atstumtības risku tiem cilvēkiem, kuriem invaliditāte ir noteikta. Pašlaik šis dokumenta projekts tiek saskaņots starp ministrijām un apspriests sabiedrībā.


Savukārt lai uzlabotu pensionāru stāvokli, LM izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi vairākas būtiskas izmaiņas likumā Par valsts pensijām, īpašu uzmanību pievēršot mazo pensiju saņēmējiem. No 2006. gada  1.janvāra ir plānotas ikmēneša piemaksas pie vecuma pensijas. Vidējā piemaksa pie vecuma pensijas 2006. gadā pensionāriem, kuru pensija nav lielāka par 105 latiem un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, varētu sasniegt vidēji 6,63 latus.


Tāpat veiktās izmaiņas paredz mainīt pensiju indeksācijas kārtību, lai straujāk paaugstinātos zemās pensijas, biežāku pensiju pārrēķināšanas iespēju, kā arī paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam.


Lielāku pensiju saņemt varēs arī tie cilvēki, kuri laika posmā no1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir strādājuši, bet darba devējs par viņiem neveica sociālās apdrošināšanas iemaksas. No 2005. gada 1.aprīļa šis periods tiks ieskaitīts cilvēka apdrošināšanas stāžā. To paredz Šī gada 4.janvārī MK apstiprinātie LM izstrādātie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.


Lai palielinātu atbalstu, ko paredz pašvaldību sociālā palīdzība krīzes situācijā nonākušiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem, no šī gada 1.janvāra garantētā minimālā ienākuma līmenis ir noteikts 21 lata apmērā (līdzšinējo 18 latu vietā).


Bet, lai sekmētu pašvaldībās strādājošo profesionālo izglītību ieguvušo sociālo darbinieku skaita pieaugumu, ir izstrādāta Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005. – 2011.gadam. Programmas mērķis ir veicināt profesionālu sociālā darba attīstību valstī, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt kvalitatīvus un viņu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.


Tiesības uz valsts finansētu sociālo rehabilitāciju ir cilvēkiem, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta. Šogad valdība piešķīra 300 tūkst. latus, lai no šī gada 1.janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus varētu sniegt cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, politiski represētiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. To paredz pagājušā gada 28.decembrī apstiprinātie MK Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.


Tāpat ir izveidota un jau darbu uzsākusi Latvijas Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006) īstenošanas Pārraudzības komiteja. Tās galvenie uzdevumi ir izvērtēt rīcības plāna īstenošanas gaitu, nodrošināt, lai atbildīgo institūciju pārstāvji katru gadu (laikposmā no 2005.gada līdz 2007.gadam) līdz 1.martam iesniedz LM informāciju par rīcības plānā plānoto pasākumu izpildes gaitu iepriekšējā laikposmā, nodrošinot informatīva ziņojuma iesniegšanu valdībai, kā arī identificēt rīcības plāna realizācijas gaitā radušās problēmas un izstrādāt priekšlikumus identificēto risku novēršanai.


Savukārt nodarbinātības jomā ir uzsākta virkne Eiropas struktūrfondu līdzfinansētu programmu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai, vairojot ikkatra indivīda vēlēšanos un iespējas strādāt.


Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzsākta apjomīga bezdarbnieku pārkvalifikācijas un apmācības programma, kur īpaša uzmanība tiek veltīta  jauniešu bezdarbnieku un cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū. Ļoti iecienītas ir kļuvušas NVA piedāvātās bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanas apmācības, kas ļauj apgūt mūsdienu darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes – latviešu valodu, svešvalodu, iemaņas darbam ar datoru, projektu vadību, kā arī „B” kategorijas autovadītāja iemaņas.


Lai iegūtu analītisko bāzi pamatotu politikas lēmumu pieņemšanai, uzsākta Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi realizācija. Tās ietvaros veikto pētījumu rezultāti būs izmantojami gan nacionālā, gan reģionu līmenī. Cita starpā pētījumi skaidros arī bezdarba un sociālās atstumtības iemeslus un ilgumu, veiks nereģistrētās nodarbinātības novērtējumu, pētīs izglītības programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam.


Uzsākta 10 ES līdzfinansētu projektu ieviešana EQUAL programmas ietvaros. Šie projekti piedāvās jaunus risinājumus diskriminācijas mazināšanai darba tirgū, tostarp cilvēku ar invaliditāti, bijušo ieslodzīto, cilvēku ar garīgiem traucējumiem un citu sabiedrības grupu, kuras tradicionāli ir izstumtas no sabiedrības un darba tirgus, sociālo un profesionālo integrāciju.


Paralēli notiek iesniegto projektu izvērtēšana un līgumu slēgšanas sarunas vairākās citās struktūrfondu līdzfinansētās programmās. Projekti nodrošinās pirmās darba prakses vietas jauniešiem,  subsidētas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, sociālo un profesionālo rehabilitāciju, sociālā darba speciālistu apmācības, apmācības komercdarbības uzsākšanai, motivēs cilvēkus iesaistīties darba dzīvē.


Tāpat veiksmīgi noslēdzies Phare Twinning projekts Nodarbinātības stratēģija, kuras ieviešanu sadarbības partneri vērtē kā izdevušos. Projekts palīdz pilnveidot struktūras, kuras ir iesaistītas nodarbinātības veicināšanas politikas izstrādē un īstenošanā, īpaši ieviešot Eiropas Savienības Nodarbinātības stratēģiju.


„Šie ir tie būtiskākie darbi, kas pēdējos trijos mēnešos paveikti Labklājības ministrijā un šobrīd galvenais ir konsekventi turpināt uzsākto. Tāpat svarīgi, lai cilvēki varētu pārliecināties, ka visi šie lēmumi un darbi ir veikti ar mērķi – rūpēties par viņu labklājību un radīt jaunas iespējas dzīves kvalitātes uzlabošanai,” uzsver labklājības ministre.


Pēc plašākas informācijas vērsties
Komunikācijas departamentā


pie Jura Vīguļa (7021590, 6184007),
Zanes Lielķikutes (7021665, 6596035)

Pēdējās izmaiņas: 09.11.2018.